1998. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1998. gada notikumi Latvijā.

Valsts amatpersonas

Amats	Persona	Piezīmes
Latvijas Valsts prezidents	Guntis Ulmanis
6. Saeimas priekšsēdētājs	Alfrēds Čepānis (līdz 3. novembrim)
7. Saeimas priekšsēdētājs	Jānis Straume (no 3. novembra)
Ministru prezidents	Guntars Krasts (līdz 26. novembrim)	Krasta Ministru kabinets
Ministru prezidents	Vilis Krištopans (no 26. novembra)	Krištopana Ministru kabinets

15. janvāris — notika AS "Laima" un AS "Uzvara" akcionāru ārkārtas pilnsapulce, kas apstiprināja abu sabiedrību apvienošanos. Vienbalsīgi tika nolemts, ka jaunā uzņēmuma nosaukums būs "Laima", vienlaicīgi saglabājot divas tirdzniecības zīmes — "Laima" un "Uzvara".
28. janvāris — Rīgas ostā Vecmīlgrāvī oficiāli tika sākta ostas Kuģu satiksmes un informācijas vadības centra ēkas būve. Jaunās ēkas celtniecības pamatmērķis bija paaugstināt kuģu satiksmes drošību Rīgas un citās Latvijas ostās, ostu darbības efektivitāti, kā arī aizsargāt vidi.

1. februāris — Stājās spēkā Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienu un to dalībvalstīm, un Latviju.^[1]

3. marts — notika krievu pensionāru nesankcionēts pikets pie Rīgas Domes, kurā piedalījās aptuveni 2 000 cilvēku. Notika grūstīšanās un mēģinājums izkliedēt piketētājus, kas izraisīja Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecību saasināšanos. Krievija piemēroja ekonomiskās sankcijas pret Latviju, kuras oficiāli tika noliegtas.
27. marts — Aiviekstes HES iedarbināja un pieslēdza tīklam otro hidroagregātu.
28. marts — LR Ministru kabinets apstiprināja atjaunoto III Nacionālo programmu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.^[1]

25. maijs — svinīgi tika uzsākta pirmā daudzstāvu auto stāvvietas celtniecība 13. janvāra ielā, kuru bija paredzēts pabeigt 1999. gada 1. maijā, tomēr celtniecība tika iesaldēta un rezultātā 2003. gadā šajā vietā tika uzcelts daudzzāļu kinoteātris "Forum Cinemas".

4. jūnijs — tika ielikts pamatakmens otrajai Rīgas daudzstāvu auto stāvvietai Prāgas ielā 1, pretīm Autoostai.
16. jūnijs — Salaspilī tika apturēta LZA pētnieciskā kodolreaktora darbība.
17. jūnijs — Jēkabpilī sāka raidīt Radio 1.
22. jūnijs — Saeima pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, kas atviegloja naturalizāciju un pieļāva pēc 1991. gada dzimušo nepilsoņu bērnu reģistrāciju par Latvijas pilsoņiem.
29. jūnijs — tika atklāti XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki, kas noslēdzās 5. jūlijā.

SIA Baltkom GSM sāka piedāvāt jaunu pakalpojumu — priekšapmaksas mobilā telefona karti "Confidential", kuru cenas bija 99 Ls, 49 Ls un 199 Ls. Iegādājoties šo karti, klientam nevajadzēja slēgt abonēšanas līgumu ar tīkla operatoru, kā arī nebija jāuzrāda personas dati. Bija iespējams nopirkt arī komplektu, kurā ietilpa Nokia 1610 telefons par 195 Ls un karte 99 Ls vērtībā.^[2]
17. augusts — Krievijas valdība paziņoja par defoltu, nespējot izpildīt īstermiņa finansiālās saistības. Nākamo 6 mēnešu laikā rubļa kurss kritās par 70% attiecībā pret ASV dolāru. Nopietnus zaudējumus cieta Latvijas uzņēmēji, kuru galvenais eksporta tirgus bija Krievija.
25. augusts — LMT pieslēdza 100 000. abonentu.^[2]
31. augusts — Krievijas radars Skrundas RLS "Dņepra" pārtrauca aktīvo darbību un sekoja 18 mēneši ilgs nojaukšanas laiks.

3. oktobris:
- 7. Saeimas vēlēšanas, kurā lielāko balsu skaitu ieguva nesen dibinātā Tautas partija.^[3]
- tautas nobalsošana par 22. jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā; vairums iestājās par grozījumu apstiprināšanu.

Pirmā airBaltic Fokker 50 lidmašīna piezemējās Rīgas lidostā.^[4]
4. novembris — Eiropas Komisija publicēja pirmo progresa ziņojumu par Latvijas attīstību pievienošanās kontekstā.^[1]
11. novembris — Vecumniekos notika vilciena sastāva avārija, kurā no 55 vagoniem, kas bija pildīti ar dīzeļdegvielu, 14 nogāja no sliedēm, apgāzās un aizdegās. Bojāgājušo šajā negadījumā nebija.^[5]
18. novembris — Satiksmes ministrijas Sakaru departaments (Sakaru administrācija) kļuva par Eiropas telekomunikāciju standartizācijas institūta (ETSI) pilntiesīgu biedru.^[2]
26. novembris — Vilis Krištopans kļuva par Ministru prezidentu.

9. decembris — Baltkom GSM pirmo reizi Latvijas patērētājiem piedāvāja mobilo sakaru priekšapmaksas karti Zelta Zivtiņa.^[2]

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.