Zenta Ērgle
Zenta Ērgle (dzimusi Vīgante 1920. gada 23. decembrī Rīgā,[1] mirusi 1998. gada 11. jūnijā Rīgā) bija latviešu bērnu rakstniece. Sarakstījusi vairāk kā 30 grāmatas ar kopējo tirāžu virs 2 miljoniem eksemplāru, grāmatas tulkotas 15 valodās.
| |||||||||||||
| |||||||||||||
Zenta Ērgle 1949. gadā beigusi Latvijas Valsts universitāti kā arhitekte. Strādājusi par Tehniskās uzskaites biroja tehniķi (1947—1948) un inženieri arhitekti Zemes ierīcības projektēšanas instūtā (1949—1975). 1951. gadā kļuva par Arhitektu savienības biedri. Kopš 1954. gada aktīvi iesaistījās Ikšķiles projektēšanā.[2]
1950. gadu vidū Ērgle pievērsās bērnu rakstniecībai. 1959. gadā kļuva par Rakstnieku savienības biedri. Vairāki viņas darbi tika iestudēti. Rakstniece daudz ceļojusi. Bieži tika aicināta uz skolām tikties ar jaunajiem lasītājiem. 1968. gadā kopā ar S. Cielavu sarakstīja populārzinātnisku grāmatu "Ko stāsta vecās Rīgas ielas un nami".
Mirusi 1998. gada 11. jūnijā Rīgā, 77 gadu vecumā. Apglabāta Matīsa kapos.[3]
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- "Mūsu sētas bērni" (1956),
- "Tā tik bija vasara!" (1959),
- "Esmu dzimis neveiksminieks" (1962),
- "Tas sākās Puķu mājā" (1967),
- "Labi sēņu māmiņai" (1967),
- "Ko stāsta vecās Rīgas ielas un nami" (1968),
- "Es pazīstu pulksteni" (1969),
- "Uno un trīs musketieri" (1970),
- "Operācija "Kanna"" (1971),
- "Ieviņa Āfrikā" (1974),
- "Ato un brīnumpērle" (1975),
- "No Plutona līdz Neptūnam" (1975),
- "Starp mums meitenēm runājot" (1976),
- "Gads ar diviem pavasariem" (1979),
- "Noslēpumainais atradums" (1980),
- "Kā mēs dzīvojam" (1980),
- "Mana Rīga" (1980)
- "Bez piecām minūtēm pieauguši" (1983),
- "Lips Tuliāns zaudē maču" (1986),
- "Tāpat vien" (1986),
- "Nosargāt mīlestību" (1987),
- "Pāri gadiem bērnības zemē" (2010).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 3. sējums, 1983., 206. lpp.
- ↑ «Zenta Ērgle». ikskile.com.
- ↑ «Zenta Ērgle». garamantas.lv.[novecojusi saite]