Aigars Štokenbergs
Aigars Štokenbergs (dzimis 1963. gada 29. augustā Rīgā) ir latviešu jurists, ekonomists, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas ekonomikas, reģionālās attīstības un pašvaldības lietu un tieslietu ministrs. Bijis 9. un 10. Saeimas deputāts. A. Štokenbergs ir bijis Tautas partijas biedrs, viens no "Sabiedrība citai politikai" dibinātājiem,[1] tagad partijas "Vienotība" biedrs.
| Aigars Štokenbergs | |
|---|---|
 Aigars Štokenbergs 2006. gadā | |
| Latvijas ekonomikas ministrs | |
|
Amatā 2006. gada 8. aprīlis — 2006. gada 7. novembris | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Aigars Kalvītis |
| Priekštecis | Krišjānis Kariņš |
| Pēctecis | Jurijs Strods |
| Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs | |
|
Amatā 2006. gada 7. novembris — 2007. gada 19. oktobris | |
| Prezidents |
Vaira Vīķe-Freiberga Valdis Zatlers |
| Premjerministrs | Aigars Kalvītis |
| Priekštecis | Māris Kučinskis |
| Pēctecis | Edgars Zalāns |
| Latvijas tieslietu ministrs | |
|
Amatā 2010. gada 3. novembris — 2011. gada 25. oktobris | |
| Prezidents |
Valdis Zatlers Andris Bērziņš |
| Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
| Priekštecis | Mareks Segliņš |
| Pēctecis | Gaidis Bērziņš |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1963. gada 29. augustā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija |
Tautas partija (?-2007) SCP (2008-2011) Vienotība (kopš 2011) |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Sandra Štokenberga |
| Profesija | jurists, ekonomists, uzņēmējs |
| Augstskola |
LVU Banku augstskola |
Dzīves gājums
labot šo sadaļuA. Štokenbergs 1981. gadā absolvējis Rīgas 25. vidusskolu,[2] 1986. gadā — Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Pēc augstskolas beigām divus gadus strādājis Latvijas PSR Rīgas rajona prokuratūrā par izmeklētāju, bet no 1988. gada maija — agrofirmā "Tērvete" par priekšsēdētāja palīgu. 1990. gada 1. martā Latvijas PSR Augstākā Padome pēc tieslietu ministra Viktora Skudras priekšlikuma A. Štokenbergu iecēla par LPSR tautas tiesnesi.[3]
1999. gadā A. Štokenbergs absolvējis Latvijas Banku koledžu ar kvalifikāciju uzņēmējdarbības pārvaldes jomā, 2001. gadā — Latvijas Banku augstskolu, iegūstot ekonomista kvalifikāciju.[4]
Darbojies nekustamo īpašumu biznesā. 2008. gada augustā "Baltic Screen" ierindojis A. Štokenbergu Latvijas ietekmīgāko miljonāru saraksta 21. vietā.[5]
Politiskā darbība
labot šo sadaļuPolitikā iesaistījies kā Andra Šķēles izveidotās Tautas partijas biedrs, 2004. gadā kandidējot Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tā paša gada nogalē viņš kļuva par Ministru prezidenta Aigara Kalvīša padomnieku ekonomikas jautājumos,[6] bet 2006. gada aprīlī, pēc "Jaunā laika" aiziešanas no valdības, ieņēma Ekonomikas ministra amatu Aigara Kalvīša valdībā.
2006. gada oktobrī A. Štokenbergs no Tautas partijas saraksta tika ievēlēts 9. Saeimā, kā arī no jauna sastādītajā A. Kalvīša valdībā kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. 2007. gada 19. oktobrī, valdības krīzes (tā sauktās Lietussargu revolūcijas) laikā, viņš par valdības un savas partijas kritiku tika izslēgts no Tautas partijas un zaudēja ministra posteni.[7] 2007. gada 25. oktobrī atjaunoja darbību Saeimā kā pie frakcijām nepiederošs deputāts, darbojas Saeimas Juridiskajā komisijā un tās apakškomisijā Latvijas Republikas Satversmes grozījumu izstrādei.[8]
2010. gada oktobrī A. Štokenbergs tika ievēlēts 10. Saeimā, kas uz pirmo sēdi sanāca 2. novembrī. 3. novembrī tika apstiprināts Valda Dombrovska 2. Ministru kabinets, kurā A. Štokenbergam tika atvēlēts tieslietu ministra amats, sakarā ar ministra pienākumu uzņemšanos, viņš uz laiku nolika deputāta mandātu.
Kandidējot ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās no "Vienotības" saraksta Zemgales apgabalā, A. Štokenbergs saņēma visvairāk (6212) svītrojumu, un, lai arī sarakstā bija iekļauts ar pirmo numuru, palika pēdējais un netika ievēlēts.[9]
Pēc aktīvas politiskās darbības beigām A. Štokenbergs atkal ir pievērsies uzņēmējdarbībai.[10] 2012. gada maijā satiksmes ministrs Aivis Ronis iecēla A. Štokenbergu par AS "Pasažieru vilciens" valdes locekli.[11]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Sabiedrība citai politikai pārtop partijā, Liene Barisa, raksts laikrakstā NRA (06.09.2008.), informācija iegūta 18.09.2008.
- ↑ Aigars Štokenbergs Arhivēts 2019. gada 26. maijā, Wayback Machine vietnē., ziņas par Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu CVK mājaslapā, informācija iegūta 18.09.2008.
- ↑ LPSR Augstākās Padomes sēdes stenogramma (01.03.1990.), informācija iegūta 18.09.2008.
- ↑ Aigars Štokenbergs Arhivēts 2012. gada 31. jūlijā, at Archive.is, ziņas par 9. Saeimas deputātu kandidātu CVK mājaslapā, informācija iegūta 18.09.2008.
- ↑ Latvijas ietekmīgākie miljonāri — Kargins, Šķēle un Krasovickis[novecojusi saite], Aleksis Zoldners, raksts portālā apollo.lv (20.08.2008.), informācija iegūta 18.09.2008.
- ↑ Kalvīša padomnieks ekonomikas jautājumos būs Aigars Štokenbergs Arhivēts 2008. gada 28. februārī, Wayback Machine vietnē., Dace Kārkliņa, LETA, ziņa pārpublicēta PrivatBank mājaslapā (13.12.2004.), informācija iegūta 18.09.2008.
- ↑ Kalvītis padzen Štokenbergu; Pabriks noliek ministra portfeli Arhivēts 2008. gada 23. jūnijā, Wayback Machine vietnē., LETA/TVNET (19.10.2007.), informācija iegūta 18.09.2008.
- ↑ Aigars Štokenbergs Arhivēts 2008. gada 1. maijā, Wayback Machine vietnē., informācija par deputātu Saeimas mājaslapā, informācija iegūta 18.09.2008.
- ↑ «2011. gada 11.Saeimas vēlēšanas; 1. VIENOTĪBA, Zemgales apgabals». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2012. gada 26. oktobrī.
- ↑ Štokenbergs būvē rūpnīcu Zviedrijā un neplāno atgriezties politikā delfi.lv
- ↑ «Atkāpjas arī pārējā 'Pasažieru vilciena' valde». delfi.lv. 2012. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 21. maijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Aigara Štokenberga blogs portālā diena.lv
- CVK profils Arhivēts 2012. gada 31. jūlijā, at Archive.is
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Krišjānis Kariņš |
Latvijas ekonomikas ministrs 2006. gada 8. aprīlis — 2006. gada 7. novembris |
Pēctecis: Jurijs Strods |
| Priekštecis: Māris Kučinskis |
Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs 2006. gada 7. novembris — 2007. gada 19. oktobris |
Pēctecis: Edgars Zalāns |
| Priekštecis: Mareks Segliņš |
Latvijas tieslietu ministrs 2010. gada 3. novembris — 2011. gada 25. oktobris |
Pēctecis: Gaidis Bērziņš |