1620. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1620. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas līdz 1621. gadam bija pierimis poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Pasaulē:	1617 1618 1619 - 1620 - 1621 1622 1623
Latvijā:	1617 1618 1619 - 1620 - 1621 1622 1623
Laikapstākļi:	1617 1618 1619 - 1620 - 1621 1622 1623
Sportā:	1617 1618 1619 - 1620 - 1621 1622 1623
Kino:	1617 1618 1619 - 1620 - 1621 1622 1623

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa. Par Cēsu vaivadijas vaivadu tika iecelts Teodors Dēnhofs.
• Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja hercogs Frīdrihs Ketlers.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Atsākoties zviedru-poļu karam zviedru karalis Gustavs Ādolfs ieņēma Cēsis un lielu daļu no Cēsu vaivadijas. Poļiem palika Cēsu vaivadijas dienvidaustrumu daļa (Poļu Vidzeme jeb Inflantija).
• Zviedru karaspēks pakļāva arī Pērnavas vaivadiju, līdz ar to zviedru varā nonāca arī Vidzemes ziemeļrietumu daļa.
• Kurzemē zviedri ieņēma Dobeles pili.
• Kurzemes hercogistē tika izveidota bruņniecības matrikula un uzsākta aristokrātu dzimtu imatrikulācija. Lai pierādītu savas indigenāta tiesības, kas ļāva ieņemt svarīgus amatus valsts pārvaldē, muižniekiem bija jāpārzina sava izcelsme četrās paaudzēs, kā arī jāsniedz ziņas par sešpadsmit senčiem. Pretendentiem bija jāiesniedz ģerboņu ciltskoks, kur senči bija uzrādīti ne tikai ar vārdiem un uzvārdiem, bet arī ar ģerboņiem. Šāda dižciltības pierādīšanas sistēma bija pirmā Eiropā, kas ieveda dižciltības pierādīšanas sistēmu, tā saukto bruņniecības solu jeb kolēģiju, kam bija jālemj par kandidāta dižciltīgo izcelšanos.
• Kurzemes hercogistē tika atjaunota Mantāga tiesa (kas pirms tam pastāvēja Livonijas laikā). Virspilskungu iecirkņos tika iecelti lēņu vīru tiesneši, kas iztiesāja muižnieku savstarpējās civilās attiecības un pārkāpumus sakarā ar dažu pienākumu nepildīšanu. Lēņu vīru tiesnešiem bija jāpārzina ceļu un tiltu labošanu, kā arī jāveic policijas funkcijas.
• No Strasburgas pieaicinātais pilsētas būvmeistars Hanss Jakobs Kristlers Rīgā pie Smilšu grāvja pabeidza pirmā Rīgas ūdensvada ("ūdensskunsts") ierīkošanu.
• Rīgā sāka kalt monētas sauktas par pusotrgrasi jeb arī par trīspelheru.
• Iespējams, tika uzcelta Popes muižas pils (tagad Popes deviņgadīgā skola; pašreizējā izskatā no 1840. gada).
• Vēstures avotos tika minēta latīņu skola Embūtē.
• Hercogs Frīdrihs Ketlers vācu draudzei dāvāja zemi ap Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcu.
• Alsunga pārgāja vācu muižnieka Johana Ulriha Šverina īpašumā.
• Latviešu rakstniecības pamatlicējs mācītājs un teologs Georgs Mancelis pārcēlās no Valles draudzes uz Sēlpili, kur turpināja kalpot par mācītāju sešus gadus.
• Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 2 jaunas grāmatas.

Augusts

• 6. augusts — Turaidā pie Gūtmaņa alas dezertējušais poļu karavīrs Ādams Jakubovskis nogalināja dārznieka Greifa audžumeitu Maiju. Šis notikums kļuva par pamatu leģendai par Turaidas Rozi.

Oktobris

• 17. oktobris — Kurzemes hercogistē imatrikulēja Firksu dzimtu, izsniedzot Pirmās pakāpes imatrikulācijas rakstu.

Decembris

• Tika izbeigts tiesas process Maijas Greifas (Turaidas rozes) slepkavības lietā. Maijas līgavainis Viktors Heils tika attaisnots.

Kultūra

• Katoļu garīdznieks Georgs Elgers pārtulkoja katehismu uz latviešu valodu (tulkojums līdz mūsdienām nav saglabājies).

Zinātne

• Mollīna tipogrāfija Rīgā laida klajā luterāņu teologa un Domskolas pedagoga Hermaņa Samsona loģikas apguvei veltītu grāmatu "Logicæ Systema Continens Necessaria præcepta fere omnis. Tam tyronibus quam doctioribus in quocuncq[ue] disciplinarum & disputationum genere versantibus accommodatum: & exemplis plurimis Theologicis ac Philosophicis illustratum."

Miruši

• 6. augusts — Maija Greifa, par kuru vēlāk tika izveidota leģenda par Turaidas Rozi. (dzimusi 1601.)
• Ērdmans Tolgsdorfs, jezuītu kolēģijas loceklis, pazīstams kā pirmās līdz mūsdienām nonākušās latviešu valodā sarakstītās grāmatas – katoļu katķisma – tulkotājs.