1617. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1617. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera laušanas atsākās poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Valdnieki

Pēc Kurzemes landtāga lēmuma Vilhelms Ketlers zaudēja savu Kurzemes hercoga titulu un viņa brālis Frīdrihs sāka pārvaldīt visu Kurzemes un Zemgales hercogisti. Jelgava atkal atguva apvienotās hercogistes galvaspilsētas statusu.

Pēc "Valdības formulas" izdošanas (pirmā Latvijā, kā arī viena no vecākajām konstitūcijām Eiropā), kas daļēji ierobežoja hercoga varu un nostiprināja hercogistes muižnieku politiskās privilēģijas, Kurzemes hercogistē tika izveidota muižnieku kārtas organizācija — bruņniecība. Muižnieku landtāgiem tagad bija jāsanāk kopā divas reizes gadā. Valdības formula mainīja arī Kurzemes hercogistes administratīvo iedalījumu. Kurzemes hercogiste tika sadalīta četros virspilskungu apriņķos jeb tiesās: divos Zemgalē (Sēlpilī un Jelgavā) un divos Kurzemē (Kuldīgā un Tukumā).

Kurzemes bīskapija tika pārveidota par autonomu Piltenes apgabalu Polijas-Lietuvas pakļautībā. Visa administratīvā vara pārgāja Aizputei.

Kurzemē atkal tika atļauti katoļu dievkalpojumi (savulaik hercogs Gothards Ketlers pārejot luterticībā tika aizliedzis Romas katoļu Baznīcas darbību Kurzemē).

No Strasburgas pieaicinātais pilsētas būvmeistars Hanss Jakobs Kristlers Rīgā pie Smilšu grāvja iesāka pirmā Rīgas ūdensvada ("ūdensskunsts") ierīkošanu.

Līdz ar rektora nāvi Rīgā beidza pastāvēt H. Polmaņa skola, kas tajā laikā bija vispopulārākā no Rīgas privātskolām.

Jelgavas galma galdnieks Tobiass Heincs Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcai uzdāvināja lasāmpulti (pašlaik atrodas Polijā).

Daudzeva kopā ar visu novadu (arī Neretu un Zalvi) pārgāja grāfa Valtera fon Pletenberga, Eferna znota, rokās (kādreizējā Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pēctecis).

Kurzemes hercogs Vilhelms Buļļu muižu izīrēja savam sekretāram Paulam Špankavam.

Lībiešu Upuralā, iespējams, tika iegravēts senākais zināmais uzraksts. Šī ala 17. gs. tika izmantota kā seno lībiešu kulta vieta.

Ziema tika novērota kā samērā silta, kad ziemas un kamanu ceļa tikpat kā nav bijis.

18. marts — stājās spēkā Polijas karaļa apstiprinātās komisijas (Kulmas bīskapa J. Kučborska vadībā) izstrādātā Kurzemes un Zemgales hercogistes satversme – t.s. Valdības formula ("Formula regiminis") (52 panti, latīņu valodā) un likumu krājums – Kurzemes statūti (228 panti, latīņu valodā). Valdības formula reglamentēja hercoga un pārējo valsts varas amatpersonu un organizāciju varas funkcijas; 27. pantā tika minēts, ka pats šis kodekss pieskaitīts pie pamatlikuma aktiem, kam nedrīkst runāt pretī pat landtāga lēmumi. Hercogam stājoties amatā bija jāzvēr, ka tas valdīs saskaņā ar šo Valdības formulu. Kurzemes statūti bija Kurzemes likumu grāmata "Kurzemes un Zemgales muižniecības tiesības un likumi jeb Kurzemes statūti". Statūti bija saistoši muižniekiem, vēlāk tos sāka piemērot arī birģeriem. Ar šī dokumenta izdošanu noslēdzās dzimtbūšanas veidošanās process Kurzemes hercogistē, kurā zemnieki tika pasludināti par vergiem romiešu tiesību izpratnē.

4. aprīlis — Skrundas pilī sanāca Kurzemes landtāgs, kas atņēma Vilhelmam Ketleram hercoga titulu un uz visiem laikiem izraidīja viņu no hercogistes. Iemesls šādam lēmumam bija tāds, ka Vilhelms pirms diviem gadiem Jelgavā lika noslepkavot opozīcijā esošos brāļus Gothardu un Magnusu Nodes, kuri viņu bija iesūdzējuši Polijas karalim.

17. aprīlis — no Kurzemes izraidītais Vilhelms Ketlers uzsāka sarunas ar Zviedriju par atbalstu viņa atjaunošanai hercoga tronī.

22. aprīlis — Vilhelma ieceltais Kurzemes gubernators pulkvedis Volmārs Fārensbahs ieņēma Kuldīgas pili un veica vairākus uzbrukumus Polijas-Lietuvas karaspēka vienībām.

9. maijs — Piltenes apgabala teritorijā tika deklarēta katoļu baznīcas "Piltenes bīskapija", kas no valsts tiesību viedokļa atradās personālūnijā ar Poliju-Lietuvu.

24. septembris — Polijas-Lietuvas karaspēks Lietuvas lielhetmaņa kņaza Kristapa Radvila (Kristupa Radvila) vadībā atkaroja no zviedriem Kuldīgu.

Rīgas grāmatsējējs Ritavs izdeva Hermaņa Samsona teoloģisku darbu "Abfertigung und Ableinung der 102 Evangelischen Warheite, welche die Jesuiten .. zusammengeraspel usw.", kas tika iespiests Lībekā.

13. septembris — Luīze Šarlote, Brandenburgas markgrāfiene, hercoga Jēkaba Ketlera sieva. (mirusi 1676.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.