Notikumi Latvijas teritorijāLabot
Nezināms laiks vai visa gada laikāLabot
- Piltenes apriņķa baznīcām tika izdoti jauni noteikumi. Noteikumi regulēja patronāžu un līdzekļu piešķiršanu baznīcu uzturēšanai.
- Lielākā daļa Vidzemes baznīcu bija sagrautas. Pa visu Vidzemi bija palikuši tikai septiņi mācītāji, turklāt šajā gadā divi no tiem nomira. Limbažos tika iecelts pastāvīgs luterāņu mācītājs.
- Turpinoties karadarbībai Valmieru ieņēma karaļa Gustava Ādolfa karaspēks un tā ar vairākām citām Vidzemes pilsētām un pilīm (Burtnieki, Trikāta, Kokmuiža u.c.) tika uzdāvināta Zviedrijas valsts kancleram Akselim Uksenšernam ar noteikumu, ka „viņam jānocietina pilsēta un jāuztur garnizons”. Uksenšerna dzimtas ģerboņa vērša piere joprojām ir redzama Valmieras ģerbonī.
- Kurzemes hercogistē zviedru spēki ieņēma un izpostīja Tukumu, kā arī nodedzināja Ēdoles pili.
- Zviedru karaspēka nometnē izcēlās dažādas epidēmijas.
- Jelgavu ieņēma lietuviešu karaspēks.
- Lai aizkavētu zviedru armijas pārvietošanos uz Jelgavu, poļu-lietuviešu karaspēks Babītes pilskalnā ierīkoja kara nometni. (tāpēc to mūsdienās mēdz saukt arī par Poļu kalnu).
- Gustavs Ādolfs Rūjienas pili izlēņoja savam finansu pārzinim Jasperam Matsonam Krāsam.
- Krustpils pilī sākās vērienīgi remontdarbi. Pili labiekārtoja, kā arī papildus tika uzcelts kaļķu un ķieģeļu ceplis. Pārbūves laikā Krustpils pilī strādāja krāšņu meistars no Neretas.
- 28. februāris — Rīgā tika apglabāts ilgdzīvotājs, 107 gadus vecs vīrietis.
- Zviedru spēki pa ceļam uz Tukumu ieņēma un izlaupīja Šlokenbekas nocietināto muižu, kā arī sagūstīja maršalu Šenkingu. Tukuma apkārtnes dižciltīgie savas dārglietas uzglabāja nevis Tukuma pilī, bet gan maršalam piederošajā Šlokenbekas muižā, jo muiža bija labāk nocietināta, nekā pils. Uzbrukuma rezultātā tukumniekiem nācās šķirties no savām noglabātajām bagātībām. Līdz ar to Šlokenbeka zaudēja savu militāro nozīmi.
- 23. augusts — Gustavs Adolfs izdeva dekrētu ar kuru iecēla Dr. Hermani Samsonu par superintendentu un inspektoru pār visām zviedru pakļautās Vidzemes daļas baznīcām. Superintendenta statuss paredzēja pilnas bīskapa liturģiskās tiesības, bet tomēr izslēdza pilnu baznīcas varu, ar ko parasti saistījās bīskapa amats.
- 4. oktobris — par Rīgas birģermeistaru tika ievēlēts Johans Ulrihs.
- Mollīna tipogrāfijā divās valodās tika izdota vēsturiska grāmata par Rīgas ieņemšanu 1621. gadā. Vācu valodā tā saucās "Von Eroberung der Hauptstatt Riga in Lieffland ... ", un latīņu valodā "De expugnatione Civitatis Rigensis Livoniae Metropolis Quam Serenissimus Svecorum Gottorum & Vandalorum etc. etc. Rex, Gustavus Adolphus Calendis Augusti Anno proximè elapso 1621. infestis armis ipse oppugnatum vénit, & terra marique 13. Augusti undique cinctam, ad deditionem tandem 16. Septembris faciendam compulit. Loco Relationes verissimae. Epistolae IIII. ... ad Serenis. Poloniae Regem & ... Mag. Duc. Lithuaniae Dn. Christophoru[m] Radziwilum ... à Spectab. Senatu scriptis .. ". Šim izdevumam klāt nāca Heinriha Tūma gravīra "1621.gada Rīgas aplenkums Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa vadībā". Darbs tika pārpublicēts arī tādās Vācijas pilsētās, kā Vitenberga un Frankfurte pie Mainas.
