Popes muiža

Popes muiža (vācu: Popen) bija muiža tagadējā Ventspils novada Popes pagastā. Muižas centrā izveidojies Popes ciems. Muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ar 16 arhitektūras un 11 mākslas pieminekļiem,^[1] kas iekļauts Eiropas kultūras mantojumā.^[2]

58 080 ha lielā Popes muiža bija otra lielākā muiža Kurzemē (lielāka bija vienīgi Dundagas muiža). Popes muižai piederēja astoņas pusmuižas – Ance, Vēde, Jāņmuiža, Kārlmuiža, Lonaste, Jaunpope, Jaunmuiža un Rinda, kā arī piekrastes zvejnieku ciemi Lielirbe, Pize un Lūžņa.^[3] Kopš 16. gadsimta Popes muiža piederēja Bēru dzimtai.

Vēsture

1581. gadā Kurzemes bīskaps Magnuss par 16 000 dālderu pārdeva Angermindes pili, kā arī Popes un Irbes muižas savam padomniekam Johanam fon Bēram (1543–1613), kurš 1583. gadā pēc Magnusa nāves kļuva par Piltenes fogtu^[4] un rezidēja Angermindes pilī, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi Popes muižas kungu mājā, kas celta 17. gadsimta sākumā. Muižas saimnieciskais centrs un centrālā apbūve atradās Popes kalnā.

No 1766. līdz 1799. gadam muižas īpašnieks bija Johans Ulrihs fon Bērs, kurš lika izveidot muižas zemnieku likumu ar 42 pantiem, nosaucot to par “tēvišķīgām pamācībām”.^[5]^[6] Kad 1795. gadā Piltenes apgabalu anektēja Krievijas Impērija, Popes muiža ar Jaunmuižas (Neuhof), Vēdes (Weden) un Lonastes (Lohnzen) pusmuižām ietilpa Piltenes draudzes novadā. Popes muižas centrā 19. gadsimta pirmajā pusē darbojās papīrfabrika.

1920. gada zemes reformas gaitā Popes muižu sadalīja 397 vienībās 7161 ha kopplatībā.^[7] 1941. gadā muižas kungu mājā iekārtoja Popes pamatskolu.

Muižas apbūve

Popes muižas kungu mājas pirmā stāva telpās ir saglabājies unikāls koka apdares sienu panelējums un parkets, griestu rotājumi ar dzimtas heraldiku, bet ēkas otrajā stāvā saglabājušās vēsturiskās krāsnis un kamīns. Mājas lieveni 19. gadsimta beigās pēc arhitekta T. Zeilera projekta pārveidoja neogotiskā stilā. Pa labi atrodas 19. gadsimtā celtais zirgu stallis, tālāk muižas ārsta māja jeb doktorāts, bet pa kreisi – muižas pārvaldnieka māja un tālāk muižas klēts, kas datējama ar 18. gadsimtu. Popes muižas kompleksā viena no vecākajām ēkām ir medību pils, kas, iespējams, būvēta pirms 1653. gada, jo par to vēsta viens no diviem vēja rādītājiem, kas agrāk atradās uz senās torņa tipa ēkas jumta. Aiz muižas staļļa atrodas muižas kūts, kas mūrēta no Popes muižā dedzinātajiem sarkanajiem ķieģeļiem, bet aiz muižas pārvaldnieka mājas atrodas kalēja māja un vešerienes māja, starp kurām saglabājies neliels dīķis. Aiz muižas klēts atrodas muižas kalpu māja un stallis tās galā. Ēkai blakus agrāk atradās ratnīca, no kuras pāri vairs palikušas tikai drupas. Gar baznīcu lejup pa kalnu cauri alejai ved ceļš uz Popes muižas aptieku un vēsturisko baznīckrogu, kurā mūsdienās atrodas kultūras nams. Aleja, kas atzarojas no baznīcas, ved uz Popes Bēru dzimtas kapsētu. Popes muižas aleja ir vienīga Latvijā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statusu.^[3]