1621. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1621. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera beigām atsākās poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Pasaulē:	1618 1619 1620 - 1621 - 1622 1623 1624
Latvijā:	1618 1619 1620 - 1621 - 1622 1623 1624
Laikapstākļi:	1618 1619 1620 - 1621 - 1622 1623 1624
Sportā:	1618 1619 1620 - 1621 - 1622 1623 1624
Kino:	1618 1619 1620 - 1621 - 1622 1623 1624

Zviedru flote pie Rīgas 1621. gadā (Georgs Švengelns, 1621).

Valdnieki

• Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.

• Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja hercogs Frīdrihs Ketlers.

Notikumi

Nezināms laiks vai visa gada laikā

• Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs izdeva ģenerālprivilēģiju, kurā apsolīja turēties pie Augsburgas Ticības Apliecības, rūpēties par baznīcu, skolu, slimnīcu un nabagmāju uzturēšanu. Rīgā tika slēgta jezuītu kolēģija un garīgais seminārs. Jezuīti no Rīgas tika padzīti un pārcēlās uz Kurzemes hercogisti. Katoļticība zviedru pārvaldītajā Vidzemes daļā tika aizliegta. Katoļu bīskaps Oto fon Šenkins pārtrauca savu darbību. Līdz ar to kontrreformācija Vidzemē praktiski tika izbeigta.

• Pēc ilgstošām kaujām zviedru karaspēks ieņēma Kokneses pili.

• Zviedru karaspēks ieņēma un izlaupīja Jelgavu.

• Rīgas aplenkuma laikā pie agrākās Mārupītes ietekas Daugavā zviedru pulkveža Samuela Kobrona vadībā tika aizsākta Kobronskansts būvniecība. Šajā vietā tika izveidoti zemes nocietinājumi.

• Rīgas ieņemšanas laikā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Mežaparka apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni. Līdz ar to šo vietu līdz pat 20. gadsimtam sāka saukt par Ķeizarmežu (Kaiserwald).

• Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Limbažu pili ar muižu atdāvināja Rīgas pilsētai. Šajā laikā Limbažu pilsētā bija palikuši vairs tikai 12 iedzīvotāji.

• Par muižnieka Arenda un Elizabetes Molu līdzekļiem Višķos tika uzbūvēta pirmā katoļu baznīca (otrā vecākā koka baznīca Latgalē).

• Jelgavas Sv Annas evaņģēliski luteriskā draudze pie vecās koka baznīciņas pabeidza mūra torņa celtniecību (tā augstums bija apmēram līdz tagadējā torņa jumtam).

• Pie Stendes baznīcas tika uzcelta mācītājmāja (nav saglabājusies).

• Par Kurzemes hercoga Frīdriha galma ārstu sāka strādāt Rīgā dzimušais Johans Berghofs.

• Par Mežmuižas (tagad - Augstkalne) mācītāju tika iecelts Pauls Einhorns.

• Baltazara Parēmija (Parömius) vietā par Sēlpils mācītāju tika iecelts Georgs Mancelis.

• Par Saukas mācītāju tika iecelts Mihaels Klokovijs (Clocovius).

• Johans Sapeha Jumurdas muižu dāvināja Vilhelmam Tīzenhauzenam.

• Mollīna tipogrāfija Rīgā izdeva 10 jaunas grāmatas, tai skaitā vienu sprediķu grāmatu zviedru valodā (zviedru garnizona vajadzībām).

Janvāris

• Mēnesis sākās ar spēcīgu salu. Vēsums turpinājās visu gada pirmo pusi.

Maijs

• 20. maijs — Vēsuma dēļ iedzīvotājiem nācās kurināt krāsnis.
• 21. maijs — Rīgas iedzīvotāji vēroja gredzenveida Saules aptumsumu, kas tika traktēts, kā ļauna zīme.

Jūnijs

• 25. jūnijs — pie Sēlpils pils izveidotajai apdzīvotajai vietai (Sēlpilij) Kurzemes hercogs Frīdrihs dāvāja pilsētas tiesības.

Augusts

• 1. augusts — Rīgas apkārtnē plosījās spēcīgs negaiss ar lietu.
• 1. augusts — Zviedru spēki ar 160 kuģiem iebrauca Daugavas grīvā un izcēlās Mīlgrāvja apkārtnē. Rīdzinieki nodedzināja jaunuzceltās priekšpilsētas.

• 12. augusts — Zviedri aicināja Rīgu padoties, bet rīdzinieki priekšlikumu noraidīja. Tika atsisti pirmie zviedru uzbrukumi.
• 27. augusts — Zviedri pilnībā nosprostoja Daugavu un satiksme ar Rīgu pilnībā pārtraukta. Sākās Rīgas blokāde.

Septembris

• 1. septembris — Apšaudē cietušas gandrīz visas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās apakšzemes karš. Zviedri zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas.
• 15. septembris — Zviedri vēlreiz aicina kapitulēt. Rīdzinieki, apzinoties zviedru lielo pārspēku, nolemj padoties.
• 16. septembris — Caur Šāļu vārtiem Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs svinīgi iejāja Rīgā, tādējādi pasludinot, ka pilsēta vairs nepieder poļiem, bet gan zviedriem. Karalis devās uz Pētera baznīcu, kur Hermanis Samsons noturēja dievkalpojumu un teica sprediķi.
• 17. septembris — Zviedru karalis atsavināja jezuītiem Jēkaba baznīcu un piedalījās zviedru dievkalpojumā. Jezuīti karavīru pavadībā tika nosūtīti uz Lietuvu.
• 25. septembris — Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs parakstīja privilēģijas "Corpus privileigorum Gustavianum" (71 pants), kurās Rīgai jāapņēmās katru gadu Jāņos no pilsētas kases izmaksāt Zviedrijas karalim un viņa pēctečiem 1000 zelta guldeņu. Rīga varēja saglabāt naudas kalšanas tiesības, bet uz monētām bija jāattēlo Zviedrijas varas atribūti – karaļu monogrammas vai attēli. Un vēl Rīgai bija pienākums pilsētā uzturēt zviedru garnizonu (divus kājnieku pulkus un divas jātnieku rotas). Rīgas rātes locekļi un namnieki zvērēja uzticību Zviedrijas karalim.

Novembris

• 7. novembris — Nikolauss Mollīns saņēma no Zviedrijas karaļa grāmatu iespiešanas privilēģiju. No privilēģijas pārkāpējiem tiek piedzīts naudas sods, kā arī tiek konfiscētas nelegāli iespiestās grāmatas. Puse no naudas soda nonāk Zviedrijas kasē, bet otru pusi saņem Mollīns.

Kultūra

• Braunsbergā tika izdota Georga Elgera sakārtotā katoļu dziesmu grāmata latviešu valodā "Geistliche catolische Gesänge.." (vienīgais zināmais eksemplārs atrodas Viļņas Universitātes bibliotēkā.).

Miruši

• 6. augusts — Vilhelms Vaids, Džūkstes baznīcas mācītājs, Matīsa Rivija znots.