1623. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1623. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas līdz 1625. gadam bija pierimis Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Valdnieki labot šo sadaļu

Livonijas lielhercogs bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja hercogs Frīdrihs Ketlers. Pēc tēvoča Frīdriha aicinājuma Jēkabs Ketlers atgriezās Kurzemē. Par viņa hercoga tiesību atjaunošanu iestājās ne tikai audžuvecāki, bet arī Kurzemes muižnieki, kas negribēja, lai hercogisti pēc hercoga Frīdriha nāves pievienotu Lietuvai.

Johans Ulrihs fon Šverins karadienesta laikā pie Polijas karaļa ieskatījās poļu aristokrātē Barbarā Konarskā, bet pirms savām kāzām pārgāja katoļticībā. Kā rezultātā pēc 9 gadiem viņš Alsungas apkārtnē uzsāka vietējo iedzīvotāju — luterāņu atgriešanu katoļticībā, misijas darbam pieaicinot jezuītus. Tas deva pamatu Suitu novada izveidei.
Nīderlandes inženieris Johans Šulcs beidza darbu pie Daugavgrīvas skansts būves un Rīgas pils remonta.
Tika pabeigta Alsungas baznīcas celtniecība.
Bauskas Svētā Gara luterāņu baznīcas tornis ieguva skaistu noslēgumu ar kupolu un smaili. Domājams, ka gailis izgatavots šajā pašā gadā.
Jelgavā īrētās telpās atsāka darboties pilsētas skola.
Ticības nesaskaņu dēļ Ēdoles muižas īpašnieku Verneru Bēru nogalināja viņa paša dēls.

3. oktobris — Tika veikta Ārlavas baznīcas vizitācija. Saskaņā ar Sacra tika pārbaudīti visi juridiskie patroni par to, ka viņiem, tāpat kā agrāk, pieder soli baznīcā un kapu vietas, tā ka viņi nav no šīs baznīcas atskaitīti. Tā kā vizitācijas laikā Ārlavas ķirspēlē noskaidrojies, ka šajā ķirspēlē atrodošā Siles muiža iepriekš bija devusi baznīcas būvei, bet sakarā ar to, ka Sile šoreiz iebilst pret nodevu, vizitcijā rakstīts: „No Siles muižas un Treidena kunga no Popervāles, baznīcas būvei pieširti 20 florīni un 20 baļķi.” Bez tam Sile devusi 6 pūrus .. dažādu graudu, 6 šiliņus no katra zemnieka un no muižas dots attiecīgs daudzums linu. Tāpat rakstīts, ka [kapteinis] fon Grothuss no Siles, Hermanis Treidens no Popervāles un Aleksandrs Šēge no Tiņģeres palīdzējuši šajā ziemā baznīcai un piegādājuši 40 baļķus, katru 4,5 asis garu, kā arī 600 (jumta) lubiņas. Kas attiecas uz priekšdziedātāja algu, tad vizitcijā par to teikts: nolemts, ka viņa alga nāks no Siles muižas nodevas.

16. jūlijs — Bengts Gabrielsons Uksenšerna, zviedru diplomāts un valstsvīrs. Zviedru okupētās Kulmas, Kujāvijas, Lielpolijas un Mazovijas gubernators, Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators, rezidēja Rīgas pilī. Aumeisteru muižas īpašnieks (miris 1702.)

29. aprīlis — Joahims Frīdrihs fon Mansfelds, vācu grāfs un Zviedrijas armijas ģenerālis. Bija viens no Zviedrijas armijas komandieriem Poļu—zviedru karā Livonijas teritorijā, piedalījās uzbrukumā Daugavgrīvas pilij, Salaspils kaujā komandēja zviedru labo flangu, ieņēma Daugavgrīvu un Koknesi (dzimis 1581.)
28. augusts — Nikolajs Eke, Rīgas rātskungs, birģermeistars un burggrāfs. Kā Polijas karaļa interešu aizstāvim Ekem bija nozīmīga loma kalendāra nemieros (dzimis 1541.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.