1619. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1619. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Šajā laikā pēc pamiera nolēgšanas līdz 1621. gadam bija pierimis Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.
| Pasaulē: | 1616 1617 1618 - 1619 - 1620 1621 1622 |
| Latvijā: | 1616 1617 1618 - 1619 - 1620 1621 1622 |
| Laikapstākļi: | 1616 1617 1618 - 1619 - 1620 1621 1622 |
| Sportā: | 1616 1617 1618 - 1619 - 1620 1621 1622 |
| Kino: | 1616 1617 1618 - 1619 - 1620 1621 1622 |
Valdnieki labot šo sadaļu
- Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
- Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja hercogs Frīdrihs Ketlers.
Notikumi labot šo sadaļu
Nezināms laiks vai visa gada laikā labot šo sadaļu
- No hercoga cepļu sarkanajiem ķieģeļiem pie vecās Svētās Annas baznīcas Jelgavā koka zvanu torņa vietā tika uzcelts jauns mūra tornis, kas ir saglabājies līdz mūsdienām.
- Ugunsgrēkā nodega Skrundas pils kapela.
- Kurzemes hercogs Vilhelms Kabili kā ķīlu lēni nodeva Jaunpils īpašniekam un Kurzemes landhofmeistaram Matiasam Dītriham fon der Rekem, īpaši minot, ka to var mantot jebkurš viņa un sievas Annas fon Ketleres pēcnācējs arī vēlākās paaudzēs.
Kultūra labot šo sadaļu
Zinātne labot šo sadaļu
- Sakarā ar 1616. gada zemestrīci Zemgalē Georgs Mancelis izdeva traktātu vācu valodā "Meditatio theologistoricophysica de terrae motu" ("Teoloģiski vēsturiski fizikālas pārdomas par zemes kustību").
Dzimuši labot šo sadaļu
Miruši labot šo sadaļu
- 13. septembris — Kristofs fon Rape, Kurzemes izcelsmes muižnieks, Prūsijas hercogistes kanclers. (dzimis 1566. gadā)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |