1618. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1618. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā, bet Vidzemes un Latgales vēsturiskās zemes Pārdaugavas Livonijas hercogistes sastāvā. Kurzemes ziemeļdaļā atradās Piltenes apgabals, kurš nebija pakļauts Kurzemes hercogistei. Septembrī pēc pamiera nolēgšanas pierima Poļu-zviedru karš starp Polijas-Lietuvas kopvalsts un Zviedrijas karalistes karaspēkiem.

Valdnieki labot šo sadaļu

Livonijas lielhercogs skaitījās Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs Sigismunds III Vāsa.
Kurzemes un Zemgales hercogisti pārvaldīja hercogs Frīdrihs Ketlers, kurš apstiprināja jaunu hercogistes pārvaldes konstitūciju Formula regiminis, kas piešķīra daudz lielākas tiesības muižniekiem. Hercogs Frīdrihs vairs nevarēja pieņemt nevienu lēmumu bez hercogistes padomes piekrišanas, tādējādi Kurzemes hercogiste kļuva par konstitucionālu monarhiju.

Nikolajs Korfs par saviem līdzekļiem Krustpilī uzcēla pirmo luterāņu baznīcu, sauktu par pils baznīcu. Par mācītāju tajā kalpoja Mihaēls Vegners.
Saskaņā ar luterāņu mācītāja Rīvija hroniku, Aglonā, novācot kāda torņa drupas, tika atrasta Mindauga kapa marmora plāksne. Līdz mūsdienām tā nav saglabājusies. Taču ir saglabājies latīņu teksta noraksts, kas tulkojumā vēsta: “Šajā zemē atdusas Mindaugs, kunigaitis, lietuvietis, kuram dzīvot un mirt bija goda lieta…” Mūsdienās ir uzskats, ka Rīvija hronika ir 19. gadsimta viltojums, un tādēļ Aglona kā Mindauga noslepkavošanas un apbedīšanas vieta uztverama kā nepārbaudāma leģenda.
Pilnībā samaksājot 3250 poļu guldeņu lielo nomas naudu, pilnas nomas tiesības Turkalnes muižā ieguva atraitnes Annas Gaunersdorfas dēls Ernsts Klingšporns.

Mollīna tipogrāfijā, Rīgā tika iespiests figurālais dzejolis, kura oriģināls gan nav saglabājies (tikai fotokopija). Rīgā ieceļojušais vācu dzejnieks Bartolomejs Rotmans šo figurālo, kausa veidā iespiesto dzejojumu veltīja Rīgas rātei un visiem Rīgas pilsoņiem Jaunajā gadā. Tur tā arī ir rakstīts — ko galdā likt, ko dziedāt, dzejoļa malās ir redzamas notis. Šādi svinīgi sacerējumi, kuros savijas laicīgais un garīgais, bija raksturīgi XVII gadsimtam.
Ekes konventa ēkas fasādes centrā tika uzstādīts akmens cilnis "Kristus un grēciniece" ar manierisma stilā veidotu apmali.

22. maijs — Henriks Horns no Alūksnes, Zviedrijas feldmaršals, admirālis un Karaliskās padomes loceklis. Kurzemes pulka pulkvedis un karaspēka virspavēlnieks Zviedru Livonijā (miris 1693. gadā)
6. decembris — Nikolauss Vite fon Lilienaus, Zviedrijas karaļa galma ārsts, otrā Rīgas aptieku reglamenta sastādītājs, Dāvida Martini II sievastēvs (miris 1688.)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.