Turaidas muiža

Turaidas muiža (vācu: Treiden) bija Vidzemes guberņas Lēdurgas-Turaidas draudzes novada muiža, kas izveidojās pie Turaidas viduslaiku pils 13.—16. gadsimtā. Mūsdienās ietilpst Siguldas novada Turaidas ciema, daļēji Siguldas pilsētas teritorijā Gaujas senlejas labajā stāvkrastā. Muižas centrā izveidots Turaidas muzejrezervāts.

Turaidas muižas senākā kungu māja pie viduslaiku pilsdrupām (19. gadsimts)

Muižas pārvaldnieka ēka mūsdienās.

Vēsture

Zviedru Vidzemes laikā 1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Turaidas pilsmuižu uzdāvināja Nilsam Stjernšeldam, bet jau 1652. gadā tā tika pārdota G. V. fon Budbergam. 1638. gada Vidzemes arklu revīzijas dokumentos minēts, ka Turaidas muižai pieder 47 arkli zemes ar 68 saimniecībām, 115 zirgiem un 135 govīm.

Pēc Lielā Ziemeļu kara Turaidas pils zaudēja savu nocietinājuma nozīmi, tomēr tika apdzīvota līdz 1776. gada ugunsgrēkam. 1818. gadā Turaidas pilsmuižu nopirka brīvkungs Kampenhauzens. Vecās pils teritorijā blakus galvenajam tornim (bergfrīdam) tika uzcelts muižas kungu nams, bet rietumu korpusā tika ierīkota klēts. Pārējie mūri tika nojaukti būvmateriālu ieguvei. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimtā pakāpeniski tika atceltas klaušas un muižā sāk strādāt algots darbaspēks — kalpi un muižas ļaudis.

Pēc 1905. gada revolūcijas 1907. gadā Turaidas muižu iegādājās Štēlu fon Holšteinu (Staël von Holstein) dzimta. Pēc 1920. gada agrārās reformas 55 ha muižas zemes ar 7 ēkām līdz 1939. gadam palika muižnieka īpašumā, bet pārējo zemi Turaidas pagasta teritorijā sadalīja 106 jaunsaimniecībās.

Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā muižas centra apsaimniekošanai izveidoja lauksaimniecības arteli “Pamats”. Mūsdienās muižas saimnieciskās apbūves centrs ar 19 ēkām ir Turaidas vēsturiskā centra sastāvdaļa un ietilpst Turaidas muzejrezervātā.