1601. gads
gads
(Pāradresēts no 1601)
Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Jāpadara krietni līdzīgāku citiem gadu rakstiem Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
- Šis raksts ir par 1601. gadu. Par citām jēdziena 1601 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1601. (MDCI) bija parastais gads, kas sākās pirmdienā (pēc Gregora kalendāra). 1601. gads bija pirmais XVII gadsimta gads.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1601 MDCI |
Ab urbe condita | 2354 |
Armēņu kalendārs | 1050 ԹՎ ՌԾ |
Asīriešu kalendārs | 6351 |
Bahāju kalendārs | −243 — −242 |
Bengāliešu kalendārs | 1008 |
Berberu kalendārs | 2551 |
Budistu kalendārs | 2145 |
Birmiešu kalendārs | 963 |
Bizantiešu kalendārs | 7109—7110 |
Ķīniešu kalendārs | 庚子年 (Metāla žurka) 4297 vai 4237 — līdz — 辛丑年 (Metāla vērsis) 4298 vai 4238 |
Koptu kalendārs | 1317—1318 |
Etiopu kalendārs | 1593—1594 |
Ebreju kalendārs | 5361—5362 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1657—1658 |
- Shaka Samvat | 1523—1524 |
- Kali Juga | 4702—4703 |
Holocēna kalendārs | 11601 |
Igbo kalendārs | 601—602 |
Irānas kalendārs | 979—980 |
Islāma kalendārs | 1009—1010 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 10 dienas |
Korejas kalendārs | 3934 |
Notikumi
labot šo sadaļu- 1. janvāris — pirmā diena 17. gadsitmā
- 10. janvāris — Anglijas Ost-Indijas kompānija ieguva monopoltiesības tirdzniecībai Indostānas pussalā, Indoķīnā un Dienvid-Austrumāzijas salās.
- 8. februāris — grāfs Esekss un viņa sabiedrotie izgāja Londonas ielās lai organizētu sacelšanos, taču viņa spēki tika viegli izklīdināti. Slepenā padome piesprieda Eseksam nāvessodu, kas februāra beigās tika arī izpildīts.
Nezināmi datumi
labot šo sadaļu- Anglijas parlaments noprotestēja karalienes praksi tirgot patentus uz monopoltiesībām tirdzniecībā.
- Lerma nosūtīja uz Anglijas krastiem 50 kuģu lielu floti, taču tā cieta vētrā. Spāņu militārā vienība izsēdās Īrijas krastā pie Kinsales, taču tika sakauta. Mauntdžojs pie Kinsales sakāva īrus.
- spāņi sāk Ostendes (Flandrijā) aplenkumu.
- Francijā dibināta tirdzniecības komisija.
- Francija zaudē Salucco apriņķi un iegūst Dienvidburgundiju. Francijai no Pjemontas tiek pievienotas Bressa un Bjužeja.
- Transilvānijas magnāti, kas bija sazvērestībā ar moldāvu bajāriem, iebruka Valahijā un kaujā sakāva Mihaju. Mihajs bēga, bet drīz vien tika nogalināts.
- Baltkrievu zemnieki sāk sacelšanos Vitebskas un Polockas apgabalos un pievienojas kazaku nodaļām.
- Nurhaci pabeidza čžurčžeņu cilšu apvienošanu un izveidoja karaspēku («astoņkarogu karaspēks»).
- Učane pilsētnieku sacelšanās pret Čeņ Finu.
- Sučžou audēju sacelšanās Ge Sjaņa vadībā.
- Ķīna izlēma izvest savu karaspēku no Korejas, bet Korejas valdnieks lūdza to nedarīt, norādot uz saspīlēto iekšējo stāvokli.
Dzimuši
labot šo sadaļu- 8. janvāris — Baltasars Grasiāns, spāņu rakstnieks (miris 1658.)
- 17. augusts — Pjērs Fermā (Pierre de Fermat), franču matemātiķis (miris 1665.)
- 22. septembris — Austrijas Anna (Anne d'Autriche), Francijas karaliene (mirusi 1666.)
- 27. septembris — Luijs XIII (Louis XIII), Francijas karalis (miris 1643.)
Miruši
labot šo sadaļu- 17. februāris — Varlaāms, Rjazaņas un Muromas arhibīskaps
- 12. augusts — Mihajs Drosmīgais (Mihai Viteazul), Valahijas un Moldāvijas hospodars (dzimis 1558.)
- 24. oktobris — Tiho Brahe, dāņu astronoms (dzimis 1546.)
Kalendārs
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1601 |