Firksi

(Pāradresēts no Firksu dzimta)

fon Firksi (vācu: von Fircks) ir sena vācbaltu dzimta, kuras priekšteči Livonijas konfederācijā izsekojami līdz 15. gadsimta vidum.

Baronu Firksu ģerbonis (1882)[1]
Firksu dzimtai piederošās Nurmuižas kungu māja (2000)
Zemītes muižas kungu māja
Firksu Pedvāles muižas kungu māja
Majoru muižas kungu māja (Valsts ierēdņu sanatorija, 1920)

VēstureLabot

1306. gadā pieminēts Dāņu Igaunijas vasalis Gerhards Ferkis (Ferckis), tomēr Firksu dzimta par savu tiešo priekšteci uzskata ap 1450. gadā pieminēto Livonijas ordeņa vasali Volmāru no Firksas (von Fircks) Viruzemē, Igaunijas austrumu daļā. 17. gadsimtā dzimta sadalījās vairākos atzaros. 1620. gada 17. oktobrī Nurmuižas īpašnieku Kristoferu Firksu uzņēma Kurzemes bruņniecības matrikulā. Pēc Krievijas impērijas senāta 1853. gada 10. jūnija lēmuma, ko atkārtoja 1862. gada 28. februārī, visai fon Firksu dzimtai piešķīra mantojamu baronu titulu.

1908. gadā Jūrmalas Majoru muižas un Nurmuižas pils īpašnieku baronu Ernestu fon Firksu uzņēma Vidzemes bruņniecības matrikulā.

Dzimtai piederošās muižas (1920)Labot

Līdz 1920. gada agrārajai reformai Firksu dzimtai piederēja šādas muižas 59 485 ha kopplatībā:

Ievērojami dzimtas pārstāvjiLabot

AtsaucesLabot

  1. Carl Arvid von Klingspor, Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher, den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehöriger Adelsgeschlechter, Stockholm 1882