Ģibuļu pagasts
Ģibuļu pagasts ir Talsu novada teritoriāla vienība. Izvietojies novada dienvidaustrumos, robežojas ziemeļos ar Valdgales pagastu, austrumos ar Talsu pilsētu un Lībagu pagastu, dienvidos pa Abavu ar Abavas pagastu, rietumos ar Kuldīgas novada Rendas un Ventspils novada Usmas un Puzes pagastiem. Pagasts veidojies pēckara periodā no triju pirmskara pagastu — Pastendes, Stendes un Spāres pagastu daļām. Lai arī pagasta centrs atrodas bijušā Pastendes pagasta galvenajā apdzīvotajā vietā Pastendē, nosaukumu tas ieguvis no Stendes pagasta Ģibuļu pusmuižas, kas savukārt tagad saucas par Kraujām. Pagasta teritorijā atradās viens no Latvijas lielākajiem padomju laika lauksaimniecības uzņēmumiem — kolhozs «Draudzība», kurš ar 14 752 ha platību bija lielākais kolhozs Latvijā.[4]
Ģibuļu pagasts | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
Novads: | Talsu novads | |||||
Centrs: | Pastende | |||||
Kopējā platība:[1] | 319,8 km2 | |||||
• Sauszeme: | 308,1 km2 | |||||
• Ūdens: | 11,6 km2 | |||||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 2 212 | |||||
Blīvums (2024): | 7,2 iedz./km2 | |||||
Izveidots: | 1945. gadā | |||||
Ģibuļu pagasts Vikikrātuvē |
Daba
labot šo sadaļuĢibuļu pagasta teritorija atrodas Kursas zemienes Ugāles līdzenumā.[4] Reljefu veido lielākoties lēzeni viļņots, vietām vidēji viļņots līdzenums. Vidējais virsas augstums 30—40 m vjl, Spāres paugurainē 50—78 m vjl. Pauguru relatīvais augstums sasniedz 15 m. Augstākā vieta ir Ploču kalns (83 m) ziemeļos no Kalešiem. Visstiprāk saposmots reljefs gar Mordangas subglaciālo iegultni, kuras ieplakā izveidojušies 14 ezeri.
57,8 % pagasta teritorijas klāj meži, galvenokārt skujkoku un jauktie; ir arī ozolu audzes. Vairāki purvi, lielākie no kuriem ir Tīrpurvs, Tīrelis, Kazu purvs, Plocis, Bāgas purvs.
Derīgie izrakteņi: dolomīts, ģipšakmens, māls, saldūdens kaļķis, kūdra, sapropelis.
Hidrogrāfija
labot šo sadaļuEzeri
labot šo sadaļuPagasta teritorija bagāta ezeriem, no kuriem lielākais ir Usmas ezers, kas piekļaujas pagasta rietumos ar ~10 km garu krasta līniju. Lielākie no ezeriem, kas pilnībā izvietojušies pagasta teritorijā ir:
Ezers | platība (ha) | dziļums (m) |
---|---|---|
Spāres ezers | 201 | 5,6 |
Gulbju ezers | 115,5 | 2,1 |
Mordangas-Kāņu ezers | 78 | 8,7 |
Pluncezers | 42,1 | 1,8 |
Kalvenes ezers | 26,4 | 7,3 |
Stundezers | 10,7 | 6,3 |
Rūmiķis | 10,5 | 4,3 |
Pagasta teritorijā vairākas mākslīgas ūdenskrātuves (galvenokārt zivju dīķi), lielākie no kuriem ir Struņķu dīķi (26—60 ha) un Kleinis (10—40 ha).[5]
Upes
labot šo sadaļuPagastā blīvs upju tīkls. Lielākā daļa teritorijas atrodas Irbes baseinā, izņemot nelielu (~8 km²) teritoriju ziemeļos no Arkliņiem, kas pieder Rojas baseinam un teritoriju ap Kalešiem (~26 km²), kas pieder Ventas baseinam. Lielākās upes ir:
Dabas aizsardzība
labot šo sadaļuĪpaši aizsargājamās dabas teritorijas:[6]
Aizsargājami dabas objekti:
- Spāres parks (1,5 ha)
- Dižkoki (lielākie):[7]
- Pastendes ozoli (apkārtmērs 6,48, 5,88 un 3,94 m)
- Misteru ozols (6,2 m)
- Induļu ozols (6,13 m)
- Lielozolu ozoli (5,71 un 5,03 m)
- Dravas priede (3,1 m)
- Čiekuru kadiķis (1,6 m)
- Dzirnavlejas sudrabvītols (6,7 m)
- Spāres parka oši (4,45 un 4,2 m)
- Pastendes parka vīksna (3,89 m)
Vēsture
labot šo sadaļuŠim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Ģibuļu pagasts" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Pastendes pagastā bija Pastendes muiža (pusmuižas: Barzdupe, Grenčmuiža, Jaunmuiža (Kurši), Kažiņi, Laukmuiža, Remplīne, Silēbirģis un Vecmuiža (Turkmuiža)) un Kalešu muiža (ar Kāņu pusmuižu). Stendes pagasta tagadējā Ģibuļu pagasta daļā bija Stendes muižas Muneju, Ģibuļu un daļa Vīcežu pusmuižas, kā arī Kārgadas muiža. Spāres pagastā bija Spāres muiža ar Mazspāres un Ropiķu pusmuižām. Pēc 1920. gada zemes reformas un 1925. gada administratīvās reformas pagastu robežas tika mainītas, atkāpjoties no dzimtu īpašumu nodalījumiem.[8]
Ģibuļu pagasts izveidots kā Ģibuļu ciems (ciema padome), apvienojot bijušos Pastendes un Spāres pagastus ar lielāko daļu Stendes pagasta teritorijas.[4] Zemes šo pagastu teritorijās ilgus gadsimtus piederējušas galvenokārt trim baltvācu dzimtām: fon Hāniem Pastendes pagastā (1476-1920), fon Grothusiem Spāres pagastā un fon der Brigeniem Stendes pagastā.
1945. gada 10. septembrī līdzšinējo pagastu teritorijās izveidoja šādas ciemu padomes:
- Stendes pagastā: Ģibuļi, Kaleši, Stende,
- Pastendes pagastā: Pastende, Talsciems,
- Spāres pagastā: Mazspāre, Spāre.
Pagasti līdz ar Talsu apriņķi tika likvidēti 1949. gadā.
Ciema padomju apvienošana un teritoriālās izmaiņas:
- 1954. gada 14. jūnijā Ģibuļu ciemam tiek pievienota Kalešu ciema teritorija.
- 1954. gada 14. jūnijā Pastendes ciems tiek pievienots Talsciema ciemam.
- 1961. gada 1. februārī Ģibuļu ciemam tiek pievienoti Talsciema (izņemot kolhoza "Lībagi" teritoriju) un Spāres ciemi.
- 1975. gada 14. martā ciemam pievieno daļu Abavas ciema (starp Veģiem un Kalešiem) un Rendas ciema (pie Usmas ezera), Rendai atdodot nelielu teritoriju rietumos no Kāņupes.
- 1977. gada 14. martā Talsiem tika atdota teritorija ar tagadējo Lauktehniku.
Dažādos laikos ir veikta nelielu teritoriju apmaiņa ar Talsiem un Valdgales un Laidzes pagastiem.
Līdz 1980. gadam ciema padome atradās bijušajā Stendes pagasta valdes vietā Ģibuļos. No 1980. gada ciema un vēlāk pagasta administrācija atradās 1979. gadā celtajā arhitekta Pētera Milzarāja projektētajā administratīvajā un kultūras kompleksā.
Pašvaldības vadītāji (ciema un pagasta izpildu komitejas priekšsēdētāji un pagasta padomes priekšsēdētāji; hronoloģiskā secībā):
- Heinrihs Zeltzaķis
- Jānis Reinfelds
- Jānis Olševskis
- Alberts Lode
- Kārlis Dīcis (1961-1973)
- Ēriks Leimanis (1973-1994)
- Gaida Krūze (1994-2001)
- Uldis Rozenbergs (2001-2009)
Kā pašvaldība pagasts likvidēts 2009. gadā, iekļaujot Talsu novadā. Pagastā darbojas pagasta pārvalde, kuru ieceļ novada dome.
Kolhozs «Draudzība»
labot šo sadaļuĢibuļu pagasta teritoriālajā attīstībā noteicoša loma bija kolhoza "Draudzība" apvienošanas procesam. Kolhoza teritorija pakāpeniski veidojusies no 15 nelielām kopsaimniecībām (lauksaimniecības arteļiem), kas dibinātas tagadējā pagasta teritorijā.
Pastendes pagastā izveidojās 5 kolhozi:
- Talsciema ciemā:
- "Darba spars" (dibināts 1947. gada 2. decembrī),
- "Padomju karogs" (dibināts 1948. g. 29. augustā),
- "Zelta grauds" (dibināts 1949. gada aprīlī).
Kolhozi apvienoti 1950. gada jūlijā, paturot nosaukumu "Padomju karogs".
- Pastendes ciemā:
- "Sarkanais stars" (dibināts 1948. gada 11. janvārī),
- "Ļeņina ceļš" (dibināts 1948. gada 16. martā).
Kolhozi apvienojas 1950. gada 3. jūlijā, pieņemot nosaukumu "Raiņa kolhozs".
Stendes pagastā izveidojās 7 kolhozi:
- Kalešu ciemā:
- "Darbs" (dibināts 1947. gada 22. decembrī),
- "Centība" (dibināts 1948. gada 2. augusts),
- "Zaļā zeme" (dibināts 1949. gada 30. martā).
Kalešu ciema kolhozi 1950. gada jūlijā ("Darbs" un "Zaļā zeme") un 1960. gada martā ("Centība") pievienojās Ģibuļu ciema kolhozam "Uzvara".
- Ģibuļu ciemā:
- "Uzvara" (dibināts 1947. gada 27. novembrī),
- "Vārpu vainags" (vēlāk "Straume", dibināts 1949. gada 2. aprīlī),
- "Brīvais zemnieks" (dibināts 1949. gada 11. aprīlī),
- "Jaunais ceļš" (vēlāk "Darba ceļš", dibināts 1949. gada 24. aprīlī).
"Straume", "Brīvais zemnieks" un "Darba ceļš" 1950. gada 30. jūlijā apvienojās, paturot nosaukumu "Darba ceļš".
Spāres pagastā izveidojās 3 kolhozi:
- Mazspāres ciemā:
- "Zelta vārpa" (dibināts 1949. gada 3. aprīlī).
- Spāres ciemā:
- "Spāre" (dibināts 1948. gada 19. decembrī),
- "Ausma" (dibināts 1949. gada 3. aprīlī).
Spāres un Mazspāres ciemu kolhozi 1950. gada 7. jūlijā apvienoti, paturot nosaukumu "Ausma".
Kolhozi "Ausma", "Darba ceļš", "Padomju karogs", "Raiņa kolhozs" un "Uzvara" 1960. gada 1. decembrī apvienojās, izveidojot tā laika Latvijas lielāko kolhozu ar centru Pastendē.
Vēstures, arhitektūras un arheoloģijas pieminekļi
labot šo sadaļuĢibuļu pagasta arheoloģijas, mākslas un arhitektūras pieminekļi koncentrējušies galvenokārt divās lielākajās muižās Pastendē un Spārē un to apkaimēs.[9]
Bez zemāk uzskaitītajiem valsts aizsargātajiem pieminekļiem ir arī citas ievērojamas piemiņas vietas, kā Anša Lerha-Puškaiša vecāku un viņa darbu prototipu atdusas vieta "Cīruļu" kapsētā, piemineklis 1905. gada revolūcijas apspiešanas laikā kritušajiem Kalešos u.c.
Vērtības grupa | Pieminekļa veids | Pieminekļa nosaukums | Atrašanās vieta | Pieminekļa datējums |
---|---|---|---|---|
Valsts nozīmes | Arheoloģija | Māras kambaru alas — kulta vieta | pie Kalešiem, Abavas krastā | |
Valsts nozīmes | Arheoloģija | Muneju senkapi (Sudrabkalniņš) | pie „Munejām” | |
Vietējās nozīmes | Arheoloģija | Strautmaļu viduslaiku kapsēta | Kaleši | |
Vietējās nozīmes | Arheoloģija | Spāres pilskalns | dienvidaustrumos no Spāres | |
Valsts nozīmes | Māksla | Cilņu „Ģerboņu“ fragmenti | Pastendes pils | 1741. gads |
Valsts nozīmes | Māksla | Kāpņu margas | Spāres pils | 1790. gads |
Valsts nozīmes | Arhitektūra | Zemnieku sēta „Līkumi“ | Kāņciems | 1821. gads — 19. gadsimta vidus |
Valsts nozīmes | Arhitektūra | Mežsarga sēta | „Uļitas“ | 18. gadsimts — 19. gadsimta 1. puse |
Valsts nozīmes | Arhitektūra | Pastendes muižas apbūve | Pastende | 18. gadsimts — 19. gadsimta sākums |
Valsts nozīmes | Arhitektūra | Klēts | Mordangas „Līkumi“ | 19. gadsimta vidus |
Valsts nozīmes | Arhitektūra | Saimniecības ēka | Mordangas „Līkumi“ | 19. gadsimta vidus |
Valsts nozīmes | Arhitektūra | Dzīvojamā ēka | Mordangas „Līkumi“ | 1821. gads |
Valsts nozīmes | Arhitektūra | Kalpu māja | Pastendes muiža | 19. gadsimts |
Valsts nozīmes | Arhitektūra | Pils | Pastendes muiža | 18. gadsimts — 19. gadsimta sākums |
Valsts nozīmes | Arhitektūra | Pārvaldnieka māja | Pastendes muiža | 19. gadsimta sākums |
Vietējās nozīmes | Arhitektūra | Saimniecības ēkas (2) | Pastendes muiža | 19. gadsimta sākums |
Valsts nozīmes | Arhitektūra | Spāres luterāņu baznīca | Spāre | 1747. - 1926. gadi |
Vietējās nozīmes | Arhitektūra | Spāres skola | Spāre | 19. gadsimta vidus |
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuŠajā rakstā esošā informācija ir novecojusi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atjauninot raksta saturu, lai tas atspoguļotu pēdējo pieejamo informāciju. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Pagasta teritorijā 2008. gada 1. janvārī dzīvoja 2536 iedzīvotāji, tajā skaitā:
- 1224 vīrieši (48,3%) un 1312 sievietes (51,7%),
- 1602 (79,2%) darbspējas vecumā,
- 440 (17,4%) jaunāki par darbaspējas vecumu,
- 494 (19,5%) pensijas vecuma.
Iedzīvotāju vecuma struktūra (2000):[10]
Pavisam | 0-4 | 5-9 | 10-14 | 15-19 | 20-24 | 25-29 | 30-34 | 35-39 | 40-44 | 45-49 | 50-54 | 55-59 | 60-64 | 65-69 | 70+ | |
Vīrieši | 1 278 | 77 | 93 | 121 | 110 | 98 | 84 | 87 | 109 | 92 | 90 | 61 | 58 | 66 | 54 | 78 |
Sievietes | 1 371 | 73 | 86 | 112 | 112 | 82 | 82 | 80 | 99 | 96 | 75 | 65 | 71 | 91 | 83 | 164 |
Visi iedzīvotāji | 2 649 | 150 | 179 | 233 | 222 | 180 | 166 | 167 | 208 | 188 | 165 | 126 | 129 | 157 | 137 | 242 |
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
labot šo sadaļu
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||
Nacionālais sastāvs
labot šo sadaļuApdzīvotās vietas
labot šo sadaļuPagasta lielākās apdzīvotās vietas ir Pastende un Spāre.
Pastende kā apdzīvots apvidus pirmoreiz minēts 1288. gadā. Apdzīvota vieta sākusi veidoties tikai pēc Pastendes muižas uzcelšanas. Vēl 20. gadsimta 70. gados Pastendē bija tikai ~100 iedzīvotāju. Ciems sāka attīstīties, kad tas tika izvēlēts par apvienotā kolhoza «Draudzība» centru un uz turieni tika pārcelta ciema padome.
Spāres ciema pirmās mājas tika uzceltas 1898.—1901. gados sakarā ar stacijas izbūvi dzelzceļa līnijā Ventspils—Maskava. Ilgu laiku Spāre bija pagasta lielākā apdzīvotā vieta.
Citas lielākās pagasta apdzīvotās vietas ir bijušie kolhozu, vēlāk «Draudzības» iecirkņu centri Talsciems, Kraujas un Aizupes.
Tips | Ciems | Iedzīvotāji (2008) |
---|---|---|
Lielciems | Pastende | 844 |
Vidējciemi | Aizupes | 54 |
Spāre | 384 | |
Mazciemi | Arkliņi | 25 |
Dravnieki | <10 | |
Ģibuļi | 33 | |
Iliņi | 11 | |
Jaunzemes | 51 | |
Kaleši | 24 | |
Kraujas | 26 | |
Kurši | 43 | |
Līči | 43 | |
Mazspāre | 9 | |
Mordanga | 15 | |
Turkmuiža | 15 | |
Skrajciemi | Gaviļnieki | 33 |
Kaļķciems | 16 | |
Kāņciems | 15 | |
Ruņķi | 15 | |
Talsciems | 85 |
Kursīvā norādītas apdzīvotās vietas, kas nav iekļautas adrešu reģistrā.
Reliģija
labot šo sadaļuPagastā atrodas viena baznīca — Spāres evaņģēliski luteriskās draudzes baznīca. Pamatakmens likts 1658. gadā. Tagadējo baznīcu 1747. gadā uzbūvējis toreizējais Spāres muižas īpašnieks barons Rādens. Baznīcu apmeklē galvenokārt tuvējās apkārtnes iedzīvotāji.
Pastendes un Ģibuļu apkārtnes iedzīvotāji, kā arī citu konfesiju pārstāvji pieder pie Talsu draudzēm: Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas, Talsu baptistu baznīcas, Talsu Romas katoļu baznīcas, kā arī pie Stendes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzēm.
Ievērojamas personības
labot šo sadaļu- Ansis Lerhis-Puškaitis, folklorists un rakstnieks (1859—1903)
- Kārlis Dziļleja (Kārlis Tīfentāls), rakstnieks un literatūrkritiķis (1891—1963)
- Kārlis Draviņš, filologs (1901—1991)
- Fricis Makstnieks, karikatūrists (1936—1996)
- Intars Busulis, mūziķis (dzimis 1978.)
- Kristaps Ginters, padomju partijas un administratīvais darbinieks (1888—1968)[12]
Saimniecība
labot šo sadaļuĢibuļu pagastā (ap 2000. gadu) bija 532 zemnieku saimniecības ar kopplatību 13 083 ha un 412 piemājas saimniecības 2539 ha kopplatībā.[4] Lauksaimniecībā izmantojamā zeme 8959 ha, no tiem aramzeme 7020 ha, augļu dārzi 86 ha, pļavas 741 ha, ganības 1112 ha. Meži aizņem 18 513 ha, no tiem 15 027 valsts meži, krūmāji 261 ha, purvi 355 ha. Zemes vidējā kadastrālā vērtība 117 Ls/ha.
Lielākie darba devēji lauksaimniecībā SIA "Kalnnieki", SIA "Spāre", KKS "Pastende", SIA "Ausma 2004" un SIA "L.A.P", SIA "Qeenberry".
Nozīmīga nozare ir mežsaimniecība un mežizstrāde. Kuršos atrodas Talsu mežniecība. Lielākie uzņēmumi: SIA "Stende", SIA "Šķēles", Z/s "Madaras".
Attīstīta arī dīķsaimniecība, zvejniecība.
Transports un sakari
labot šo sadaļuPagasta teritoriju šķērso valsts nozīmes autoceļš A10 un pirmās šķiras autoceļš P120.
Pasažieru vilciena Rīga—Ventspils maršrutā pagasta teritorijā atrodas divi pieturas punkti: Spāre un Līči.
Pagasta teritorijā atrodas Talsu lidlauks.
Spārē pasta nodaļa (LV-3298). Pastendes, Dravnieku un Talsciema teritoriju apkalpo Talsu pasts (LV-3201).
Izglītība un kultūra
labot šo sadaļuVecākā skola tagadējā pagasta teritorijā, iespējams, bijusi Spāres skola, kas, pēc dažiem avotiem, minēta jau 1760. un 1770. gados, kaut arī 1830. un 1840. gados tur vairs skolas neesot bijis. Dokumentāli skolas sākums apstiprināts 1858. gadā. Līdz 1920. gadam skola bijusi divgadīga, līdz 1925. gadam — sešgadīga. 1940. gadā skola pārcelta uz Spāres muižas ēku. No 1946. gada 7 klašu pamatskola, vēlāk paplašināta līdz 8 un 9 klasēm. Slēgta 2012. gadā
Pirmā skola Pastendē dibināta, iespējams, ap 1838. gadu (pēc citiem avotiem 1841. vai 1858. gadā). Par skolas un arīdzan Irlavas skolotāju semināra aizgādni kļūst Pastendes barons Teodors Hāns. 1859. gadā tiek iesvētīta jaunā skolas ēka pie tagadējā autoceļa A10 2 km no Pastendes. Barons sedzis lielāko daļu skolas un skolēnu uzturēšanas izdevumu, kā arī algojis vienu no skolotājiem. Līdz 1920. gadam pamatskolā bija 3 klases. Pirmās brīvvalsts laikā skolā bija 4 klases ar papildus pirmsskolas klasi. Ar 1945. gada. 1. septembri skolu pārceļ uz Pastendes muižas pili, kur darbojas kā 7 klašu pamatskola, ko vēlāk paplašina līdz 8 un 9 klasēm.
Ģibuļu pamatskolas ēka Kraujās uzbūvēta 1879. gadā par Stendes barona Brigena līdzekļiem. No 1920. gada I pakāpes pamatskola ar 4 klasēm. Skola slēgta 20. gadsimta 50. gados.
1920. gadā Aizupēs tiek nodibināta Pastendes II pamatskola. Skolai pārejot Stendes pagasta pakļautībā, to nosauc par Stendes Aizupju pamatskolu. Skola slēgta 1944. gadā.
1934. gadā dibināta 4 klašu pamatskola Līčos. Slēgta ap 1960. g.
2009. gadā pagastā darbojās divas izglītības iestādes:
- Pastendes pamatskola
- PII «Ķipars».
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. daļa. R:, AS Preses nams, 2001, 330. - 334. lpp.
- ↑ ezeri.lv
- ↑ Dabas aizsardzības pārvalde[novecojusi saite]
- ↑ «Īpaši aizsargājamie koki». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 1. augustā.
- ↑ Žanis Rihards Miķelšteins. Jaunības zemē Pastendē. Ģibuļu pagasta padome. Talsi. 2003
- ↑ «Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. martā. Skatīts: 2009. gada 2. augustā.
- ↑ Centrālās statistikas pārvaldes datu bāze[novecojusi saite]
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.
- ↑ «Архив города Перми». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2009. gada 12. decembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ģibuļu pagasts.