Atvērt galveno izvēlni

Kārlis Draviņš (dzimis 1901. gada 30. decembrī, miris 1991. gada 18. janvārī) bija latviešu filologs, valodnieks un kultūras darbinieks.[1]

Kārlis Draviņš
Kārlis Draviņš 1981. gadā
Kārlis Draviņš 1981. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 30. decembrī
Pastende, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1991. gada 18. janvārī (89 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Lunda, Zviedrija
Dzīvesbiedre Velta Rūķe-Draviņa
Zinātniskā darbība
Zinātne Filoloģija, valodniecība
Alma mater Latvijas Universitāte

BiogrāfijaLabot

Dzimis 1901. gada 30. decembrī Pastendē, studējis baltu filoloģiju Latvijas Universitātē (1928—1938), piedalījies akadēmiskās organizācijas „Ramave” dibināšanā (1929), Latviešu valodas lektors Tartu Universitātē (1940—1944). Devies bēgļu gaitās uz Zviedriju (1944), strādājis zinātnisku darbu Lundas Universitātes Slāvu valodu institūtā. Trimdā turpinājis „Ramaves” darbu, būdams izdevuma "Ceļi" redaktors (1966—1986). Miris 18.01.1991 Lundā, urna ar viņa pelniem apbedīta Stendes Bungu kapos.

Zinātniskā darbībaLabot

Pētījis senos Latvijas rakstus, dialektus, vietvārdus. Agrīnie pētījumi par dzimtās Stendes vietvārdiem un personvārdiem, vēlāk par veclatviešu rakstu un rakstnieku vēsturi vispār. Aprakstījis agrīnas latviešu tēvreizes, 17. gs. latviešu ābeces, publicējis darbus par Georgu Manceli, Paulu Einhornu, Jāni Reiteru, Georgu Elgeru u.c., darbi daļēji pārtulkoti vācu valodā.

Rakstos par valodniecību, kopā ar Veltu Rūķi-Draviņu izdevis Stendes dialekta aprakstu piecās daļās, vācu valodā (1955-1962, 2010). Grāmatā „Kurzemē aizgājušajos laikos: atmiņas, nostāsti, vērojumi” (2000) plaši aprakstītas Stendes un Ziemeļkurzemes lauku dzīves ieražas, tās sociālā dzīve, uzturs, apģērbi, darbi, ēkas un ticējumi laika posmā līdz 20. gs sākumam.

Līdztekus grāmatām publicējies arī starptautiskajā, kā arī latviešu trimdas periodikā. Iesaistījies diskusijās par Latvijas kultūras un valodniecības jautājumiem, ieteicis jaunvārdus, tai skaitā “dators” ar atvasinājumiem, kā “minidators”, “datorvadība” u.c., toreizējās “elektroniskās skaitļošanas mašīnas” vietā (1970), rakstījis par iespējamo Rīgas Melngalvju nama atjaunošanu (1971). Bibliogrāfijā pavisam kopā vairāk nekā 400 publikāciju.

AtsaucesLabot