Stendes pagasts
Stendes pagasts līdz 1949. gadam bija pašvaldība Talsu apriņķī. Robežojās ar Talsiem, Laucienas, Lībagu, Virbu, Valgales, Rendas, Spāres, Dundagas un Pastendes pagastiem. Pagasta valde atradās tagadējos Ģibuļos Muneju pusmuižas teritorijā. Lielākās apdzīvotās vieta bija Stendesciems (ciems ar ierobežotām pašpārvaldes tiesībām), Dižstende un Kaleši.[1]
| Stendes pagasts (līdz 1949. gadam) | ||
|---|---|---|
 | ||
 Pagasts 1940. gada robežās; ar violetu tagadējās administratīvās teritorijas | ||
| Apriņķis: | Talsu apriņķis | |
| Centrs: | Ģibuļi | |
| Kopējā platība: | 224,1 km2 | |
| Iedzīvotāji (1935): | 3272 | |
| Blīvums (1935): | 14,6 iedz./km2 | |
| Likvidēts: | 1949. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Stenden | |
| krievu: | Стенденская | |
Vēsture
labot šo sadaļuDibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. Līdz 1925. gada teritoriālajai reformai Stendes pagasta teritoriju veidoja baronam fon der Brigenam piederošie īpašumi Stendes muiža ar Ģibuļu, Kārgadas, Mazstendes, Muneju un Vīcežu pusmuižām. Zemes reformas gaitā muiža sadalīta 240 saimniecībās.[2] 1925. gadā Stendes pagastam pievienoja Pastendes pagasta Kalešus.
1945. gadā Stendes pagastā izveidoja Ģibuļu, Kalešu un Stendes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ģibuļu un Kalešu ciemi vēlāk apvienojās un, pievienojot bijušos Spāres un Pastendes pagastus, izveidoja tagadējo Ģibuļu pagastu. Stendesciems 1949. gadā ieguva pilsētciemata statusu un nosaukumu Stende, bet Stendes ciems tika pārveidots par Stendes lauku teritoriju. 1979. gadā šo teritoriju iekļāva Lībagu pagastā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Letonika.lv. Stendes muiža
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |