Pastendes pagasts
Pastendes pagasts līdz 1949. gadam bija pašvaldība Talsu apriņķī. Robežojās ar Talsiem, Laucienes, Stendes, Dundagas, Ārlavas un Laidzes pagastiem. Pagasta valde atradās Talsos, tagadējā Krišjāņa Valdemāra ielā 17. Lielākā apdzīvotā vieta bija Pastende.[2]
| Pastendes pagasts (līdz 1949. gadam) | ||
|---|---|---|
 | ||
 Pagasts 1940. gada robežās; ar violetu tagadējās administratīvās teritorijas | ||
| Apriņķis: | Talsu apriņķis | |
| Centrs: | Talsi | |
| Kopējā platība: | 75 km2 | |
| Iedzīvotāji (1935): | 1514[1] | |
| Blīvums (1935): | 20.2 iedz./km2 | |
| Likvidēts: | 1949. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Postenden | |
| krievu: | Постенденская | |
Vēsture
labot šo sadaļuDibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. Līdz 1925. gada teritoriālajai reformai Pastendes pagasts sastāvēja no divām atsevišķām daļām, kur lielākā daļa zemes piederēja barona Hāna Pastendes muižai. Pagastam piederošos Kalešus un Mordangu no pamatteritorijas atdalīja Stendes pagasta zemes. Reformas rezultātā Mordanga tika pievienota Spāres pagastam, bet Kaleši — Stendes pagastam. Pastendes pagastam pievienoja lielāko daļu Talsu pagasta.
1945. gadā Pastendes pagastā izveidoja Pastendes un Talsciema ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Vēlākajos gados lielākā daļa pagasta teritorijas nonāca Ģibuļu pagastā, bet nelielas teritorijas tika iekļautas Talsu pilsētā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Žanis Rihards Miķelšteins. Jaunības zemē Pastendē. Ģibuļu pagasta padome. Talsi. 2003
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |