Jāns Kross

Jāns Kross (igauņu: Jaan Kross, 1920-2007) bija visvairāk tulkotais Igaunijas rakstnieks. Krosu 1977. gadā godalgoja ar Igaunijas PSR Valsts prēmiju un 1985. gadā viņam piešķīra Igaunijas PSR Tautas rakstnieka goda nosaukumu. Viņu 1991. gadā pieteica Nobela prēmijai literatūrā, tomēr viņš to nesaņēma.

Jāns Kross Jaan Kross Jāns Kross preses konferences laikā Berlīnē (1987) Personīgā informācija Dzimis 1920. gada 19. februārī Tallina, Igaunija Miris 2007. gada 27. decembrī (87 gadi) Tallina, Igaunija Tautība igaunis

Literārā darbība Apbalvojumi Igaunijas Tautas rakstnieks (1985) Baltijas Asamblejas Balva (1999)

Dzīvesgājums

Jāns Kross dzimis 1920. gada 19. februārī Tallinā strādnieka ģimenē, mācījās Jakoba Vestholma ģimnāzijā. 1938. gadā viņš iestājās Tartu Universitātē un 1940. gadā apprecējās ar studenti Helgu Pedusāri.

Otrā pasaules kara laikā Kross izvairījās no iesaukšanas Vācijas karaspēkā un strādāja par militāro tulku. 1944. gada 21. aprīlī viņu aizdomās par nacionālistisku politisku darbību arestēja Ostlandes reihskomisariāta drošības policija un turēja apcietinājumā Tallinas Centrālcietumā piecus mēnešus. Pēc tam, kad Sarkanā armija no jauna okupēja Igauniju, Kross izkļuva no cietuma un 1945. gadā pabeidza universitātes juridisko fakultāti un turpināja strādāt universitātē kā mācībspēks. 1945.-1946. gadā viņš bija Starptautisko tiesību katedras docents, līdz 1946. gada janvārī jauno docentu Krosu apcietināja padomju iekšlietu komisariāta (NKVD) darbinieki un deportēja uz PSRS spaidu darbiem Vorkutlaga akmeņogļu raktuvēs Komi APSR, vēlāk ķieģeļu rūpnīcā Krasnojarskas novada teritorijā. Viņš izšķīrās no pirmās sievas un 1952. gadā nometnē apprecējās ar tulkotāju Helgu Rosu. Šajā laikā viņš sacerēja lielu daļu no saviem vēlāk publicētajiem dzejoļiem.

Dzimtenē Jāns Kross atgriezās tikai 1954. gada Jāņos, jau nākamajā gadā viņš sāka ievietot savus dzejoļus igauņu laikrakstos. Tie izpelnījās kritiķu atzinību un pēc pirmā dzejas krājuma izdošanas 1958. gadā Kross tika uzņemts Igaunijas PSR Rakstnieku savienībā. Vairākus gadus viņš nodarbojās ar tulkošanu (cita starpā igauniski tulkoja "Alises piedzīvojumi Brīnumzemē"), izdeva piecus dzejas krājumus, vēlāk pievērsās vēsturisko stāstu rakstniecībai. 1958. gadā viņš trešo reizi apprecējās ar tulkotāju Elenu Nītu un 1970. gadā iznāca viņa pirmā vēsturiskā novele "Četri monologi par Svēto Jurģi" (Neli monoloogi Püha Jüri asjus), kas tika godalgota ar Frīdeberta Tuglasa literāro prēmiju. 1971. gadā Krosu ievēlēja par Rakstnieku savienības priekšsēdētāju, 1976.-1981. gadā viņš bija savienības sekretārs. 1970., 1972., 1977. un 1980. gadā iznāca viņa romāns-hronika četrās daļās "Starp trim mēriem" (Kolme katku vahel) par Baltazaru Rusovu. Pats viņš savu literāro darbību salīdzināja ar arheoloģiskajiem izrakumiem. 1978. gadā tika izdots viens no labākajiem viņa romāniem "Ķeizara trakais" (Keisri hull) par notikumiem 19. gadsimta sākumā, kurā lasītājs varēja nojaust paralēles par cilvēka attiecībām ar varu Padomju Savienībā. Vēlākajos romānos dominēja autobiogrāfiski elementi. 1984. gadā iznāca romāns "Profesora Martensa aizbraukšana" par igauņu cilmes diplomāta Frīdriha Martensa pēdējo ceļojumu ar vilcienu no Pērnavas uz Valku. 1989. gadā viņu ievēlēja par Tartu Universitātes Goda doktoru, 1990. gadā par Helsinku universitātes Goda doktoru.

Pēc Igaunijas Republikas neatkarības atjaunošanas Kross iesaistījās politikā un 1992.-1993. gadā ar saviem 72 gadiem viņš bija Igaunijas parlamenta vecākais deputāts. No 1992. gada tika izdoti viņa darbu tulkojumi angļu valodā — The Czar's Madman (1992), Professor Martens' Departure' (1994), The Conspiracy & Other Stories (1995), Treading Air (2003). 1996. gadā Krosu apbalvoja ar 1. pakāpes Igaunijas Valsts ģerboņa ordeni. 1998. gadā viņu ievēlēja par Tartu Universitātes profesoru mākslas zinātnēs. Par romānu "Lidojums uz vietas" Jāns Kross 1999. gadā saņēma Igaunijas Valsts prēmiju un 1999. gadā ieguva Baltijas asamblejas prēmiju. 2006. gadā Kross saņēma Igaunijas Republikas Kultūras balvu par mūža ieguldījumu literatūrā.

Miris Tallinā 2007. gada 27. decembrī.

Darbi

Jāns Kross ir sarakstījis 13 romānus, autobiogrāfiju, 6 dzejas krājumus un eseju grāmatas. Vēsturisko romānu pamattēma ir igauņu, vācbaltiešu un krievu attiecības dažādos gadsimtos.

Dzejas krājumi

1. "Söerikastaja" (1958)
2. "Kivist viiulid" (1964)
3. "Lauljad laevavööridel" (1966)
4. "Vihm teeb toredaid asju" (1969)
5. "Voog ja kolmpii" (1971)
6. "Põhjatud silmapilgud" (1990)
7. "Maailma avastamine" (2005)

Noveles

1. "Neli monoloogi Püha Jüri asjus" (1970)
2. "Michelsoni immatrikuleerimine" (1971)
3. "Pöördtoolitund" (1972)

Romāni

1. "Kolme katku vahel" I—IV (1970—1980)
2. "Keisri hull" (1978)
3. "Rakvere romaan" (1982)
4. "Professor Martensi ärasõit" (1984)
5. "Vastutuulelaev" (1987)
6. "Wikmani poisid" (1988)
7. "Väljakaevamised" (1990)
8. "Tabamatus" (1993)
9. "Mesmeri ring" (1995)
10. "Paigallend" (1998)
11. "Tahtamaa" (2001)

Memuāri

1. "Kallid kaasteelised" I (2003)
2. "Kallid kaasteelised" II (2008)

Latviski izdotie darbi

• Trīs dzejoļi no krājuma "Akmens vijoles" (Kivist viiulid, 1964) Jaunas balsis igauņu pēckara dzejā trimdā un okupētajā dzimtenē. "Jaunā Gaita" Nr. 52., 1965. gadā (Atdzejojusi Astrīde Ivaska)
• "Ar Klio acīm" noveļu krājums. Rīga, Liesma, 1978. 309 lpp.
• "Ķeizara trakais". Rīga, Atēna, 1991. 349 lpp.
• "Lidojums uz vietas." (Tulk. M. Grīnberga) Rīga, Atēna, 2002. 406 lpp.
• "Profesora Martensa aizbraukšana". (Tulk. M. Grīnberga) Rīga, Atēna, 2011. 355 lpp.
• "Stūrgalvības hronika." (Tulk. M. Grīnberga) Rīga, Jāņa Rozes apgāds, 2012, 1101 lpp.

Literatūra

• Inese Zandere. "Trešais konjaks". (Intervija ar igauņu rakstnieku Jānu Krosu un viņa sievu, rakstnieci Ellenu Nītu). "Rīgas Laiks" Nr.6. 2006. jūnijs 16.-26.lpp.
• Ian Thomson. Past master. The Guardian, Saturday 5 July 2003

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jāns Kross.

• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)