Grieķu katoļticība jeb uniātisms[1] ir Bizantijas rita austrumu katoļticība.

Šis raksts ir par Bizantijas rita katoļticību. Par citām jēdziena grieķu katoļticība nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Grieķu-katoļu katedrāle Ļvivā

Grieķu katoļu baznīcām ir kopīgas iezīmes ar Austrumu Pareizticīgo baznīcu liturģiskajā praksē, ikonogrāfijā un garīgajā dzīvē, taču tās ir kanoniskā vienībā ar Katoļu baznīcu.

Lielāka starp grieķu-katoļu baznīcām ir Ukrainas grieķu-katoļu baznīca (ukraiņu: Українська греко-католицька церква), kas izveidojās pēc Brestas ūnijas 1596. gadā. Šīs ūnijas rezultātā daļa pareizticīgo bīskapu Polijas-Lietuvas kopvalstī nolēma atjaunot vienotību ar Romas pāvestu, saglabājot savas austrumu tradīcijas.

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts sabrukuma 18. gadsimta beigās daļa Ukrainas nonāca Austrijas impērijas sastāvā, kur Ukrainas grieķu katoļu baznīca baudīja zināmu aizsardzību un atbalstu. Taču citās Ukrainas daļās, kas nonāca Krievijas Impērijas kontrolē, grieķu katoļu baznīca tika smagi vajāta. Krievijas Impērija centās apvienot visus austrumu kristiešus zem Maskavas Pareizticīgās baznīcas, līdz ar ko grieķu katoļu baznīca tika aizliegta.

Starpkaru periodā, kad Rietumukraina atradās Polijas sastāvā, Ukrainas grieķu katoļu baznīca turpināja pastāvēt un kļuva par nacionālo atmodas kustības galveno centru. Taču pēc Otrā pasaules kara un Ukrainas iekļaušanas Padomju Savienības sastāvā, 1946. gadā Ļvivas grieķu katoļu baznīca tika piespiedu kārtā likvidēta un sapludināta ar Maskavas Patriarhāta pareizticīgo baznīcu. Ukrainas grieķu katoļu baznīca gadu desmitiem darbojās pagrīdē. Neskatoties uz represijām, tā turpināja pastāvēt slepenībā, līdz ar Padomju Savienības sabrukumu 1989. gadā baznīca atkal tika legalizēta un piedzīvoja atdzimšanu un šobrīd ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām katoļu baznīcām ar austrumu ritu pasaulē. Tai ir arī nozīmīga loma Ukrainas garīgajā, sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, īpaši pēdējo konfliktu kontekstā, piemēram, Krievijas agresijas pret Ukrainu laikā.

Kopīgas iezīmes ar Austrumu pareizticīgo baznīcu

labot šo sadaļu
  • Bizantijas rita dievkalpojumus, kas ir bagāti ar simbolismu, dziedāšanu un ikonogrāfiju.
  • Ikonas kā centrālais elements baznīcas dzīvē un pielūgsmes praksē.
  • Precēto priesteru iespējamība (lai gan bīskapi nāk no klēra, kurš ir dzīvojis celibātā).

Ārējās saites

labot šo sadaļu