Rīgas Valsts 2. ģimnāzija

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija ir pirmā Rīgas vidējās izglītības iestāde, kurā pilna izglītība bija apgūstama latviešu valodā. Ģimnāzija specializējas vairāku mācību programmu padziļinātā apgūšanā. Valsts ģimnāzijas statuss kopš 2011. gada.

Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Atrašanās vieta
Rīgas Valsts 2. ģimnāzija
Kr. Valdemāra iela 1, Rīga, Latvija
Koordinātas	56°57′15″N 24°6′22″E
Informācija
Skolas tips	valsts ģimnāzija
Dibināta	1916 (1877)
Direktors	Guntis Vasiļevskis
Valodas	Latviešu
Mājaslapa	www.rv2g.edu.lv

Vēsture

Rīgas pilsētas reālskolas ēka pirms Pirmā pasaules kara

Rīgas 2. vidusskolas ēka celta 1876.—1879. gadā (arhitekts Johans Daniels Felsko). Ēkai ir Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Ēka tika celta Rīgas Pilsētas reālskolas (Stadt-realschule zu Riga) vajadzībām, kurā mācības notika vāciski, bet pārkrievošanas politikas periodā — krieviski. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Latviešu izglītības biedrība Dr. A. Butula vadībā Krievijas Impērijas valdībai iesniedza lūgumu dibināt vispārējās vidējās izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu. 1916. gada janvārī šāda atļauta tika saņemta.

1916. gada 12. februārī "Latviešu izglītības biedrība" atvēra Meiteņu ģimnāziju un Zēnu reālskolu. 1918. gada beigās tās apvienoja un nodeva Rīgas pilsētas apgādībā ar Rīgas 2. vidējās skolas nosaukumu. Par skolotājiem tajā strādāja Fricis Bārda, Kārlis Krūza, Elza Stērste, Viktors Eglītis, Kārlis Kundziņš un Voldemārs Maldonis.

1919. gadā skolai piešķīra ēku Nikolaja ielā 1c (tagad — Kr. Valdemāra ielā 1). 1929. gadā skola ieguva Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas nosaukumu, tās direktors ilgstoši (1930—1944) bija Ernests Nagobads. Pēc Latvijas okupācijas skola saglabāja savu nosaukumu, bet pēc Otrā pasaules kara skolu par godu 1943. gada sprādziena Doma laukumā veicējiem pārdēvēja par Malda Skreijas un Džema Bankoviča Rīgas 2. vidusskolu, pēc neatkarības atjaunošanas tā ieguva Rīgas 2. vidusskolas nosaukumu.

No 2009. gada 1. septembra skolai atjaunots Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas nosaukums. No 2011. gada 1. septembra skolai piešķirts Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas nosaukums.

Mācību programmas

1. Proģimnāzijas tipa izglītības programma 7.—9. klasēs;
2. Vispārējās vidējās izglītības (10.—12. kl.) matemātikas, dabaszinību un tehnikas programma, padziļināti var apgūt matemātiku, informātiku, kā arī pirmo svešvalodu;
3. Vispārējās vidējās izglītības (10.—12. kl.) matemātikas, dabaszinību un tehnikas programma ar integrētu Starptautiskā Bakalaurāta Diploma programmas apguvi, izmantojot divvalodu (latviešu un angļu valodas) mācību programmas apguves metodi. Tiek piedāvāti 8 mācību priekšmeti saskaņā ar Starptautiskā Bakalaurāta programmu. Integrētā programma ir starptautiski atzīta visā pasaulē. Akreditēta 2014. gadā.
4. Vispārējās vidējās izglītības (10.—12. kl.) vispārizglītojošā virziena programma, padziļināti var apgūt komerczinības, matemātiku, pirmo svešvalodu — angļu valodu, profesionālās ievirzes priekšmetus — mārketings, vadībzinība, grāmatvedība un lietišķā etiķete;
5. Vispārējās vidējās izglītības (10.—12. kl.) vispārizglītojošā virziena programma, padziļināti var apgūt ekonomiku, matemātiku, pirmo svešvalodu — angļu valodu;
6. Vidējās izglītības (10.—12. kl.) humanitārā un sociālā virziena izglītības programma, padziļināti var apgūt latviešu valodu un literatūru, pirmo svešvalodu — angļu valodu, vēsturi, politiku un tiesības. Otrā svešvaloda ir vācu valoda, trešo svešvalodu, atkarībā no skolēnu pieteikumiem, skola piedāvā franču, vācu, krievu vai itāļu valodu.

Ievērojami skolas absolventi

• Bruno Andersons — LZA akadēmiķis
• Bruno Artmanis — arhitekts,
• Jānis Asaris — arhitekts,
• Jānis Asars — radiospeciālists, pasniedzējs,
• Elza Ābele — rakstniece,
• Gaida Ābele — bioloģe, botāniķe, LU docente
• Austra Āboliņa - bioloģe, botāniķe, brioloģe
• Ruta Birgere — aktrise,
• Kornēlija Birkmane — bioloģe, botāniķe,
• Frīdrihs Canders — raķešdzinēju pētnieks,
• Konstantīns Čakste — nacionālās pretošanās kustības vadītājs Otrā pasaules kara laikā,
• Volfgangs Dārziņš — komponists,
• Artūrs Dimiters — aktieris,
• Anšlavs Eglītis — rakstnieks,
• Sergejs Eizenšteins — kinorežisors,
• Zaiga Gaile — arhitekte,
• Elīna Garanča — operdziedātāja,
• Raimonds Graube — karavīrs, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ģenerālis,
• Uldis Ģērmanis — rakstnieks,
• Valdemārs Ģinters — arheologs, sabiedrisks darbinieks,
• Normunds Grostiņš — politiķis, sabiedrisks darbinieks
• Ilze Jaunalksne — TV žurnāliste,
• Arvīds Kalniņš — koksnes ķīmiķis un sabiedriskais darbinieks,
• Žanis Katlaps — aktieris,
• Oļģerts Kroders — teātra režisors,
• Monta Kroma — dzejniece,
• Mihails Kublinskis — teātra režisors,
• Ieva Lase — tulkotāja, politieslodzītā,
• Milda Lauberte — Latvijas šaha meistare,
• Juris Līkums-Lejaskalns — aktieris,
• Aleksandrs Lembergs — baletdejotājs,
• Egils Levits — jurists, Eiropas Savienības Justīcijas tiesas tiesnesis, Latvijas Valsts prezidents,
• Aina Nagobads-Ābola — diplomāte,
• Ilze Ostrovska — politoloģe,
• Anna Priede — baletdejotāja,
• Aivis Ronis — diplomāts,
• Normunds Rutulis — dziedātājs,
• Knuts Skujenieks — dzejnieks,
• Dainis Stalts — kultūras darbinieks ("Skandinieki"), politiķis,
• Jānis Strazdiņš — ārsts, politiķis,
• Veronika Strēlerte — dzejniece,
• Kārlis Šteins — LU profesors, zinātnieks, astronoms,
• Pauls Valdens — stereoķīmijas pamatlicējs,
• Mariss Vētra — operdziedātājs,
• Marģeris Zariņš — komponists, rakstnieks
• Ilze Znotiņa - zvērināta advokāte, Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja