Atvērt galveno izvēlni

Monta Kroma (dzimusi Monta Apse, dzimusi 1919. gada 27. februārī Jelgavā, mirusi 1994. gada 25. jūlijā Rīgā, apglabāta Raiņa kapos) bija latviešu dzejniece, viena no spilgtākajām modernistēm 1960.—1980. gadu latviešu dzejā.

Monta Kroma
Monta Kroma
Personīgā informācija
Dzimusi 1919. gada 27. februārī
Valsts karogs: Latvija Jelgava, Latvija
Mirusi 1994. gada 25. jūlijā (75 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Rīga
Tautība latviete
Dzīvesbiedrs Kārlis Kroms
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece
Valoda latviešu valoda

BiogrāfijaLabot

Dzimusi kā Monta Apse 1919. gadā Latvijas brīvības cīņu laikā Jelgavā, drēbnieka ģimenē. Vecāki pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur tēvs drīz miris. Kad nomira arī viņas māte, Monta nokļuva audžuģimenē, kurā valdīja kreisi politiskie uzskati. Pirmais dzejolis "Paēnā puķes un bērziņi dzīvo..." publicēts 1934. gadā laikrakstā "Jaunākās Ziņas". Beidza Rīgas 2. ģimnāziju (1938), strādāja ķīmiskajā laboratorijā un kā autobusa kasiere. Līdztekus darbojās komunistiskajās organizācijās, īsu laiku bija precējusies ar komunistu Kārli Kromu, neilgi pirms Latvijas okupācijas 1940. gada februārī tika uzņemta Latvijas komunistiskajā partijā.

Otrā pasaules kara laikā Kroma bija Sarkanās armijas sanitāre un sakarniece, pēc ievainojuma kaujās Krievijā mācījās VK(b)P žurnālistu kursos Maskavā (1944—1945). Pēc atgriešanās Rīgā strādāja laikrakstā "Cīņa" (1945—1950) un mācījās Latvijas PSR divgadīgajā partijas skolā (1950—1952). Uzņemta Latvijas PSR Rakstnieku savienībā (1947). Strādāja žurnālā "Padomju Latvijas Sieviete" (1952—1953). Viņas 1940.—1950. gadu dzeja atbilda sociālistiskā reālisma dogmām. Viņas iespaidi Kazahijas stepēs aprakstīti prozas grāmatā "Neskarto zemju plašumos" (1956) un poēmā "Tālo apvāršņu zemē" (1959).[1]

M. Kroma studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (1959—1963) un papildinājās Augstākajos literārajos kursos Maskavā (1963). Strādāja žurnālā "Draugs" (1962—1968), bija izdevniecības "Liesma" redaktore (1968—1974). Pēc studiju beigām viņa mainīja savu stilu un sāka rakstīt asociatīvus, izvērstus verlibra dzejoļus, kuros dominēja mainīgas, dinamiskas pilsētas ainas, kā arī sievietes iekšējās pasaules atklāsme un jutekliskums. M. Kromas ievērojamākā grāmata ir "Lūpas. Tu. Lūpas. Es" (1970). Vairāku Kromas grāmatu māksliniece bija Helēna Heinrihsone, viņa gleznojusi arī Kromas portretus. 80. gados Kroma atkal mainīja savu rakstības stilu, pievērsdamās pārdomām par radošu darbu un pašanalīzei, kā arī dokumentēdama Atmodas norisi. Mirusi 1994. gadā Rīgā, apglabāta Raiņa kapos.

2001. gadā izdots M. Kromas pēdējais dzejoļu krājums "Jānis", kas sarakstīts no 1988. līdz 1990. gadam.

2019. gadā portāls "Punctum" organizē M. Kromas simtgades pasākumus. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts organizē viņas daiļradei veltītu konference 23. maijā, tai seko performanču cikls "Montas nakts" 24. maijā, tiek izdota dzejas izlase "Trotuārs" un M. Kromas dzejoļu un citu autoru sacerēto parafrāžu krājums "Monta Kroma: Re".

ApbalvojumiLabot

BibliogrāfijaLabot

GrāmatasLabot

  • Svinīgais solījums [poēma bērniem]. Rīga, 1947.
  • Tev, gvard [dzeja]. Rīga, LVI: 1950.
  • Neskarto zemju plašumos [proza, kopā ar Borisu Burlaku]. Rīga: LVI, 1956.
  • Tālo apvāršņu zemē [poēma]. Rīga: LVI, 1959.
  • Tuvplānā [dzeja]. Rīga: Liesma, 1966.
  • Lūpas. Tu. Lūpas. Es [dzeja]. Rīga: Liesma, 1970.
  • Skaņas nospiedums [dzeja]. Rīga: Liesma, 1975.
  • Refrēni [dzejas izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: Liesma, 1979.
  • Stāvā jūra [dzeja]. Rīga: Liesma, 1982.
  • Monta [dzeja]. Rīga: Liesma, 1985.
  • Citi veidi [dzeja]. Rīga: Liesma, 1988.
  • Esmu [dzejas izlase ar jauniem dzejoļiem]. Rīga: Liesma, 1989.
  • Jānis [dzejoļi 1988–1990]. Rīga: SolVita, 2001.
  • Trotuārs [dzejas izlase 1959–1993]. Sast. Agija Ābiķe-Kondrāte. Rīga: Neputns, 2019.
  • Monta Kroma: Re [dzejas izlase un citu autoru parafrāzes]. Sast. Elvīra Bloma. Rīga: Punctum, 2019.

Grāmatas citās valodāsLabot

  • Глаза в полнеба: cтихи и поэма [Acis pusdebesī: dzejoļi un poēma; krievu val.]. Перевод с латышского Ирины Озеровой. Москва: Советский писатель, 1964.
  • Губы. Ты. Губы. Я [Lūpas. Tu. Lūpas. Es; krievu val.]. Atdz. Ludmila Azarova. Rīga: Liesma, 1973.
  • Муравей в муравейнике [Skudra skudrupūznī]. Atdz. Ludmila Azarova. Rīga: Liesma, 1984.

Dzeja antoloģijās citās valodās[2]Labot

1950 - 1959

  • Padomju Latvijas dzejnieki [krievu val.] Sast. M. Ķempe. Rīga, 1950.
  • Padomju Latvijas dzejnieki [krievu val.] Sast. M. Ķempe. Ļeņingrada, 1950.
  • Latviešu dzejas antoloģija [krievu val.]. Sast. J. Sudrabkalns, A. Grigulis un M. Ķempe. Rīga, 1955.
  • Pūt, vējiņi! [baltkrievu val.]. Minska, 1959.
  • Latviešu dzejas antoloģija [krievu val.]. Sast. A. Vējāns un V. Rūja. Ļeņingrada, 1959.

1960 - 1969

  • Sudrabota ausma [krievu val.]. Rīga, 1965.
  • Daugavas dziesma [balkāru val.]. Naļčika, 1965.
  • Priedes kā kuģi peld [kabardiešu val.]. Naļčika, 1965.
  • Latvijas dzejnieki [krievu val.]. Maskava, 1967.
  • Nemiera gars [krievu val.] Perma, 1967.
  • Rīgas kaklarota [kirgīzu val.]. Frunze, 1969.

1970 - 1979

  • Vienotā ierindā [dzeja par komjaunatni; krievu val.]. Maskava, 1970.
  • Zvaigznājs. 5. laidiens [Baltijas literatūru antoloģija; ukraiņu val.]. Kijeva, 1971.
  • Поець летонь [Latviešu mūsdienu dzejas izlase; moldāvu val.] Atdzej. V. Teleuke. Кишинэу: Картя Молдовеняскэ, 1971.
  • Zorze nad Dźwina: Łotewskie wiersze wybrane [poļu val.] Warszawa: Panstwowy institut wydawniczy, 1972.
  • Kopējā pulkā [PSRS tautu literatūras izlase bērniem; uzbeku val.]. Taškenta, 1974.
  • Baltijas dzejnieki [tatāru val.]. Kazaņa, 1974.
  • Zobens un saule [krievu val.]. Rīga, 1975.
  • Siržu zvaigznājs [PSRS tautu dzejas izlase; moldāvu val.]. Kišiņeva, 1976.
  • Padomju dzejas 60 gadi [četros sējumos; krievu val.]. Maskava, 1977.

1980 - 1989

  • Ирина Озерова. Берег понимания [Saprašanās krasts, dzeja un atdzeja; krievu val.]. Советская Россия, 1980.
  • Poetry from Latvia: II [Dzeja no Latvijas: 2. sējums; angļu val.]. Atdz. Ruta Spīrsa. Gulfport (FL): Alfred Kalnajs, 1982.
  • Латышские поэты [Latviešu dzejnieki; moldāvu val.]. Пер. с рус. и сост. В. Телеукэ. Кишинев: Лит. арт., 1983.
  • Tūkstoš rindu par mīlestību [krievu val.]. Rīga, 1983.
  • Latviešu dzejnieki [moldāvu val.]. Kišiņeva, 1983.
  • Современная латышская поэзия: в 2-х т. [Mūsdienu latviešu dzeja: divos sējumos; 1. sējums; krievu val.]. Sast. I. Auziņš. Rīga: Liesma, 1984.
  • Latviešu padomju dzeja [baltkrievu val.]. Sast. M. Ābola un S. Paņizņiks. Minska, 1984.
  • Родина: стихи латыш. поэтов [Dzimtene: latviešu dzejnieku dzeja; krievu val.]. Rīga: Liesma, 1985.
  • Stern, was sagtest du: Lettische Gegenwartslyrik [vācu val.]. Sast. Jakob Bernstein un Harijs Skuja. Hannover-Döhren: Harro von Hirschheydt, 1985.
  • Mūžīgā saskaņa [krievu val.]. Maskava, 1985.
  • Planeta lásky: z milostné poezie sovět. básnířek [Mīlestības planēta: padomju mīlas dzeja; čehu val.]. Atdz. Vilém Kún, Helena Wernischová. Praha: Práce, 1985.
  • Slavas vainags. 7. sējums. [dzejoļi par 2. pasaules karu; krievu val.]. Maskava, 1985.
  • Latvia writes: one hundred poems from the ethnic diversity of the Soviet Republics [Latvija raksta; angļu val.]. Trans. Reinhold Millers. West Menlo Park, California: Calif Echo Publishers, 1985.
  • Latviešu padomju dzejnieki [gruzīnu val.]. Sast. R. Kalandija. Tbilisi, 1986.
  • Poeţi letoni contemporani [Mūsdienu latviešu dzejnieki; rumāņu val.]. Traducere de Ion Covaci şi Tudor George. Bucureşti: Univers, 1987.
  • Nádherné stromy lásky [Mīlestības krāšņie koki: Baltijas dzejnieču izlase; čehu val.]. Praha: Lidové nakladatelstvi, 1988.

1990 - 1999

  • Kvinnor runt Östersjön [Sievietes ap Baltijas jūru; zviedru val.]. Atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: En bok för alla, 1996.
  • Nära röster över vatten [Tuvas balsis pāri ūdeņiem; zviedru val.]. Atdz. Juris Kronbergs. Stockholm: En bok för alla, 1997.
  • Läti uuema luule valimik [Latviešu dzejas antoloģija; igauņu val.]. Dažādi atdzejotāji. Tallinn: Eesti Raamat, 1997.
  • Сърце на тротоара: съвременни латвийски поети в превод на Здравко Кисьов [Sirds uz trotuāra: mūsdienu latviešu dzeja Zdravko Kisjova atdzejojumā; bulgāru val.]. Добрич: Сагитариус, 1998.

Kopš 2000

  • Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století [Dvēseļu mežs: latviešu 19. un 20. gs. dzejas antoloģija; čehu val.] Přeložil Radegast Parolek. Praha: Bohemika, 2001.
  • З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії [No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija; ukraiņu val.], переклад з латиської Юрія Завгороднього . Львів : Кальварія, 2007.
  • Антология на съвременната латвийска поезия [Mūsdienu latviešu dzejas antoloģija; bulgāru val.]. Cъставител и преводач Аксиния Михайлова. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008.

AtsaucesLabot

  1. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
  2. Stepiņš, L. Montas Kromas dzeja cittautu lasītājiem. Karogs, 1989, Nr. 2.