Ieva Lase

Ieva Lase;
Personīgā informācija
Dzimusi	1916. gada 17. novembrī ; Maskava, Krievijas Impērija (tagad Krievija)
Mirusi	2002. gada 25. novembrī (86 gadi); Rīga, Latvija
Dzīves vieta	Rīga, Inta (Komi)
Pilsonība	Latvija
Tautība	latviete
Nodarbošanās	tulkotāja
Māsas	Ruta Birgere

Ieva Lase (1916—2002) bija latviešu tulkotāja, nacionālās pretošanās kustības dalībniece, disidente un politieslodzītā.

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimusi kā Ieva Birgere 1916. gadā Maskavā, atvaļināta Krievijas kara flotes jūrnieka Jēkaba Birgera ģimenē. 1920. gadā viņas ģimene atgriezās Latvijā. Mācījās Rīgas 20. (Kuzņecova) pamatskolā, pēc tam Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Studēja romāņu filoloģiju Latvijas Universitātē, darbojās avīzē "Students" un aktīvi iesaistījās studenšu organizācijā "Ziemeļnieces". 1939. gada aprīlī piedalījās studentu žurnālistu kongresā Rennā Francijā. Vācu okupācijas laikā strādāja Vērtspapīru spiestuvē un darbojās nacionālās pretestības kustībā, izdodot avīzīti "Tautas Balss". 1942. gada 17. novembrī viņu apcietināja un ieslodzīja Salaspils koncentrācijas nometnē.^[1]

Pēc kara beigām viņa strādāja LVU un Teātra institūtā par franču valodas un Rietumeiropas literatūras pasniedzēju, no 1946. gada regulāri pirmdienās piedalījās "Franču grupas" sanāksmēs, kas notika aktieru Irmas un Arnolda Stubavu dzīvoklī Dzirnavu ielā. Apspriesta tika galvenokārt franču literatūra, katrs dalībnieks varēja ņemt līdzi arī savus domubiedrus. Latvijas PSR Tautas drošības komisariāta darbinieki viņu izsekoja un apcietināja kopā ar citiem t. s. "Franču grupas" locekļiem 1951. gada janvārī, apsūdzot buržuāziskajā nacionālismā un dalībā pretpadomju sanāksmēs.^[2]

Ieva Lase ar jaunāko māsu Valmieras drāmas teātra aktrisi Rutu Birgeri 1957. gada ziemā

Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija Mirdza Ersa, Skaidrīte Sirsone, Milda Grīnfelde, Maija Silmale, Elza Stērste, Eleonora Sausne, Miervaldis Ozoliņš, Kurts Fridrihsons, Arnolds Stubavs, Irīna (Irma) Stubava, Alfrēds Sausne un Gustavs Bērziņš. Ievai Birgerei piesprieda 25 gadu ilgu ieslodzījumu un izsūtījumu uz PSRS nometinājuma vietām. Ieslodzījumu viņa pavadīja stingra režīma nometnē Intā, Komi APSR.

Pēc Staļina nāves viņu 1956. gadā atbrīvoja no lēģera. 1956. gada maijā iesniegumā Baltijas kara apgabala kara prokuroram rakstīja:

"Tāpat ceru, ka Jums zināms, kādas metodes tika pieļautas nopratināšanā, un pat visveselākais cilvēks pie draudiem, miega atņemšanas (uz 2–3 diennaktīm), ieslēgšanas boksā (kas tika darīts ar mani) bija spiests parakstīt īstenībai neatbilstošus protokolus".^[3]

Pēc atgriešanās dzimtenē Ieva Lase strādāja par tulkotāju un franču valodas skolotāju Rīgas 11. vidusskolā. Francijas prezidents Fransuā Miterāns Latvijas valsts vizītes laikā 1992. gadā Ievu Lasi un Mirdzu Ersu ielūdza uz oficiālo pieņemšanu Elizejas pilī Parīzē sakarā ar Francijas valsts nacionālajiem svētkiem 14. jūlijā. 1993. gadā Ieva Lase saņēma Francijas ordeni "Par nopelniem literatūrā un mākslā".

Mirusi 2002. gada 25. novembrī Rīgā.^[4]