Veronika Strēlerte
Veronika Strēlerte (īstajā vārdā Rudīte Johansone (dzimusi Strēlerte); dzimusi 1912. gada 10. oktobrī Dobelē, mirusi 1995. gada 6. maijā Stokholmā, Zviedrijā)[1] bija latviešu dzejniece.
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Mācījusies Jelgavas 4. pamatskolā, Auces pamatskolā, Jelgavas 2. Valsts ģimnāzijā un Rīgas 2. pilsētas vidusskolā,[2] 1941. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Romāņu filoloģijas nodaļu. Pirmais Strēlertes vīrs bija vēsturnieks un rakstnieks Arveds Švābe. 1944. gadā izbrauca uz Vāciju, kur pavadījusi aptuveni pusgadu, tad atgriezusies Latvijā, tomēr 1945. gadā īsi pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas emigrējusi uz Zviedriju.
Zviedrijā strādājusi fizisku darbu, vēlāk bijusi korektore un tulkotāja apgādā "Daugava", lasījusi lekcijas par latviešu valodu un literatūru Stokholmas universitātē. 1947. gadā apprecējusies ar kultūras vēsturnieku un rakstnieku Andreju Johansonu, abiem piedzima dēls Pāvils Johansons, divu dzejoļu krājumu autors. Atdzejojusi J.V. Gētes, Stefana Georges, Šarla Bodlēra un citu autoru dzeju.
Rīgā tika izdoti divi Strēlertes dzejoļu krājumi: "Vienkārši vārdi" (1937, Kultūras fonda godalga) un "Lietus lāse" (1940). Krājums "Mēness upe" (1945), kas gandrīz pabeigts vēl Latvijā, iznāca pirmajos trimdas mēnešos, tā ir sērijas "Universālā bibliotēka" otrā grāmata. Turpmāk Strēlertei iznākuši krājumi "Gaismas tuksneši" (1951) un "Žēlastības gadi" (1961, Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda prēmija), uz 70 gadu jubileju tika izdota neliela dzejas un atdzejas grāmata "Pusvārdiem" (1982, PBLA Kultūras fonda prēmija).[1] 1980. gados vēl presē parādījās retas dzejas publikācijas.
Sastādījusi latviešu dzejas antoloģiju "Likteņi" (1942) un mīlas dzejas antoloģiju "Paradīzes meklētāji" (1964)
Bibliogrāfija labot šo sadaļu
Dzejoļu krājumi labot šo sadaļu
- Vienkārši vārdi. Rīga: Valters un Rapa, 1937; 2. izd. 1938
- Lietus lāse. Rīga: Valters un Rapa, 1940
- Mēness upe. Stokholma: Zelta ābele, 1945; Rīga: Pils, 1997
- Gaismas tuksneši. Stokholma: Daugava, 1951
- Žēlastības gadi. Stokholma: Daugava, 1961
- Pusvārdiem. Stokholma: Daugava, 1982
Dzejas izlases un kopojumi labot šo sadaļu
- Sudraba ūdeņi [dzejas izlase, sast. Jānis Rudzītis]. Lībeka, 1949.
- Bruņu kalps [balādes suvenīrizdevums]. Kopenhāgena, 1953.
- Mans laiks [dzejas izlase, sast. autore]. Rīga: Liesma, 1992.
- Dzeja [dzejas izlase]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
- Raksti 3 sējumos. Sast. Ieva E. Kalniņa: 1. sējums: Rīga: Valters un Rapa, 2008; 2. sējums. Rīga: LU LFMI, 2012; 3. sējums. Rīga: LU LFMI, 2022.
Dzeja citās valodās labot šo sadaļu
- Under höga träd ["Zem augstiem kokiem"]. Atdzejojuši Juris Kronbergs, Pāvils Johansons un Veronika Strēlerte. Stockholm: Fripress, 1981
Tulkojumi (nozīmīgākie) labot šo sadaļu
- Benvenuto Čellini. Dzīve. Rīga, 1941
- E.T.A. Hofmanis. Runča Mura dzīves uzskati. Rīga, 1942, 2002
- Voltērs. Kandids. Stokholma, 1949
- Žoržs Diamels. Negaisa nakts. Stohkolma, 1950
- Andrē Žids. Pastorālā simfonija. Stokholma, 1950; Rīga, 1994
- Andrē Žids. Sievu skola. Stokholma, 1951; Rīga, 1993
- Gistavs Flobērs. Bovarī kundze. Stokholma, 1951
- Fransuā Moriaks. Mīlestības tuksnesis. Stokholma, 1953
- Aleksandrs Dimā. Trīs musketieri. Stokholma, 1953
- E.T.A. Hofmanis. Velna eliksīri. Stokholma, 1954
- Moljērs. Tartifs. Jaunatnes teātrī, 1968
- Vija Spekke. Rāvējs un Mieriņš. Stokholma, 1977; Rīga, 2005
- Delisa Ouvena. Pienu ēdu, pienu dzēru.... Stokholma, 1979
- Nikolo Makjavelli. Valdnieks. Rīga, 2007
Literatūra labot šo sadaļu
- Veronika Strēlerte [rakstu krājums]. Sast. Margita Gūtmane. Stokholma: Atvase, 1982
- Margita Gūtmane. Dzīve ir viens vella izgudrojums. Veronika Strēlerte manās atmiņās. Rīga: Neputns, 2012
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 «Kad atdosim parādu dzejniecei Veronikai Strēlertei?». La.lv. Skatīts: 2012. gada 16. novembrī.
- ↑ «Veronikai Strēlertei – 100». Laikraksts.com. Skatīts: 2012. gada 16. novembrī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
