Aina Nagobads-Ābola (dzimusi 1920. gada 9. jūnijā, mirusi 2021. gada 29. septembrī) bija viena no pirmajām un ilggadīgākajām atjaunotās Latvijas diplomātēm. Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā, Spānijā un Portugālē.

Aina Nagobads-Ābola
Personīgā informācija
Dzimusi 1920. gada 9. jūnijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Mirusi 2021. gada 29. septembrī (101 gads)
Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Tautība latviete
Vecāki Ernests Nagobads
Emma Nagobads (dz. Brūniņa)
Brāļi Ilgvars Nagobads
Visvaldis Georgs Nagobads
Dzīvesbiedrs Guntars Ābols
Bērni Jānis, Ingrīda

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

 
Ernests un Emma Nagobadi ar bērniem Visvaldi, Ilgvaru un Ainu (1929).

Dzimusi 1920. gadā Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas direktora Ernesta Nagobada un viņa sievas Emmas (dz. Bruniņas) ģimenē. Pēc Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas beigšanas (1939) sāka medicīnas studijas Latvijas Universitātē (no 1940. gada LVU, no 1941. gada Universitāte Rīgā).

1944. gada rudenī viņu kopā ar universitātes slimnīcas personālu evakuēja uz Vāciju. Beidza Tībingenes Universitātes (Vācija) Medicīnas fakultāti (1949). Precējusies 1949. gadā ar Guntaru Ābolu (1921—2015), bērni — Jānis (1951 I), Ingrīda (1951 XII). Kopā ar ģimeni dzīvoja Marokā (1951—1954), no 1954. gada Parīzē, strādāja vīra naftas industrijas uzņēmumā.

Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs Anatols Dinbergs 1990. gada martā iecēla Ainu Nagobads-Ābolu par Latvijas Republikas goda konsuli Francijā.

No 1991. gada decembra līdz 1997. gada maijam viņa bija ārkārtējā un pilnvarotā Latvijas vēstniece Francijā, vienlaikus nerezidējošā vēstniece Spānijā no 1993. gada aprīļa līdz 1997. gadam un nerezidējošā vēstniece Portugālē līdz 1998. gadam.

Vēlāk viņa bija starptautiskās diplomātiskās akadēmijas Parīzē valdes locekle (1992—1997), Latvijas pastāvīgā pārstāve pie UNESCO (1992—2000). 2000. gada janvārī viņai piešķirts pārstāvniecības UNESCO padomnieces goda statuss. 1998. gadā viņa ievēlēta par Latviešu apvienības Francijā goda prezidenti, ir Augstākās izglītības starptautiskās sieviešu organizācijas valdes locekle (no 1993. gada), Francijas un Latvijas apvienības goda biedre. 2011. Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedre.

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

  • „Parīze, Madride, Lisabona un atpakaļ Rīgā” — Rīga, 2000 [kopā ar G. Ābolu].

Ārējās saites labot šo sadaļu