Kārlis Kundziņš
Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks. LELB virsvaldes loceklis (1928—1937).
| ||||||||||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1850. gada 3. maijā (21. aprīlī pēc vecā stila) Sīpeles pagasta "Kundziņu" saimnieka Kārļa Kundziņa un viņa sievas Karlīnes ģimenē (mājvieta tagad Dobeles pagastā).[1] Mācījās Jelgavas reālskolā (līdz 1865) un Jelgavas ģimnāzijā (1865—1870). Publicēja rakstus par latviešu vēsturi „Baltijas Vēstnesī”. Studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē (1871—1875), vadīja latviešu studentu literāros vakarus (1874—1875). Pēc teoloģijas kandidāta grāda iegūšanas 1876. gadā bija mācītāja amata kandidāts Dobelē un Tukumā, tad Puzes palīgmācītājs (1879—1880), pēc tam Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs un no 1920. gada LELB Valkas iecirkņa prāvests un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docētājs. 1932. gadā iesvētīja Brīvības pieminekļa pamatakmeni Rīgā.[2]
Miris 1937. gada 18. novembrī Smiltenē.
Darbi
labot šo sadaļu- Tēvu tēvu ticība tautas dziesmās (1872)
- Ernesta Glika nopelni (1873)
- Vecais Stenders savā dzīvē un darbā (1879)
- Kārlis Hūgenbergers (1988)
- Priekš divsimt gadiem (1889)
- Kronvalda Atis (1905)
- Aleksandrs Vēbers (1912)
- Ko mums stāsta vecās baznīcas grāmatas (1924)
- Autobiogrāfija[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture. - 1930. - 2.sēj. - 159.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2016. gada 18. martā.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 18 906-908 slejas
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |