Atvērt galveno izvēlni

Fricis Bārda (dzimis 1880. gada 25. janvārī [v.s. 13. janvārī], miris 1919. gada 13. martā) bija latviešu skolotājs un dzejnieks.

Fricis Bārda
Fricis Bārda (1910. gadi)
Fricis Bārda (1910. gadi)
Personīgā informācija
Dzimis 1880. gada 25. janvārī
Pociema pagasta Rumbiņos,
Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
(tagad Limbažu novads, Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1919. gada 13. martā (39 gadi)
Rīgā, Valsts karogs: Latvija LSPR
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Brāļi Antons Bārda (1891—1981)
Dzīvesbiedre Paulīna Bārda (dz. Puskalne; 1890—1983)
Literārā darbība
Nodarbošanās skolotājs, skolu inspektors
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1902.—1919.
Žanri dzeja
Slavenākie darbi „Zemes dēls”, ”Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam”

Satura rādītājs

BiogrāfijaLabot

Fricis Bārda dzimis Pociema „Rumbiņos” saimnieku ģimenē. Mācījies Pociema pagastskolā, Umurgas draudzes skolā un Limbažu pilsētas skolā. No 1898. līdz 1901. gadam mācījās Valkas skolotāju seminārā, kas tolaik atradās Rīgā.

1901. gadā sāka strādāt par palīgskolotāju Katlakalna draudzes skolā. 1902. gadā laikraksts „Rīgas avīze” publicēja Friča Bārdas dzejoli „Raibais pavediens”.

1906. gadā devās uz Vīni studēt filosofiju, aizrāvies ar vācu romantiķiem. 1911. gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums „Zemes dēls”, kam noformējumu veidoja Janis Rozentāls. Pēc gada atgriezās Latvijā, strādāja Rīgā par skolotāju Ata Ķeniņa reālskolā. Darbojās žurnālos „Stari” un „Zalktis”, iepazinies ar komponistu Emīlu Dārziņu un gleznotāju Jani Rozentālu. Lasīja lekcijas J. Dubura dramatiskajos kursos.

Lielu daļu Pirmā pasaules kara laika Fricis Bārda pavadīja bēgļu gaitās Krievijā, 1917. gadā strādāja Valmierā par skolotāju paša organizētā vidusskolā, kādu laiku bija skolu inspektors.

1918. gada rudenī atgriezās Rīgā, bija latviešu valodas un literatūras docētājs Baltijas Tehniskajā augstskolā.[1]

Latvijas SPR laikā 1919. gada 13. martā Fricis Bārda mira Rīgā 39 gadu vecumā.[2]

Literārā darbībaLabot

Fricis Bārda bija spilgts latviešu romantiskās dzejas meistars. Tradicionālākās tēmas viņa darbos — dzimtene, mīlestība, daba, dzīvība, nāve, dvēsele, mūžība — ietvertas oriģinālā tēlainībā un ritmikā, filosofiskā vispārinājumā. Rakstījis darbus arī literatūras kritikā un estētikā. Friča Bārdas dzeja ir tulkota krievu, vācu, angļu, poļu valodā. „Zemes dēls” ir vienīgais dzejoļu krājums, kas iznāca dzejnieka dzīves laikā.

BibliogrāfijaLabot

DzejaLabot

 
Dzejoļu krājuma „Zemes dēls” (1911) vāks (mākslinieks Janis Rozentāls)
  • „Zemes dēls” (1911)
  • „Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam” (1919)

Citi darbiLabot

  • Vita somnium (1923) — tēlojums
  • „Drāmas” (1929) — viencēlieni
  • „Vēstules” (1926) — Friča Bārdas sarakste
  • „Zemes dziesma” (1970) — izlase

Par Frici BārduLabot

  • Edgars Sūna. Fricis Bārda. Cēsis - Rīga, 1925.
  • Kārlis Kārkliņš, Kārlis Kraujiņš. Fricis Bārda dzīvē un darbā. Rīga, 1935.
  • Zenta Mauriņa. Friča Bārdas pasaules uzskats. Rīga, 1938.
  • Edgars Lāms. Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki. Liepāja: LiePA, 2018.

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot