Fricis Bārda

Fricis Bārda (dzimis 1880. gada 25. janvārī [v.s. 13. janvārī], miris 1919. gada 13. martā) bija latviešu skolotājs un dzejnieks.

Fricis Bārda Fricis Bārda (1910. gadi) Personīgā informācija Dzimis 1880. gada 25. janvārī Pociema pagasta Rumbiņi, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Limbažu novads, Latvija) Miris 1919. gada 13. martā (39 gadi) Rīga, LSPR (tagad Latvija) Tautība latvietis Vecāki Jānis Bārda, Ieva Bārda (dz. Lācis) Brāļi Antons Bārda (1891—1981), Kārlis Bārda, Jānis Bārda Māsas Anete Bārda, Matilde Bārda Dzīvesbiedre Paulīna Bārda (dz. Puskalne; 1890—1983) Bērni Zigurds Bārda, Ulrika Tamāra Bārda

Literārā darbība Pseidonīms Brada brada Nodarbošanās skolotājs, redaktors Valoda latviešu Rakstīšanas laiks 1902.—1919. Žanri dzeja Literatūras virzieni neoromantisms Slavenākie darbi „Zemes dēls”, ”Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam” Augstskola Vīnes Universitāte (Universität Wien)

Biogrāfija

Fricis Bārda dzimis Pociema „Rumbiņos” saimnieku ģimenē. Mācījies Pociema pagastskolā, Umurgas draudzes skolā un Limbažu pilsētas skolā. No 1898. līdz 1901. gadam mācījās Valkas skolotāju seminārā, kas tolaik atradās Rīgā.

1901. gadā sāka strādāt par palīgskolotāju Katlakalna draudzes skolā. 1902. gadā laikraksts „Rīgas avīze” publicēja Friča Bārdas dzejoli „Raibais pavediens”.

1906. gadā devās uz Vīni studēt filosofiju, aizrāvies ar vācu romantiķiem, īpaši intuitīvisma novirzienu. 1911. gadā iznāca viņa pirmais dzejoļu krājums „Zemes dēls”, kam noformējumu veidoja Janis Rozentāls. Pēc gada atgriezās Latvijā, strādāja Rīgā par skolotāju Ata Ķeniņa reālskolā. Darbojās žurnālos „Stari” un „Zalktis”, iepazinies ar komponistu Emīlu Dārziņu un gleznotāju Jani Rozentālu. Lasīja lekcijas J. Dubura dramatiskajos kursos.

No 1916. gada strādāja Latviešu izglītības biedrības vidusskolās Rīgā. 1917. gadā dibināja un vadīja Latviešu izglītības biedrības vidusskolu Valmierā. Kādu laiku bija skolu inspektors.

1918. gada rudenī atgriezās Rīgā, bija latviešu valodas un literatūras docētājs Baltijas Tehniskajā augstskolā.

Fricis Bārda mira 1919. gada 13. martā Rīgā 39 gadu vecumā pēc neveiksmīgas nieru operācijas, Latvijas SPR laikā. Apbedīts Umurgas kapos.

Literārā darbība

Fricis Bārda bija spilgts latviešu romantiskās dzejas meistars. Tradicionālākās tēmas viņa darbos — dzimtene, mīlestība, daba, dzīvība, nāve, dvēsele, mūžība — ietvertas oriģinālā tēlainībā un ritmikā, filosofiskā vispārinājumā. Rakstījis darbus arī literatūras kritikā un estētikā. Friča Bārdas dzeja ir tulkota krievu, vācu, angļu, poļu valodā. „Zemes dēls” ir vienīgais dzejoļu krājums, kas iznāca dzejnieka dzīves laikā.

Bibliogrāfija

Dzeja

Dzejoļu krājuma „Zemes dēls” (1911) vāks (mākslinieks Janis Rozentāls)

• „Zemes dēls” (1911)
• „Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam” (1922)

Citi darbi

• „Romantisms kā mākslas un uzskatu centrālproblēma“ (1909) — romantisma teorija filozofijā
• „Prāts un mūžības jautājumi“ (1919)
• Vita somnium (1923) — tēlojums
• „Drāmas” (1929) — viencēlieni
• „Vēstules” (1926) — Friča Bārdas sarakste
• „Kopoti raksti“ 1—4 (1938—1939)
• „Zemes dziesma” (1970) — izlase

Par Frici Bārdu

• Edgars Sūna. Fricis Bārda. Cēsis - Rīga, 1925.
• Kārlis Kārkliņš, Kārlis Kraujiņš. Fricis Bārda dzīvē un darbā. Rīga, 1935.
• Zenta Mauriņa. Friča Bārdas pasaules uzskats. Rīga, 1938.
• Zenta Mauriņa. Dzīve un personība un Literārais mantojums. (Fr. Bārda. Kopoti raksti. Pirmais sejums. Rīga 1938, III.–LII, resp., LII–LXXII. lpp.)
• Edgars Lāms. Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki. Liepāja: LiePA, 2018.

Ārējās saites

• Fricis Bārda, biogrāfija Valmieras integrētās bibliotēkas mājaslapā
• Friča Bārdas dzeja portālā letonika.lv
• Bārdu dzimtas memoriālais muzejs "Rumbiņi"