Bruno Artmanis
Bruno Rihards Artmanis (1915. gada 20. jūnijs — 2007. gada 22. jūlijs) bija latviešu mēbeļu arhitekts, dizainers un mākslinieks.
| ||||||||||||||||
Biogrāfija
labot šo sadaļuBruno Artmanis dzimis 1915. gada 20. jūnijā Valkā, māte igauniete, tēvs latvietis. Līdz 1920. gadam ar ģimeni atradās bēgļu gaitās Krievijā, tad atgriezās Latvijā un apmetās Rīgā.
Mācījies Rīgas pilsētas 18. pamatskolā, jau tur labi padevās zīmēšana. 1930. gadā uzsāka mācības Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Šeit zīmēšanas skolotājs bija mākslinieks Pauls Šprenks un viņa vadībā četrus gadus pēc kārtas skolas gada svētkos Bruno Artmanis saņēma apbalvojumu par labākajiem sasniegumiem zīmēšanā.
1936. gadā viņš iestājās Latvijas Universitātes arhitektūras fakultātē, kurā ar pātraukumiem studēja līdz 1949. gadam. 1936-1937. gadā dienēja obligātajā karadienestā Latvijas armijā, 4.Valmieras kājnieku pulkā.
Studiju laikā ar teicamām atzīmēm beidza profesora Vilhelma Purvīša vadīto trīsgadīgo mākslas darbnīcu kursu. Studiju pārtraukuma laikā mācījās arī Kārļa Brencēna mākslas studijā, vingrinājās akvareļglezniecībā, Ķīnas tušas un ogles tehnikas zīmējumā. Studiju laikā kopā ar fakultātes docentu Sergeju Antonovu nereti skicēja un akvarelēja Vecrīgā. Kopš 1938. gada piedalījās fakultātes studentu akvareļu izstādēs. 1943. gadā kā grafiķis uzņemts Tēlotāja mākslas kooperatīvā. Piedalījās arī 1943. gada Vispārējā mākslas izstādē Rīgā, kur žūrijas komisijā bija Vilhelms Purvītis, Jānis Kuga, Burkards Dzenis, Ludolfs Liberts u.c.
Pēc studiju atjaunošanas un pabeigšanas 1949. gadā tika komandēts aspirantūrā pie Maskavas Arhitektūras institūta. Paralēli specifiskiem arhitektūras teorijas priekšmetiem tur triju gadu laikā J. Kurilko un B. Revekina vadībā paplašinājis savas zināšanas un tehnisko varēšanu zīmēšanā un akvarelēšanā. Vairāki darbi tika ieskaitīti institūta labāko darbu fondā.
1950. gados strādājis par pasniedzēju Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, kur viena no ievērojamākajām audzēknēm bija topošā tēlniece Valentīna Zeile. No 1973. gada vadījis kokapstrādes rūpniecības ministrijas centrālā projektēšanas biroja mēbeļu projektēšanas nodaļu. No 1976. gada projektu galvenais konstruktors-dizainers. Vadījis daudzu sabiedrisko ēku iekārtu (Ministru padomes, Augstākās padomes u.c.) projektēšanas darbus. Bruno Artmanim izsniegtas 16 autorapliecības par mēbeļu komplektiem un dizaina izstrādājumiem. Publikācijas presē par arhitektūras un dizaina jautājumiem. Autors divām grāmatām.[1]
Rīgā, strādājot arhitekta darbu, nepameta arī akvarelēšanu un 1958. gadā piedalījās pirmajā republikāniskajā akvarelistu darbu izstādē. Vēlāk regulāri piedalījās akvarelistu un arhitektu kopējās Mākslas dienu izstādēs "Zviedru vārtos". 1992. gadā sarīkoja savu akvareļu personālizstādi Vācijā, Minsteres latviešu ģimnāzijā. 1980. gados sāka darboties tautas mākslas studijā Kolorīts, kur mākslinieka Harija Blunava vadībā tika gūti jauni iespaidi un izmēģināti dažādi jauni mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi. Šajā periodā tapušas vairākas eksperimentālas gleznas, kas ir pilnīgi atšķirīgas no viņa līdzšinējās daiļrades. Akvareļu un zīmējumu personālizstādes "Zviedru vārtos" notikušas pavisam astoņas reizes — pēdējā 2005. gadā sakarā ar viņa 90. dzimšanas dienu.
Latvijas Arhitektu savienības biedrs kopš 1959. gada un Latvijas dizaineru savienības biedrs kopš 1987. gada.
Bruno Artmanis miris Rīgā 2007. gada 22. jūlijā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.
2021. gada septembrī Valkas novadpētniecības muzejā tika sarīkota retrospektīva B. Artmaņa piemiņas izstāde Mākslas ceļš.
Apbalvojumi
labot šo sadaļuPar mēbeļu komplektiem TSSI 1987. gadā saņemta bronzas medaļa, 1987. un 1976. gadā sudraba medaļa, 1983. gadā zelta medaļa.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļu- "Mēbeles un dzīvoklis" (1959), kopā ar Nikolajevu
- "Telpa sākas ar mums" (1967), kopā ar I. Strautmani