Bruno Artmanis
Bruno Rihards Artmanis (1915. gada 20. jūnijs — 2007. gada 22. jūlijs) bija latviešu mēbeļu arhitekts, dizaineris un mākslinieks.
| ||||||||||||||||
BiogrāfijaLabot
Bruno Artmanis dzimis 1915. gada 20. jūnijā Valkā, māte igauniete, tēvs latvietis. Līdz 1920. gadam ar ģimeni atrodas bēgļu gaitās Krievijā, kad atgriežas Latvijā un apmetas Rīgā.
Mācījies Rīgas pilsētas 18.pamatskolā, jau tur labi padodas zīmēšana. 1930.gadā uzsāk mācības Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā. Šeit zīmēšanas skolotājs bija mākslinieks Pauls Šprenks un viņa vadībā četrus gadus pēc kārtas skolas gada svētkos Bruno Artmanis saņēma apbalvojumu par labākajiem sasniegumiem zīmēšanā. 1936.gadā iestājas Latvijas universitātes arhitektūras fakultātē kurā, ar pātraukumiem, studē līdz 1949.gadam. 1936-1937. gadā obligātais karadienests Latvijas armijā, 4.Valmieras kājnieku pulkā.
Studiju laikā ar teicamām atzīmēm beidz profesora Vilhelma Purvīša vadīto trīsgadīgo mākslas darbnīcu kursu. Studiju pārtraukuma laikā mācījās arī Kārļa Brencēna mākslas studijā, vingrinājās akvareļglezniecībā, Ķīnas tušas un ogles tehnikas zīmējumā. Studiju laikā kopā ar fakultātes docentu arh. S. Antonovu nereti skicēja un akvarelēja Vecrīgā. Kopš 1938.gada piedalās fakultātes studentu akvareļu izstādēs. 1943.gadā kā grafiķis uzņemts Tēlotāja mākslas kooperatīvā. Piedalījās arī 1943. gada Vispārējā mākslas izstādē Rīgā, kur žūrijas komisijā bija Prof. V. Purvītis, J. Kuga, B. Dzenis, L. Liberts u.c.
Pēc studiju atjaunošanas un pabeigšanas 1949. gadā tika komandēts aspirantūrā pie Maskavas Arhitektūras institūta. Paralēli specifiskiem arhitektūras teorijas priekšmetiem te trīs gadu laikā J. Kurilko un B. Revekina vadībā paplašinājis savas zināšanas un tehnisko varēšanu zīmēšanā un akvarelēšanā. Vairāki darbi tika ieskaitīti institūta labāko darbu fondā.
1950.gados strādājis par pasniedzēju Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, kur viena no ievērojamākajām audzēknēm ir topošā tēlniece Valentīna Zeile. No 1973. gada vadījis kokapstrādes rūpniecības ministrijas centrālā projektēšanas biroja mēbeļu projektēšanas nodaļu. No 1976.gada projektu galvenais konstruktors-dizaineris. Vadījis daudzu sabiedrisko ēku iekārtu (ministru padomes, augstākās padomes u.c.) projektēšanas darbus. Bruno Artmanim izsniegtas 16 autorapliecības par mēbeļu komplektiem un dizaina izstrādājumiem. Publikācijas presē par arhitektūras un dizaina jautājumiem. Autors divām grāmatām.[1]
Rīgā, strādājot arhitekta darbu, nepamet arī akvarelēšanu un 1958. gadā piedalās pirmajā republikāniskajā akvarelistu darbu izstādē. Vēlāk regulāri piedalās akvarelistu un arhitektu kopējās Mākslas dienu izstādēs "Zviedru vārtos". 1992. gadā sarīko savu akvareļu personālizstādi Vācijā, Minsteres latviešu ģimnāzijā. 1980.gados sāk darboties tautas mākslas studijā Kolorīts, kur mākslinieka Harija Blunava vadībā, tiek gūti jauni iespaidi un tiek izmēģināti dažādi jauni mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi. Šajā periodā tapušas vairākas eksperimentālas gleznas, kas ir pilnīgi atšķirīgas no viņa līdšinējās daiļrades. Akvareļu un zīmējumu personālizstādes "Zviedru vārtos" notikušas pavisam astoņas reizes — pēdējā 2005. gadā sakarā ar 90. dzimšanas dienu. Latvijas arhitektu savienības biedrs kopš 1959.gada un Latvijas dizaineru savienības biedrs kopš 1987.gada. Bruno Artmanis miris Rīgā 2007.gada 22.jūlijā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.
2021.gada septembrī Valkas novadpētniecības muzejā sarīkota retrospektīva B. Artmaņa piemiņas izstāde Mākslas ceļš.
ApbalvojumiLabot
Par mēbeļu komplektiem TSSI 1987.g. bronzas medaļa 1987.g. un 1976.g. sudraba medaļa 1983.g. zelta medaļa.
BibliogrāfijaLabot
- "Mēbeles un dzīvoklis" (1959), kopā ar Nikolājevu
- "Telpa sākas ar mums" (1967), kopā ar I. Strautmani