Atvērt galveno izvēlni

Anna Priede (dzimusi 1920. gada 11. maijā, Petrogradā (Sanktpēterburgā), mirusi 2007. gada 2. septembrī Rīgā) bija Latvijas Nacionālās operas primabalerīna.

Anna Priede
Anna Priede
Personīgā informācija
Dzimusi 1920. gada 11. maijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Petrograda, PSRS
Mirusi 2007. gada 2. septembrī (87 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Nodarbošanās Balerīna

Strādājusi no 1937. līdz 1961. gadam, Anna Priede ir sava laika spožākā Latvijas baletdejotāja, Latvijas baleta leģenda, pazīstama ar savu ikonisko izpildījumu baletos "Gulbju ezers", "Romeo un Džuljeta", "Apburtā princese" kā arī citos, saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces un Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumus, kā arī Triju Zvaigžņu ordeni.

BiogrāfijaLabot

BērnībaLabot

Anna Priede dzimusi 1920. gada 11. maijā, Petrogradā, viņas vecāki bija pazīstams Rīgas pulksteņmeistars, juvelieris un saimnieka meita. Annas māte sapņojusi par balerīnas karjeru, tādēļ pēc Oktobra revolūcijas ģimene pārvākusies uz Latviju, kur mātes sapnis ticis īstenots strādājot Liepājas operas baletā, savukārt sešgadīgā Anna pirmoreiz stājās publikas priekšā Meierbēra operā "Āfrikāniete".

Skolas gadiLabot

Drīz vien Anna Priede sākusi mācības Helēnas Tangijevas-Birznieces, Aleksandras Fjodorovas studijās, vēlāk Nacionālās operas baletskolā. Jau mācoties skolā, tika ievērots meitenes talants. Par Annu rakstīja gan latviešu, gan krievu prese. Jau pusaudžu gados meitene izpilda galvenās lomas Leo Delība baletā "Kopēlija" un Johana Štrausa baletā "Vīnes valsis". 1937. gadā Anna Priede beidz skolu. Izlaiduma koncertā jaunā baletdejotāja izpildīja vēlāk karjerā tik ļoti nozīmīgo "Odetas" lomu Čaikovska baletā "Gulbju ezers". Annai Priedei tika paredzēta spoža karjera.

KarjeraLabot

Jau drīz pēc skolas beigšanas Anna Priede pirmo reizi nodejoja baltā gulbja, Odetas lomu Latvijas Nacionālās operas baleta trupas sastāvā. 1951. gadā, kad dejotāja jau bija kļuvusi par Prima ballerina assoluta, kas ir augstākais tituls baleta trupā, Odetas lomai Annas Priedes repertuārā piebiedrojās arī Odetas, melnā gulbja loma. Balerīnas dejotā Aurora Čaikovska baletā "Apburtā princese" tika pieskaitīta pie pasaules labāko Auroru pirmā piecinieka. Viena no slavenākajām un pašai mīļākajām lomām Annai Priedei bija Džuljeta Prokofjeva baletā "Romeo un Džuljeta". Priede bijusi bez partnera, bet trupas vadītājs Jevgēņijs Čanga nopētījis tikko teātrī ienākušo divdesmitgadīgo baletdejotāju Haraldu Ritenbergu un kādā mēģinājumā noprasījis: "Annu pacelt vari? Tātad dejosit kopā!" Annas Priedes un Haralda Ritenberga duets ir viens no leģendārākajiem Latvijas baleta vēsturē, dejotāji ir vieni no izcilākajiem Romeo un Džuljetas lomu izpildītājiem. Māris Liepa, noskatoties baleta ģenerālmēģinājumu teicis, ka "Skatuves mīlestība savijās kopā ar dzīves mīlestību". Ritenbergs bijis Annas Priedes pēdējā mīlestība, 1954. gadā abiem baletdejotājiem piedzimusi meita Alla Priede, kura arī kļuvusi par dejotāju. Balerīna bijusi arī izcila spāniskās un čigāniskās lomās, piemēram, Kitrijas lomā Ludviga Minkusa baletā "Dons Kihots", kurā slavenos 32 fuette dejotāja griezusi, it kā rotaļājoties, pat esot mūža piecdesmitgadē.

Anna Priede devās pensijā 1962. gadā ar izrādi "Gulbju ezers". Dejotājas došanās pensijā bija pāragra. Toreizējā Latvijas Nacionālās operas vadība nav novērtējusi balerīnas ieguldījumu Latvijas baletā. Trupas administrācija pierunājusi vēl dejotspējīgo balerīnu doties pensijā. Šo lēmumu arī nevarēja novērst Annas Priedes stiprais balsts, baletmeistars Jevgēņijs Čanga.

Mūža noslēgumsLabot

Anna Priede aizgāja mūžībā 2007. gada 2. septembrī.[1]

2010. gadā klajā nāca režisora Roberta Rubīna uzņemtā dokumentālā filma "Ar sirsnīgiem sveicieniem… Anna Augustovna". Filmas pamatā izmantota Annas Priedes rakstītā autobiogrāfija un viņas vēstules. Annas Priedes stāstu par sevi papildina laikabiedru, kolēģu un meitu atmiņas.[2]

LomasLabot

ApbalvojumiLabot

AtsaucesLabot