Heinrihs Johans fon Jannavs
(Pāradresēts no Heinrihs Johans Jannaus)
Heinrihs Johans fon Jannavs (vācu: Heinrich Johann von Jannau, 1753—1821) bija Apgaismības laikmeta Vidzemes guberņas teologs un vēsturnieks, dzimtbūšanas pretinieks.
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1753. gada 23. februārī Vīlandes apriņķa Holstres muižas (Holstfershof) pārvaldnieka Frīdriha Gustava Jannava ģimenē. Mācījās Rīgas Domskolā pie Herdera, studēja teoloģiju Getingenes universitātē. Pēc atgriešanās dzimtenē 1776. gadā viņš sāka strādāt par adjunktu Veravas apriņķa Pelvas draudzes novadā, vēlāk bija Laiuses draudzes novada luterāņu mācītājs (1779—1821), no 1814. gada prāvests, no 1819. gada Vidzemes konsistorijas padomnieks.
Miris 1821. gada 18. janvārī Laiusē.[1]
Darbi
labot šo sadaļu- Sitten und Zeit, ein Memorial an Lief- und Ehstlands Väter (1781)
- Provinzialblätter an das lief- und ehstländische Publikum (1786)
- Geschichte der Sklaverey und Charakter der Bauern in Lief- und Ehstland (1786)
- Die Sophisterey in Ehstland, Ein Fragment an Herrn A. v. Kotzebue (1787)
- Geschichte von Lief- und Ehstland pragmatisch vorgetragen[1] (1793, 1796)
-
Vidzemes un Igaunijas pragmatiski izklāstītā vēsture (1793)
-
Verdzības vēsture un zemnieku raksturs Vidzemē un Igaunijā (1786)