Atvērt galveno izvēlni

Johans Jakobs Frīdrihs Vilhelms Parots (vācu: Johann Jakob Friedrich Wilhelm Parrot, krievu: Иван Егорович Паррот, 1791—1841) bija dabaszinātnieks un ārsts, kas 1829. gadā pirmais uzkāpa Araratā. Bērnību pavadījis Cēsīs un Rīgā.

Frīdrihs Parots
Johann Jakob Friedrich Wilhelm Parrot
Frīdrihs Parots
Personīgā informācija
Dzimis 1791. gada 14. oktobrī
Karlsrūe (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1841. gada 15. janvārī (49 gadi)
Tērbata, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna, fizika

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1791. gada 14. oktobrī franču izcelsmes Karlsrūes skolotāja Georga Frīdriha Parota (franču: George-Frédéric Parrot) ģimenē. Kopā ar vecākiem 1795. gada jūnijā ieradās Cēsīs, kur viņa tēvs bija mājskolotājs Kārļa Zīversa ģimenē.[1] No 1796. līdz 1801. gadam dzīvoja Rīgā, vēlāk Tērbatā, kur viņa tēvs bija Tērbatas Universitātes pirmais rektors (1802—1803, 1805—1806, 1812—1813).

Studēja medicīnu Tērbatas Universitātē (1807—1814), ieguva Dr. med. et chir. grādu. Studiju laikā apceļoja Krimu un Kaukāzu, kur izdarīja augstuma mērījumus ar barometru. Napoleona karu beigās 1815. gadā F. Parotu kā kara ārstu iesauca Krievijas impērijas armijā un viņš piedalījās karagājienā uz Franciju. Uzkāpis dažās Alpu un Pireneju virsotnēs. 1816. gadā viņu ievēlēja Pēterburgas Zinātņu akadēmijā. 1821. gadā viņš kļuva par Tērbatas Universitātes fizioloģijas, patoloģijas un semiotikas profesoru, 1826. gadā arī par fizikas profesoru. 1829. gadā Krievijas impērijas valdība viņu nosūtīja uz Persijai un Turcijai atņemto Armēnijas daļu, kur viņš 1829. gada 8. oktobrī uzkāpa Ararata virsotnē un izmērīja tā augstumu.

1830. gadā viņu iecēla par Tērbatas Universitātes prorektoru, tad par rektoru (1831—1834). 1837. gadā viņš devās ekspedīcijā uz Nordkapu. Miris 1841. gada 15. janvārī Tērbatā.

PiemiņaLabot

Frīdriha Parota vārdā nosaukts Mēness krāteris (1935), kalnu virsotnes un augs Parrotia persica.

DarbiLabot

  • Reise in die Krim und den Kaukasus (1815)

AtsaucesLabot

  1. Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolas sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2009. 313.—317. lpp