Dāvids Hieronīms Grindelis

Dāvids Hieronīms Grindelis;
Personīgā informācija
Dzimis	1776. gada 28. septembrī ; Zaķusala, Rīgas guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1836. gada 8. janvārī (59 gadi); Rīga, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Zinātniskā darbība
Zinātne	Botānika, ķīmija
Alma mater	Jēnas Universitāte, Tērbatas Universitāte

Dāvids Hieronīms Grindelis (vācu: David Hieronymus Grindel, krievu: Давид Иероним Гриндель; 1776-1836) bija latviešu izcelsmes Rīgas aptiekārs, botāniķis, ķīmiķis un izdevējs. Tērbatas Universitātes ķīmijas un farmācijas profesors (1804), rektors (1810-1812).

Izcelsme un ģimene

Dāvids Hieronīms Grindelis cēlies no Rīgā ieceļojušu latviešu namnieku Grunduļu dzimtas. Viņa vectēvs Mārtiņš Grundulis piedzima kā zemnieks, bet tēvs Miķelis Grundulis (Grindelis) bija Rīgas brāļu draudzes loceklis, turīgs mastu šķirotājs, kas ieguva Rīgas pilsoņa tiesības. Māte - Katrīne Mānikene (Katharina Mahniken). Grindelis 1802. gada 11. maijā apprecējās ar Viktoriju Regīnu Volejdu (Viktoria Regina Wolleyd) no Kēnigsbergas. Pēc sievas nāves 1808. gadā, tā paša gada 26. jūnijā apprecējies otrreiz - ar Amāliju Elizabeti Šmiti (Amalie Elisabeth Schmidt) no Pērnavas. 1810. gadā ģimenē piedzima dēls Georgs (Georg von Grindel, 1810-1845), vēlāk Krievijas armijas ārsts un dzejnieks vācu valodā. Grindeli ir pieņemts uzskatīt par pirmo latviešu zinātnieku.^[1]

Dzīvesgājums

Dzimis 1776. gada 9. oktobrī Zaķusalā, Daugavas salā pie Rīgas. Mācījās Rīgas Domskolā, pēc tam bija aptiekāra Johana Gotlība Strūves māceklis Rīgas „Ziloņa aptiekā” (1789-1795). Studēja medicīnu un dabas zinātnes Jēnas Universitātē (1796-1798), kur iestājās Jēnas dabaspētnieku biedrībā. Pēc Krievijas imperatora Pāvila izdotā aizlieguma studēt ārzemēs viņš bija spiests studijas pārtraukt, atgriezās Rīgā un strādāja par aptiekāra Strūves palīgu. Publicēja grāmatu "Jaunākās ķīmijas vispārējs apskats" (Allgemeine Übersicht der neuen Chemie). 1800. gadā viņš Pēterburgā nokārtoja eksāmenu aptiekāra tiesību iegūšanai. 1802. gadā Jēnas Universitāte viņam piešķīra doktora grādu.

Pēc atgriešanās dzimtenē Grindelis kļuva par „Ziloņa aptiekas" līdzīpašnieku, 1802. gadā viņu uzņēma par Rīgas literāri praktiskās pilsoņu savienības locekli, bet 1812. gadā ievēlēja par goda biedru,^[2] viņš piedalījās Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrības dibināšanā un izdeva zinātnisko gadagrāmatu Russisches Jahrbuch der Pharmazie (1803. – 1808. un 1810. gadā). 1804. gadā Grindeli ievēlēja par Tērbatas Universitātes ķīmijas un farmācijas profesoru, tad par Tērbatas Universitātes rektoru (1810-1812). Pēc atgriešanās Rīgā 1814. gadā Dāvids Hieronims Grindelis nodevās pētniecībai un izdevniecībai. Viņš bija periodisko izdevumu Rigaische Stadtblätter (1818–1821) un Medizinisch-pharmazeutische Blätter (1819–1822) redaktors.

1820. gadā Grindelis atsāka medicīnas studijas Tērbatas Universitātē un 1822. gadā ieguva ārsta tiesības. Strādāja par Rīgas apriņķa ārstu, organizēja holēras epidēmijas ārstēšanu 1831. gadā.^[3]

Miris 1836. gada 8. janvārī Rīgā.

Biedrības

Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība (1802), goda biedrs (1812)
Rīgas Farmaceitu un ķīmiķu biedrības goda biedrs
Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1807)
Pēterburgas farmaceitu biedrības goda biedrs
Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrs (1817)
Pēterburgas medicīnas un ķirurģijas akadēmijas korespondētājloceklis
Maskavas dabaspētnieku biedrības biedrs

Vairāku zinātnisko biedrību biedrs vācu zemēs.

Galvenie atklājumi

Baltijas zemju botānikas rokasgrāmata, kas saturēja ziņas par 1083 augu sugām,
Ķemeru sērūdeņu ķīmiskā analīze, kas lika pamatus Jūrmalas kūrotiem.

Publikācijas (nepilns saraksts)

Allgemeine Übersicht der neuen Chemie (Mitau : gedruckt bey Johann Friedrich Steffenhagen, 1798)
Botanisches Taschenbuch für Livland, Kurland und Estland (Riga : C. J. G. Hartmann, 1803)
Russisches Jahrbuch der Pharmacie (1803—1810)
Handbuch der theoretischen Chemie zu akademischen Vorlesungen (Dorpat : Gauger, 1808)
Taschenbuch für prüfende Ärzte und Apotheker (Riga : Hartmann, Leipzig 1808)
Chinasurrogat oder ein neues Arzneymittel (Leipzig : J. F. Hartknoch, 1809)
Russisches Jahrbuch für die Chemie und Pharmacie (1809, 1810).
Briefe ueber die Chemie zur belehrenden Unterhaltung für Dilettanten (Dorpat, 1812 (Dorpat : M. G. Grenzius))
Briefe ueber die Chemie zur belehrenden Unterhaltung fuer Dilettanten / Bd. 2. / (Riga : C. J. G. Hartmann, 1814 ([Mitau : Steffenhagen u. Sohn]))

Piemiņa

augu ģints Grindellia un no šiem augiem izolētā grindeļskābe, kā arī tās atvasinājumi (grindelāti, grindeļaldehīds u.c.)^[4];
Grindeļa piemiņas medaļa (no 1995);
no Grindeļa uzvārda veidots Latvijas farmācijas uzņēmuma Grindeks nosaukums.

Atsauces

↑ A.Vīksna. „Vecās aptiekas”. Rīga: 1993. 74.-77. lpp.
↑ Geschichte der Allerhöchst bestätigten literärisch-praktischen Bürger-Verbindung zu Riga: Bei Gelegenheit ihrer fünfzigjährigen Jubelfeier am 12. December 1852 im Auftrage der Verbindung herausgegeben von August Bulmerincq.
↑ Jānis Stradiņš. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā". Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 327. - 337. lpp.
↑ Tērbatas Universitāte Latvijas zinātnes un kultūras kontekstā

Ārējās saites

Deutschbaltische Biographische Lexikon (vāciski)
TLÜAR rahvusbibliograafia isikud (igauniski)

[1] A.Vīksna. „Vecās aptiekas”. Rīga: 1993. 74.-77. lpp.

[2] Geschichte der Allerhöchst bestätigten literärisch-praktischen Bürger-Verbindung zu Riga: Bei Gelegenheit ihrer fünfzigjährigen Jubelfeier am 12. December 1852 im Auftrage der Verbindung herausgegeben von August Bulmerincq.

[3] Jānis Stradiņš. „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā". Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga: 2009., 327. - 337. lpp.

[4] Tērbatas Universitāte Latvijas zinātnes un kultūras kontekstā

[1]

[2]

[3]

[4]