Pikniks ceļa malā

"Pikniks ceļa malā" ir krievu fantastu brāļu Strugacku garais stāsts, pirmoreiz publicēts 1972. gadā. Šis stāsts ir visvairāk tulkotais un ārpus bijušās PSRS izdotais brāļu Strugacku darbs. Pēc Borisa Strugacka aplēsēm uz 2003. gadu šim darbam ir bijuši 55 izdevumi 22 valstīs.

Pikniks ceļa malā
Grāmatas vāks
Autors(-i)	A. Strugackis, B. Strugackis
Oriģinālais nosaukums	Пикник на обочине
Valoda	krievu
Žanrs(-i)	zinātniskā fantastika
Izdota	1972
Tips	garais stāsts
OCLC	772715738

Balstoties uz šo stāstu, krievu režisors Andrejs Tarkovskis 1979. gadā uzņēma filmu "Stalkers". 2000. gadā ASV tika paziņots par nodomu veidot šī stāsta jaunu lielbudžeta ekranizāciju, tomēr šī iecere netika realizēta.

Brāļu Strugacku stāstā izmantotais apzīmējums "stalkers" ir iesakņojies krievu valodā, kā arī dažu citu tautu valodās. Pēc stāsta autoru domām, tas kļuvis par vispopulārāko no viņu radītajiem jaunvārdiem. Brāļu Strugacku stāstā stalkers ir cilvēks, kurš, ignorējot aizliegumu, iekļūst bīstamā teritorijā jeb Zonā, un iznes no tās dažādus artefaktus, kurus pārdod, tā pelnot sev iztiku. Pēc Tarkovska filmas tapšanas 1979. gadā šis termins krievu valodā ieguva nedaudz savādāku nozīmi — tas ir pavadonis, kas orientējas dažādās apmeklēšanai aizliegtās un citiem maz zināmās vietās un teritorijās.

Stāsta tapšana un publicēšana

Stāsts sarakstīts 1971. gadā (tā pirmie uzmetumi izdarīti no 19. līdz 27. janvārim Ļeņingradā, gala variants pabeigts no 28. oktobra līdz 3. novembrim Komarovo). Tas pirmoreiz publicēts 1972. gadā Ļeningradā iznākošajā žurnālā Аврора. Pēc publicēšanas žurnālā stāsts astoņus gadus dažādu iemeslu dēļ netika izdots, un tikai 1980. gadā tas iznāca saīsinātā un stipri labotā variantā, iekļauts krājumā "Nenorunātās tikšanās" (Неназначенные встречи). 1984. gadā tas publicēts krājumā За миллиард лет до конца света. Vēlākajos gados šis stāsts regulāri tika publicēts dažādos izdevumos.

Latviešu valodā stāsts izdots 1987. gadā, iekļauts krājumā "Nenorunātās tikšanās".

Sižets

Stāsta darbība norisinās uz Zemes, aptuveni 1970. gados nelielā pilsētiņā ar nosaukumu Hārmonta, kas atrodas izdomātā angļvalodīgā valstī.

Apmēram 13 gadus pirms aprakstītajiem notikumiem vairākās vietās uz zemeslodes radās sešas "Zonas" — apgabali, kuros sāka risināties dīvaini notikumi, kas bija pretrunā ar pastāvošajiem fizikas likumiem. Zonas izvietojušās uz tā sauktā Pilmana radianta — līnijas, kas savieno Zemi un Denebu, projekcijas. Drīz vien tapa skaidrs, ka cilvēkiem un dzīvniekiem uzturēšanās Zonās ir bīstama, un iedzīvotāji no tām tika steigšus evakuēti. Zonu teritorijas tika iežogotas, stingri apsargātas un kļuva par piesardzīgi veiktu zinātnisko pētījumu objektiem. Ļoti drīz konstatēja, ka Zonās ir daudz nezināmas nozīmes artefaktu. Daži no tiem izrādījās visai noderīgi — piemēram, tie varēja izārstēt slimības, citi atgādināja dīvainas rotaļlietas, taču daži bija ļoti bīstami.

Vāks grāmatas pirmajam izdevumam angļu valodā (1977)

Tiek uzskatīts, ka Zonas radījuši ārpuszemes civilizāciju pārstāvji, rodas daudz dažādu hipotēžu, kuras mēģina izskaidrot, kas ir Zonas un kādā veidā citplanētieši tās izmanto, lai nodibinātu sakarus ar Zemes iedzīvotājiem. Tomēr ir arī citi pieņēmumi. Viens no stāsta varoņiem, Nobela prēmijas laureāts Valentīns Pilmans izsaka tēlainu salīdzinājumu, ka visi Zonas artefakti — "mānekļi", "puļķi", "aproces" — ir tikai kosmiskie atkritumi, ko uz Zemes nejauša apmeklējuma laikā atstājuši citplanētieši, līdzīgi tukšām pudelēm un izsmēķiem, kas pēc cilvēku rīkota piknika mēdz palikt ceļa malā. Citplanētieši Zemes iedzīvotājus nav pat pamanījuši, tāpat kā cilvēki nepamana pa zemi rāpojošus kukaiņus.

Viena no stāsta galvenajām tēmām — to cilvēku tikumiskā izvēle, kuru rokās nokļūst Zonas artefakti, tas, kā ar šiem artefaktiem apietas cilvēce, kura visai slikti saprot, kam domātas šīs bīstamās lietas, kuras nezin kāpēc atstājuši atnācēji.

Viena no Zonām atrodas netālu no Hārmontas pilsētas. Stāsta galvenais varonis, Hārmontas iedzīvotājs Redriks Šuharts kļūst par stalkeru — uztur savu ģimeni, iznesot no Zonas artefaktus, kam piemīt neparastas īpašības, un pārdodot tos par milzu naudu. Stāsta sižets veidots kā Šuharta dzīves apraksts no 23 līdz 32 gadu vecumam. Agrā jaunībā viņš strādājis par laborantu Starptautiskajā Ārpuszemes kultūru institūtā (SĀKI), bet vēlāk lielu daļu savas dzīves bijis stalkers un likumpārkāpējs, izcietis sodu cietumā.

Daudziem stalkeriem bērni piedzimst ar dažādām fiziskām un bioloģiskām novirzēm, kurām cēloni medicīna nespēj izskaidrot, jo paaugstinātas radiācijas un bīstamu ķīmisku piemaisījumu Zemes atmosfērā nav. Tāds liktenis piemeklējis arī Šuharta vienīgo meitu — Mariju (Pērtiķēnu). Redriks mīl sievu un meitu, taču cietumsodu dēļ kādu laiku ir šķirts no ģimenes. Neskatoties uz to, viņš nespēj atteikties no gājieniem Zonā, kura izposta viņa dzīvi — daļēji dēļ vēlēšanās tikt pie lielas naudas un neskaitīt katru monētu, bet galvenokārt — dēļ Zonas pievilkšanas spēka, kas saprotams tikai īstam stalkeram. Zonā viņš jūtas kā zivs ūdenī un bez tās iztikt vairs nespēj.

Stāsta beigās Šuharts plāno un īsteno savu noslēdzošo misiju Zonā: viņš nolemj atrast Zelta Lodi — artefaktu, kurš saskaņā ar leģendu spēj izpildīt atradēja pašu apslēptāko vēlēšanos. Šuharts dodas meklēt Lodi, viņš ir vīlies sevī un cilvēkos, un Lode ir viņa vienīgā cerība. Šī misija ir sarežģīta ne tikai tādēļ, ka ceļā līdz Lodei būs nāves briesmas, bet arī tāpēc, ka pēdējās lamatas šai ceļā prasa upuri — cilvēka dzīvību. Šuharts ir gatavs upurēt šīm lamatām savu ceļabiedru, jaunekli, kurš izlūdzies būt par viņa mācekli — Artūru Bārbridžu.

Artūra tēvs ir viens no pirmajiem stalkeriem. Viņa iesauka ir Maitu Ērglis, jo tie, kas kopā ar viņu gājuši Zonā, bieži vien nav atgriezušies. Bārbridža bērni — Artūrs un viņa māsa Dina — ir normāli, veseli, kas ir pilnīgi netipiski stalkeram. Bārbridžs ir uzticējis Šuhartam noslēpumu — šos bērnus viņš izlūdzies Zonai. Pats viņš līdz Zelta Lodei nokļūt vairs nespēj, jo Zonā zaudējis abas kājas — toreiz Redriks viņu no Zonas iznesa sev uz muguras. Maitu Ērglis ir atklājis Šuhartam Lodes atrašanās vietu un ceļā draudošo lamatu izvietojumu (vienas no lamatām ir "gaļasmašīna", kas prasa cilvēka upuri) ne tikai pateicības dēļ — viņš cer, ka Šuharts spēs atdot viņam kājas. Bārbridžs nezina, ka Redriks ir paņēmis Artūru sev līdzi.

Stāsta finālā Artūrs iet bojā "gaļas mašīnā", Redriks nokļūst pie Lodes, kur veltīgi cenšas noformulēt savu pašu apslēptāko vēlēšanos. Viņš atceras visu savu sakropļoto dzīvi, mēģina atcerēties kaut ko gaišu, taču tas neizdodas. Gala rezultātā viņš nespēj izdomāt neko citu, kā to, ko dažas sekundes pirms nāves sauca Artūrs — "Laimi visiem par brīvu, lai nevienam nav jāaiziet tukšā!"

Zona

Zona ir teritorija uz Zemes, radusies tā saucamā Apmeklējuma rezultātā. Uz Zemes ir sešas šādas Zonas. Zonas ir neapdzīvotas, tajās nevar mitināties ne cilvēki, ne dzīvnieki. Daudzi no tiem, kas nepaguva no Zonām laikus evakuēties, kļuva akli, saslima ar cilvēcei nepazīstamām slimībām. Klīst leģenda, ka vienā no Zonas apgabaliem joprojām dzīvojot cilvēki, kas pārcietuši mutācijas.

Zonā, kas radusies netālu no Hārmontas, ietilpst pilsētas ēku drupas, rūpnīcas korpusi, karjers, tuksnesīgs līdzenums un kalni. Tās platība ir vairāki kvadrātkilometri. Zonā ir daudz anomāliju, tai skaitā dažādas "lamatas", kas bīstamas cilvēkiem. Anomāliju atrašanās vietas pastāvīgi mainās, neraugoties uz to, ka cilvēku klātbūtnē zona šķiet "statiska". Zonai ir sava skaidri iezīmēta robeža: nekādas anomālijas (piemēram, vēja nestas "svilinošās spilvas", kas šķietami nejauši pārvietojas pa Zonu) nekad nešķērso tās robežas. Zona ir apjozta ar "perimetru", ko apsargā karavīri. Oficiāli tajā iespējams nokļūt caur kontrolposteni, kas atrodas līdzās Starptautiskajam Ārpuszemes kultūru institūtam. Zonā netiek novērots paaugstināts elektromagnētiskā vai radioaktīvā starojuma fons.

Stalkeri, kas uzdrošinās apmeklēt Zonu, tajā orientējas, pateicoties saviem ārkārtīgi attīstītajiem refleksiem, intuīcijai un, iespējams, kaut kādai paaugstinātai jutībai (Redriks Šuharts apraksta pēkšņi piedzīvotus lēkmēm līdzīgus stāvokļus, kad viņš spējis atšķirt smaržas tikpat labi kā suns). Tipisks veids, kā Zonā "nospraust" jaunu maršrutu — savā ceļā mest uzgriežņus ar tiem piesietām lentītēm, tādā veidā nosakot, vai ceļā neatrodas bīstama fluktuācija — "odu kaupre" (paaugstinātas gravitācijas apgabals).

Tēli

• Redriks Šuharts (Rudais) — stāsta galvenais varonis. Viņam piemīt spēja sajust briesmas, tādēļ veiksmīgi apmeklē Zonu. Ļoti mīl savu ģimeni un draugus, taču krāpj sievu ar Dinu Bārbridžu. Pastāvīgā stresa dēļ smēķē un lieto alkoholu.
• Guta Šuharta — Reda Šuharta sieva.
• Marija Šuharta — Redrika Šuharta meita. Viņas iesauka ir Pērtiķēns: stalkeru bērni nebija pilnvērtīgi cilvēki, un Šuharta meita pēc izskata līdzinājās pērtiķēnam. Agrā bērnībā bija normāla meitenīte, atšķiroties no citiem tikai ar izskatu. Grāmatas beigās viņa zaudē spēju runāt vai kā citādi kontaktēties ar apkārtējiem.
• tētuks Šuharts — Redrika tēvs, miris pirms Apmeklējuma un vēlāk atgriezies mājās kā "izbāznis" ("dzīvais mironis").
• doktors Valentīns Pilmans — Zonas fenomenu pētnieks, Nobela prēmijas laureāts fizikā, tiek uzskatīts par "Pilmana radianta" atklājēju, kaut gan pats to noliedz.
• Ričards Herberts Nunans — darbojas zem piesega, oficiālā leģenda — elektroniskās aparatūras piegādātāju pārstāvis SĀKI Hārmontas filiālē. Patiesībā ir kādas kompānijas (vai varbūt specdienesta) aģents, šī kompānija slepeni uzrauga stalkeru darbošanos. Redrika draugs. Tai pašā laikā ļoti iespējams, ka tieši viņš nodeva Redriku, kad tas otro reizi tika arestēts.
• Lemhena kungs — Nunana boss.
• Gutalīns — milzīga auguma nēģeris, Reda draugs, Karojošo Eņģeļu biedrības koordinators. "Stalkers otrādi" — uzpērk artefaktus un nogādā tos atpakaļ Zonā.
• kapteinis Villijs Hercogs — institūta apsardzes priekšnieks.
• kapteinis Kvoterblads — viens no Zonu apsargājošiem policistiem. Mēģināja atrunāt Šuhartu no došanās Zonā. Abas reizes, kad Šuharts nokļuva aiz restēm, viņu notvēra Kvoterblads.
• Maitu Ērglis Bārbridžs — viens no pirmajiem stalkeriem. Viņš atrada unikālu artefaktu — Zelta Lodi. Iesauku "Maitu Ērglis" iemantojis, pateicoties tam, ka bieži atgriezies no Zonas bez līdzgājēja (acīmredzot, atstājot tos likteņa varā dažādās anomālijās vai ar nodomu upurējot tos "lamatām", izmantojot kā "mūķīzerus").
• Artūrs Bārbridžs — Maitu Ērgļa Bārbridža dēls. Tēvs viņu izlūdzās Zelta Lodei. Jauns ideālists. Redriks Šuharts viņu vērtēja ļoti zemu: "vēl viens romantisks muļķis, kas aizrāvies ar Zonu, neapzinoties, kas tā ir". Taču pēc Artūra nāves Šuhartam pie Zelta Lodes nācās atkārtot viņa vārdus... Kāds tam bija rezultāts, un vai vispār ir iespējama "laime visiem", autori noklusē — stāsts beidzas.
• Dina Bārbridža — Maitu Ērgļa Bārbridža meita. Skaista, taču visai ciniska, atšķirībā no sava atklātā un romantiskā brāļa. Jauna sieviete ar "visai izklaidīgu dzīves veidu".
• Džeimss Kāterfīlds, Miesnieks — ķirurgs, pasaulē pirmais ārsts — speciālists tādās cilvēku slimībās, kuru cēlonis ir neizskaidrojams un acīmredzot saistīts ar citplanētiešu apmeklējumu. Guvis šādu pieredzi, sniedzot palīdzību stalkeriem, kas guvuši sakropļojumus, cietuši no cilvēcei agrāk nepazīstamām slimībām vai organisma bojājumiem. Samaksu ņēmis ne tikai naudā, bet arī "laupījumā" (pieņemot kā samaksu no Zonas iznestus artefaktus, no kuriem dažus arī izmantojis ārstēšanā).
• doktors Kirils Panovs — padomju zinātnieks, pierādījis, ka "māneklis" ir magnētiskās lamatas. Draudzējās ar Šuhartu, kad tas strādāja SĀKI. Traģiski gājis bojā pēc viena no Zonas apmeklējumiem, mirstot no infarkta (iespējams, pieskaršanās "sudrabainajam tīmeklim" dēļ). Redriks vainoja sevi viņa nāvē, un, iespējams, tieši tādēļ pameta darbu institūtā.
• Ostins — doktora Panova laborants.
• Tenders — doktora Panova otrs asistents.
• doktors Sems Daglass — SĀKI darbinieks. Gājis bojā nenoskaidrotos apstākļos 12 gadus pēc Apmeklējuma.
• Kaulainais Fils — artefaktu uzpircējs.
• Krekšķis Hjū — artefaktu uzpircējs.
• Ernests — artefaktu uzpircējs. Nodeva Šuhartu kapteinim Kvoterbladam, vēlāk ieslodzīts cietumā.
• Madāma — viena no Nunanam piederošā publiskā nama darbonēm (pēc visa spriežot, "māmuļa").
• Aloizs Makno — Emigrācijas biroja pilnvarotais aģents. Aģitēja hārmontiešus pamest Zonas apkārtni.
• Kreons Maltietis — stalkers. Stāsta sākumā gribēja kļūt par Šuharta mācekli, taču saņēma atteikumu. Vēlāk kļuva par vienu no pieredzējušākajiem stalkeriem, kas palikuši dzīvi, saistījās ar Maitu Ērgli Bārbridžu un zem "virsnieku piknika" piesega apmācīja jaunos stalkerus. Bez īpašām sekmēm "aplidoja" Dinu Bārbridžu.
• Krumslis Katjuša (īstajā vārdā Rafaels) — viņa pienākumos ietilpa uzraudzīt stalkerus veterānus, kā arī uzpirkt "laupījumu" no jaunajiem stalkeriem. Par Krumsli iesaukts milzīgo dūru dēļ, savukārt par Katjušu viņš nosaucis sevi pats, būdams pārliecināts, ka tas ir kāda diža mongoļu hana vārds.
• Susliks (agrāk Skaistulis) Diksons — pusjucis invalīds, bijušais stalkers, iekļuvis tā saucamajā "gaļas mašīnā", taču izdzīvojis. Sakropļots iznests no Zonas, viņu izglāba Maitu Ērglis Bārbridžs (kurš acīmredzot baidījās, ka pārējie stalkeri ar viņu izrēķināsies, ja viņš atkal atgriezīsies viens).
• Citi stalkeri — Bobs Gorilla, Gerešs, Cālēns Capfa, Pundurītis Cmigs, Kaulainais Ishaks, Normans Briļļainais (īstajā vārdā Stefans Normans), Lieldegunis Ben Galevi, Pits Pušums, Kaulainais Fils, Pūdelis, Laimes Luteklis Kārters, Kaktuss (īstajā vārdā Džonatans Mailzs), Faraons Baņķieris.

Zonas anomālijas

• "Klaidonis Diks" — tā zinātnieki dēvē iespējamo skaņas avotu, kas atrodas rūpnīcā. Valentīns Pilmans salīdzināja to ar trokšņojošu uzvelkamo lācīti. Iespējams, vienīgais Zonas iemītnieks.
• "Raganu receklis" ("koloidālā gāze") — plūstoša substance. Brīvi iet cauri ādai vai jebkurai citai organikai, plastmasai, metālam, betonam. Vienīgais materiāls, kas tam nav "pa zobam" — speciāli porcelāna konteineri. Gandrīz visu, uz ko iedarbojas, pārvērš par to pašu "raganu recekli". Grāmatā aprakstīts, kā Maitu Ērglis Bārbridžs, nejauši iekāpis "raganu receklī", gūst smagu kāju traumu: ādas "apdegumus", bet kauli pārvēršas par gumijveidīgu masu. Bojājumi turpina izplatīties, pārņemot arī neskarto ādu un kaulus. Vienīgā palīdzības metode šādā gadījumā ir nekavējoša bojāto ekstremitāšu amputācija. Sakarā ar sarežģīto transportēšanu un bīstamību cilvēkam "raganu receklis" nav pētāms, to aizliegts iznest no Zonas. Šuharts pārkāpa šo aizliegumu un iznesa porcelāna konteineru ar "recekli" kopā ar ievainoto Maitu Ērgli, taču negribēja pārdot un noslēpa konteineru garāžā. Kad saprata, ka uz ilgu laiku iesēdīsies cietumā, tomēr izšķīrās par pārdošanu un pārslēpa konteineru zem telefona būdiņas. Ar saņemto naudu viņa sieva un meita bija nodrošināta uz visu viņa ieslodzījuma laiku. Iespējams, tieši šo konteineru pētnieki no Kariganovu laboratorijām vēlāk atvēra ar manipulatoru, izraisot milzu katastrofu: laboratorijas ēka tika daļēji sagrauta. Saēdot pārsegumus, receklis izlauzās no telpas un cauri zemāk esošajiem stāviem nokļuva līdz pagrabam, bojā gāja 35 cilvēki, bet vairāk nekā 100 tika sakropļoti.
• "Jautrie spoki" — аnomālas gaisa turbulences noteiktos Zonas apgabalos, bīstamas cilvēkam. Tiek pieminētas kā leģenda, bet pēdējā nodaļā Redriks Šuharts pats redz šo anomāliju no droša attāluma.
• "Briljantzaļā straume" — nezināma substance, kas spējīga plūst pa zemi un, acīmredzot, ir bīstama cilvēkam (stāstā ir epizode, kurā Redriks Šuharts un Artūrs Bārbridžs divas stundas paugura virsotnē gaida, kad "briljantzaļā straume" izsīks).
• "Odu kaupre" — teritorija ar anomāli spēcīgu (tūkstošiem reižu spēcīgāku) gravitāciju, zinātnieku aprindās pazīstama kā ”gravikoncentrāts". Grāmatā pieminēts gadījums ar helikopteru, kas iekļuvis "odu kauprē", cietis avāriju un saspiests plakans kā plācenis. Stalkeri vietas ar paaugstinātu gravitāciju nosaka, metot uzgriežņus ar tiem piesietām lentītēm.
• "Dzīvie miroņi" jeb "izbāžņi", "tie" — klaiņojojoši Zonas teritorijā pirms Apmeklējuma apglabātu cilvēku ķermeņi. Parasti "izbāžņi" pamet Zonu un atgriežas mājās, kur agrāk dzīvojuši. Tiek arī pieminēts, ka atsevišķas "izbāžņu" ķermeņa daļas ir pilnībā autonomas un var eksistēt atsevišķi no ķermeņa. Bieži tos nepareizi dēvē par "staigājošajiem miroņiem". "Izbāžņu" kustības ir stūrainas un neveiklas, tās atgādina mehāniskas lelles kustības, intelekts tiem praktiski nepiemīt. Cenšas imitēt cilvēku ikdienas darbības. Grāmatā pieminēts, ka Reds Šuharts un Maitu Ērglis Bārbridžs redzējuši tā saucamo "to", sākumā klaiņojošu starp kapiem, pēc tam klīstošu ceļa tuvumā. Nākamajā dienā "tas" atnācis uz savām mājām. Arī uz Šuharta mājām atnāca viņa tēvs, kurš bija miris jau sen pirms Apmeklējuma. Redriks centās viņu uztvert kā ģimenes locekli un pat iesaistījās konfliktā ar sanitāriem, kuri gribēja viņa tēvu aizvest, lai tas tiktu izpētīts.
• "Gaļas mašīna" — anomālija, kas draud ar nāves briesmām. Nokļūstot tās darbības zonā, priekšmets vai dzīva būtne momentāni tiek deformēta, savirpināta kā izgriežama veļa un saplosīta gabalos. Ārēji gandrīz nav pamanāma. "Gaļas mašīna" atrodas tieši ceļā uz "Zelta Lodi". Visā Zonas pastāvēšanas laikā pēc iekļūšanas "gaļas mašīnā" dzīvs atgriezies tikai viens stalkers — Skaistulis Diksons, kurš pēc šī gadījuma ieguvis iesauku "Susliks" (viņu sakropļotu no Zonas iznesa Bārbridžs). Kā stalkeri novērojuši, pēc "nostrādāšanas" "gaļas mašīna" uz kādu laiku kļūst neaktīva. To izmantoja stalkers Bārbridžs, pie "gaļas mašīnas" palaižot sev pa priekšu jaunos stalkerus, kas, neko nenojauzdami, iekļuva lamatās, tādā veidā nodrošinot viņam ceļu.
• "Svilinošās spilvas" — vēja pārnēsāti veidojumi, viena no nedaudzajām lietām Zonā, no kuras iespējams izsargāties, valkājot aizsargtērpu. Neizprotamu iemeslu dēļ vējš "svilinošās spilvas" neiznes ārpus Zonas robežām.
• "Sudrabainais tīmeklis" — smalki, mirdzoši nezināmas izcelsmes pavedieni, kurus Reds ievēroja garāžā. To izturība neliela, apmēram tāda pati kā parastam zirnekļa tīklam. Aprakstīts viens cilvēka nāves gadījums (Kirils Panovs) no infarkta, ko, iespējams, izraisījusi nejauša saskaršanās ar tīmekli caur aizsargtērpu. Nāve iestājās pēkšņi, bez kādām iepriekšējām pazīmēm, kādu laiku pēc atgriešanās no Zonas.
• Ēnas — anomālas apgaismotu priekšmetu ēnas Zonā. Parasti atrodas nepareizajā priekšmeta pusē, bieži vērstas pret Sauli. Iespējams, šī parādība nav bīstama, taču stalkeri uzskata, ka labāk no tās izvairīties.

Grāmatā aprakstītas arī vēl daudzas citas Zonā novērojamas parādības, kurām nosaukumi nav doti.

Interesanti, ka Zona ietekmēja arī tos hārmontiešus, kuri tai nebija bijuši pat tuvumā. Pēc kāda laika tika pamanīts, ka tad, ja emigrants no Hārmontas, kurš dzīvojis tur Apmeklējuma laikā, apmetas kādā pilsētā, šai pilsētā krasi pieaug katastrofu un nelaimes gadījumu skaits. Sakarā ar to emigrācija no Hārmontas vēlāk tika aizliegta.

Zonas artefakti

Zonā atrasto priekšmetu nozīme, neskatoties uz divdesmit gadus ilgušo to pētniecību, joprojām palika neizskaidrota. Doktors Pilmans uzskatīja, ka cilvēce, dažus no šiem artefaktiem izmantojot, vienkārši mēģina "iedzīt naglas ar mikroskopu".

• "Baltais riņķis" — balts vieglmetāla gredzens. Ja tiek uzlikts uz kādas ass un viegli pagriezts, turpina griešanos, līdz tiek apturēts. Pirmais Zonā atrastais "mūžīgais dzinējs".
• "Aproces" — metāla gredzeni, labvēlīgi iespaido cilvēka veselību.
• "Kniepadatas" — nelieli objekti, kas noteiktos apstākļos sāk izstarot dažādu krāsu gaismu.
• "Zelta Lode" ("Vēlēšanās mašīna") — objekts, kam ir zeltainas vai sarkanīgas lodes forma. Atbilstoši leģendām, tā spēj izpildīt cilvēka vēlēšanās, taču ne jebkuras, bet tikai pašas apslēptākās. Nekādu tiešu pierādījumu par to grāmatā nav.
• "Niezeklis" — tā izskats un forma grāmatā nav aprakstīti. Aktivizētā stāvoklī (aktivizēšanai pietiek to saspiest ar pirkstiem) kaut kādā veidā ietekmē cilvēkus un dzīvniekus, radot baiļu un diskomforta sajūtu. Pēc Redrika Šuharta domām, darbojošos "niezekli" pirmie sajūt suņi.
• "Māneklis ("hidromagnētiskās lamatas", "objekts 77-B") — divi metāliski diski, starp kuriem neatrodas nekas, izņemot gaisu, taču attālumu starp tiem nav iespējams izmainīt ar slodzes palīdzību. Aprakstīts arī viens "māneklis" ar saturu — želejveida zilas krāsas šķidrumu.
• "Nāves gaismeklis" — ierīce, kas rada nezināmas dabas starojumu, kurš iznīcinoši iedarbojas uz dzīvajiem organismiem. Aprakstīts tikai viens šādas ierīces atrašanas gadījums.
• "Melnās lāses" ("objekti К-23") — nelieli melni lodes formas veidojumi. Uz tiem raidīti gaismas stari tajos aizkavējas un izmaina frekvenci, tā kļūst zemāka. Tiek izmantoti juvelieru darbā. Ir pieņēmums, ka šie veidojumi varētu būt gigantiski citu dimensiju telpas apgabali, kas mūsu telpas ietekmē pieņēmuši kompaktu trīsdimensiju formu.
• "Puļķis" — "mūžīgā baterija", neliels neizsīkstošas elektriskās enerģijas avots. Artefakts tika plaši pielietots tehnikā un noveda pie atteikšanās no tradicionālās degvielas. Ar viena "puļķa" radīto enerģiju pietiek, lai darbinātu vieglo automašīnu.

Stāstā pieminēti arī dažādi citi artefakti bez sīkāka to īpašību apraksta:

• "Gāzētais māls".
• "Sprāgstošās salvetes".
• "Sūklis" — spēj "ierakstīt" sapņus un nodot tos citam cilvēkam.
• "Adatiņas".
• "Vēža acis".
• "Grabuļi".

Apbalvojumi un nominācijas

• 1978. gadā — Džona Kempbela balva, otrā vieta par gada labāko grāmatu.
• 1978. gadā — pēc stāsta "Pikniks ceļa malā" izdošanas ASV brāļi Strugacki kļuva par Marka Tvena biedrības goda locekļiem, tā tiekot novērtētam viņu izcilajam ieguldījumam fantastikas žanrā.
• 1979. gadā — Skandināvijas fantastiskās literatūras kongresā stāsts tika apbalvots ar Žila Verna prēmiju "Par gada labāko grāmatu".
• 1981. gadā — sestajā Francijas fantastikas festivālā Metcā brāļi Strugacki tika apbalvoti par gada labāko ārzemju grāmatu.

Adaptācijas

1979. gadā krievu režisors Andrejs Tarkovskis uzņēma filmu "Stalkers". Filmas scenāriju brāļi Strugacki rakstīja pēc stāsta motīviem, pēc Tarkovska prasībām vairākkārt to pārrakstot, rezultātā scenārija pēdējai versijai, pēc kuras tika uzņemta filma, nebija vairs gandrīz nekā kopīga ne ar pirmo versiju, ne ar pašu stāstu.

2000. gadā kinokompānija "Columbia Pictures" paziņoja par nodomu radīt lielbudžeta ekranizāciju ar nosaukumu "Pēc Apmeklējuma" (angļu: After the Visitation), kā režisori tika uzaicināti Glens Morgans un Džeimss Vongs. 2006. gadā viņu vietā šai projektā tika uzaicināts režisors Deivids Džeikobsons. Tika izplatīta informācija, ka vienu no lomām filmā spēlēs Džons Travolta. Vēlāk ieraksts par šo projektu no IMDb.com tika dzēsts.

2015. gada 11. septembrī parādījās informācija, ka kinokompānija WGN America paziņojusi par darba uzsākšanu pie seriāla pēc stāsta "Pikniks ceļa malā" motīviem. Ideju realizē scenārists Džeks Paglens (Jack Paglen) un režisors Alans Teilors (Alan Taylor).

2003. gadā somu kompānija Circus Maximus producēja stāsta "Pikniks ceļa malā" teātra versiju ar nosaukumu "Stalker".

Balstoties uz šo stāstu, radītas vairākas datorspēles. 1990. gadā PSRS tika izveidota radioluga "Pikniks ceļa malā", sižets, salīdzinot ar stāstu, bija saīsināts, nosaukumi un varoņu vārdi izkropļoti (Hārmontas vietā Mārmonta, Katjuša — Kanaša u.c.).

Interesanti fakti

Vārds "stalkers" radies no Radjarda Kiplinga stāsta Stalky & Co. — grāmatas par zēnu dzīvi kādā Anglijas internātskolā. Šis stāsts Arkādijam Strugackim ļoti bija paticis, un viņš vēl jaunībā veica tā tulkojumu, kurš ilgu laiku tika uzskatīts par pazaudētu.

Oriģinālie nosaukumi

Personu vārdi un iesaukas

• Aloizs Makno — Алоиз Макно
• Artūrs Bārbridžs — Артур Барбридж
• Bennijs — Бенни
• Lemhena kungs — господин Лемхен
• Guta Šuharta — Гута Шухарт
• Gutalīns — Гуталин
• Džeimss Kāterfīlds, Miesnieks — Джеймс Каттерфилд, Мясник
• Dina Bārbridža — Дина Барбридж
• doktors Valentīns Pilmans — доктор Валентин Пильман
• doktors Kirils Panovs — доктор Кирилл Панов
• doktors Sems Daglass — доктор Сэм Дуглас
• kapteinis Villijs Hercogs — капитан Вилли Херцог
• kapteinis Kvoterblads — капитан Квотерблад
• Kaulainais Fils — Костлявый Фил
• Kreons Maltietis — Креон-Мальтиец
• Madāma — Мадам
• Marija Šuharta — Мария Шухарт
• Krumslis Katjuša (īstajā vārdā Rafaels) — Мосол Катюша (Рафаэль)
• Ostins — Остин
• tētuks Šuharts — папаня Шухарт
• Ričards Herberts Nunans — Ричард Герберт Нунан
• Redriks Šuharts (Rudais) — Рэдрик Шухарт (Рыжий)
• Maitu Ērglis Bārbridžs — Стервятник Барбридж
• Susliks (agrāk Skaistulis) Diksons — Суслик (ранее Красавчик) Диксон
• Tenders — Тендер
• Krekšķis Hjū — Хрипатый Хью
• Ernests — Эрнест
• Bobs Gorilla — Боб Горилла
• Gerešs — Гундосый Гереш
• Cālēns Capfa — Курёнок Цапфа
• Pundurītis Cmigs — Карлик Цмыг
• Lindons Punduris — Линдон-Коротышка
• Kaulainais Ishaks — Мослатый Исхак
• Normans Briļļainais (īstajā vārdā Stefans Normans) — Норман Очкарик (Стефан Норман)
• Lieldegunis Ben Galevi — Носатый Бен-Галеви
• Pits Pušums — Пит Болячка
• Pūdelis — Пудель
• Laimes Luteklis Kārters — Счастливчик Картер
• Kaktuss (īstajā vārdā Džonatans Mailzs) — Кактус (Джонатан Майлз)
• Faraons Baņķieris — Фараон Банкер

Izteicieni un apzīmējumi

• Laimi visiem par brīvu, lai nevienam nav jāaiziet tukšā! — Счастье для всех, даром, и пусть никто не уйдёт обиженный!
• "Laupījums" — хабар
• "Mūķīzeris" — отмычка
• Starptautiskais Ārpuszemes kultūru institūts (SĀKI) — Международный институт внеземных культур (МИВК)

Zonas anomāliju nosaukumi

• "Klaidonis Diks" — Бродяга Дик
• "Raganu receklis" ("koloidālā gāze") — Ведьмин студень (коллоидный газ)
• "Jautrie spoki" — Весёлые призраки
• "Briljantzaļā straume" — Зелёнка
• "Odu kaupre" — Комариная плешь
• "Dzīvie miroņi" jeb "izbāžņi" — Живые покойники или муляжи
• "Gaļas mašīna" — Мясорубка
• "Svilinošās spilvas" — Жгучий пух
• "Sudrabainais tīmeklis" — Серебристая паутинa
• "Ēnas" — Тени

Artefaktu nosaukumi

• "Baltais riņķis" — Белый обруч
• "Aproces" — Браслеты
• "Kniepadatas" — Булавки
• "Zelta lode" ("Vēlēšanos mašīna") — Золотой Шар (Машина желаний)
• "Niezeklis" — Зуда
• "Māneklis" (hidromagnētiskās lamatas, objekts 77-B) — Пустышка (гидромагнитная ловушка, объект 77-Б)
• "Nāves gaismeklis" — Смерть-лампа
• "Melnās lāses" — Чёрные брызги
• "Puļķis" — Этак
• "Gāzētais māls" — Газированная глина
• "Sprāgstošās salvetes" — Гремучие салфетки
• "Sūklis" — Губка
• "Adatiņas" — Иголки
• "Vēža acis" — Рачьи глазa
• "Grabuļi" — Сучьи погремушки

Ārējās saites

• Пикник на обочине / Roadside Picnic Teksts paralēli krievu un angļu valodā
• Roadside Picnic Tulkojums angļu valodā no Internet Archive Wayback Machine