Aklums ir pārejošs vai paliekošs redzes trūkums. Absolūtais aklums ir tad, kad vispār nevar saskatīt gaismu, bet var būt arī funkcionālais aklums, kad gaismas uztvere ir saglabāta, bet cilvēks vienalga nespēj orientēties telpā. Parasti aklums tiek konstatēts, ja redzes asums nepārsniedz 0,02.[1] Cilvēki, kuru redzes asums tikai mazliet pārsniedz 0,02, tiek saukti par vājredzīgajiem. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem[2] aklumu visbiežāk izraisa katarakta (47,9%), glaukoma (12,3%), organisma novecošana (8,7%), radzenes slimības (5,1%) un diabēta retinopātija (4,8%). Akluma koeficients, kas raksturo aklo cilvēku skaitu uz 10 000 iedzīvotājiem, lielāks ir valstīs ar zemu kultūras un ekonomisko līmeni.[1]

Akls cilvēks, kuru pavada suns

Aklo cilvēku izglītībā tiek izmantots Braila raksts.

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 (latviski) Aklums Populārā medicīnas enciklopēdija
  2. (angliski) «Causes of blindness and visual impairment». World Health Organization. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-06-05. Skatīts: 2009-02-19.