Stress

organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu

Stress ir cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, vai problēmsituāciju.[1] Lietpratēji stresa stāvoklī izšķir trauksmes, rezistences un izsīkuma stadiju. Trauksmes stadijā notiek organisma aizsargspēju mobilizēšana, fizioloģiska "cīņas vai bēgšanas reakcija."[2]

Stress rodas, kad prasības vai uzdevumi mums šķiet par smagu. (Kāda nepabeigta van Goga glezna.)

Par terminuLabot

Stress ir sindroms, simptomu komplekss ar īpašu nozīmi un pielietojumu psiholoģijā,[3] fizioloģijā[4] un medicīnā.[5] Sabiedrībā un populārā kultūrā stress reizēm vispārināti apzīmē[6] psiholoģisku sasprindzinājumu un nomāktību. Stress esot tas, ko izjūt, kad dzīves sarežģījumi ir pārāk smagi. Tā esot neatbilstība, līdzsvara trūkums starp situācijas prasībām un spējām. Tā esot dabīga atbildes reakcija situācijā, kad piedzīvojam pārāk lielu spiedienu. Pastāv arī jēdzieni skolotāju stress[7] un stress darbā,[8] kas esot nedrošība, neīstenojamas prasības un atbalsta trūkums.[9]

Stresa fizioloģijaLabot

Volters Kennons, Hārvarda Universitātes profesors un ārsts 1929. gadā pētījis stress fizioloģiju un šķiet iedibinājis apzīmējumu "cīņas vai bēgšanas reakcija".[10][11] Kennons pierādījis, ka uz bailēm, dusmām un citām emocijām ķermenis reaģējot "automātiski." Apakšējā galvas smadzeņu piedēklī (hipofīzē) izdalās kortikotropīni, kuri liek virsnierēm izdalīt asinīs tā saucamos stresa hormonus kortikosteroīdus un adrenalīnu. Tie savukārt aktivē nervus. Sāk straujāk sisties sirds, paaugstinās asinsspiediens, straujāka kļūst elpošana, saspringst muskuļi, aktivējas asins sarecēšanas mehānismi, aknas sāk izdalīt glikozi, vairāk izdalās siekalas, paplašinās acu zīlītes, visas maņas saasinās. Ķermenis esot gatavs stāties pretī briesmām un šāds stāvoklis ilgstot apmēram pusstundu.[12]

Cīņas vai bēgšanas reakcija atbilstot pirmajai fāzei "vispārējam adaptācijas sindromam," uzbudinājumu visam organismam. Tad "adaptācija" stimulējot somatiskos aizsardzības mehānismus un dažādas stresa pazīmes izpaužas vienlaicīgi. Organisms nešķiro stresa izraisītājus un tie izsauc vienu un to pašu "sindromu". Trauksmes fāzē stresa izraisītāji izsauc virsnieru garozā hormonu izdalīšanos. Otrā (adaptācijas) fāzē organisms mēģina pretoties vai pielāgoties stresa izraisītāju traucējumiem. Enerģētiskās rezerves šai laikā papildinās un uzkrājas jaunas stresa hormonu rezerves. Ja stresa izraisītāji darbojas spēcīgi un ilgi, tad tie pārvar organisma pielāgošanās spējas (adaptāciju) un sākas "izsīkums." Izsīkušās rezerves apdraudot imūnsistēmu un esot cēlonis iespējamai slimošanai.

Stresa simptomi un reakcijas uzskaitījumiLabot

Apgalvots, ka stress vienu cilvēku var rosināt rīkoties, bet kādu citu pilnīgi satriekt, ka stresu parasti izraisa situācijas, kurās mums ir sajūta, ka tiekam novērtēti. Pastāv vairāki psiholoģiski apzīmējumi un somatiskās un psihiskās reakcijas uzskaitījumi.[13]Universitātes studentiem stress simptomi esot šaubas par sevi, vēlme padoties, izjūta, ka tu nevienam nepatīc, vāja koncentrēšanās spēja, aizmāršība, domu klejošana, apjukums, dusmas/viegla aizkaitināmība, bailes, trauksme, nelabuma sajūta. Iespējama arī vemšana, galvassāpes, muskuļu saspringums, strauja elpošana, nogurums, nervozitāte, traucēts miegs, murgi, paaugstināta tieksme lietot alkoholu un smēķēt un izmaiņas ēšanas ieradumos.[14]

Stresa profilakse un noturība pret toLabot

Lai gan tradicionāli ir tikušas izstrādātas daudzas metodes, lai cīnītos ar stresa sekām, ir veikti arī nozīmīgi pētījumi par stresa novēršanu, kas ir cieši saistīta ar psiholoģiskās noturības paaugstināšanu. Lai novērstu stresu un paaugstinātu noturību, ir izstrādātas vairākas pašpalīdzības pieejas, kuru pamatā galvenokārt ir kognitīvi biheiviorālās terapijas teorija un prakse.[15]

ĀrstēšanaLabot

Stresa pārvaldībai ir fizioloģiskas un imūnas priekšrocības.[16] Pozitīvi rezultāti tiek novēroti, kombinējot tādas nemedikamentozās iejaukšanās metodes kā:[17]

  • dusmu vai naidīguma ārstēšana
  • autogēnais treniņš
  • sarunu terapija (par attiecībām vai eksistenciālām problēmām)
  • bioloģiskā atgriezeniskā saite
  • trauksmes vai klīniskās depresijas kognitīvā terapija

Skatīt arīLabot

Pēcatvaļinājuma stress

Ārējās saitesLabot

AtsaucesLabot

  1. [1][novecojusi saite] Tezaurs
  2. [2] Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācija (LĀPA)-Reakcijas uz stresu
  3. [3] Archived 2015. gada 24. septembrī, Wayback Machine vietnē. Psiholoģisks stress (angliski)
  4. [4] Archived 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Stress Anatomy (angliski)
  5. [5] Archived 2012. gada 14. aprīlī, Wayback Machine vietnē. U Mass Med (angliski)
  6. [6] Aptauja: "Latvijā biežāk streso sievietes"
  7. [7] Archived 2014. gada 31. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Skolotāju stress (ES ziņojums) (angliski)
  8. [8] Archived 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Eiropas sabiedriskās domas aptauja par darba drošību un veselības aizsardzību (latviski)
  9. [9] EU-OSHA Stress darbā (latviski)
  10. [10] Archived 2014. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Cannon, Walter B. (Walter Bradford), 1871-1945 arhīvs (angliski)
  11. [11] Cannon, emotions (angliski)
  12. [12] Archived 2014. gada 8. janvārī, Wayback Machine vietnē. Stresu fizioloģija (angliski)
  13. [13][novecojusi saite] Lada Stoligvo: Stresa, trauksmes un neirozu izcelsme un somatiskās izpausmes (publikācija)
  14. [14] Archived 2014. gada 12. aprīlī, Wayback Machine vietnē. LU studentu simptomu uzskaitījums
  15. «Build Your Resilience: CBT, mindfulness and stress management to survive and thrive in any situation». books.google.lv. Skatīts: 2022. gada 19. septembris.
  16. «12 трав, которые помогают снять стресс». yavitrina.ru. Skatīts: 2022. gada 19. septembris.
  17. «Individualized Stress Management for Primary Hypertension». jamanetwork.com. Skatīts: 2022. gada 19. septembris.