Jaunvārds
Jaunvārds jeb neoloģisms (no grieķu: νέος (neos) — 'jauns' + λόγος (logos) — 'vārds') ir vārds, kas darināts, lai apzīmētu jaunu jēdzienu vai aizstātu svešas cilmes vārdu. Jaunvārdam saglabājoties aktīvajā vārdu krājumā, tas savu jaunvārda statusu zaudē, taču, ja vārds "neiedzīvojas", tas nonāk pasīvajā vārdu krājumā. Īpaši izceļami latviešu valodas jaunvārdu darinātāji Juris Alunāns, Kronvaldu Atis, Rainis, Andrejs Upīts u.c.[1] Latviešu valodā ir vērojamas pūrisma tendences,[2] kas izpaužas jaunu vārdu darināšanas un lietošanas veicinošu pasākumu rīkošanā kā Gada vārds Latvijā, kurā par gada vārdu ir atzīti tādi jaunvārdi kā zīmols, mēstule,[3] smacenis,[4] glābējsilīte[5] un zibakcija.[6] Jaunvārdu apakškategorija ir okazionālismi.[7]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Jaunvārdi jeb neoloģismi (latviski)
- ↑ Pūrisms un latviešu valoda Arhivēts 2011. gada 27. maijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- ↑ Gada vārda titulu iegūst "mēstule"[novecojusi saite] (latviski)
- ↑ Par gada vārdu kļūst "smacenis"[novecojusi saite] (latviski)
- ↑ Par gada vārdu atzīts "glābējsilīte"[novecojusi saite] (latviski)
- ↑ Gada vārds — 'zibakcija', nevārds — 'pa lielam', izteiciens — Dombrovska vārsma par krāniem (latviski)
- ↑ Anita Romane. Latviešu valodas rokasgrāmata: tabulas, shēmas. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000. 5. lpp. ISBN 9984-17-102-7.
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |