Ārlava

Ārlava ir apdzīvota vieta Talsu novada Ārlavas pagastā. Izvietojusies Sasmakas ezera ziemeļu galā pie autoceļa P126 2,8 km no pagasta centra Valdemārpils, 17 km no novada centra Talsiem un 135 km no Rīgas.

Ārlava
Mazciems
Pārbūvētā Ārlavas muižas kungu māja
Ārlava
Koordinātas: 57°23′40″N 22°35′51″E
Valsts	Latvija
Novads	Talsu novads
Pagasts	Ārlavas pagasts
Pirmoreiz minēta	1231. gadā
Augstums	38 m
Iedzīvotāji (2005)
• kopā	<10
Pasta nodaļa	LV-3260 Valdemārpils

Nosaukums

Tiek uzskatīts, ka Ārlavas nosaukums veidojies no Baltijas somu valodu vārdiem: igauņu aru — ‘sausa pļava’ un līvu vell — ‘lauks’, tātad — ‘sausa pļava’, ‘auglīga zeme’. Latviešu valodā lībiskais vārds ieguvis galotni "ava".^{[nepieciešama atsauce]}

Vēsture

Ārlava ir sena kuršu un lībiešu apdzīvota vieta. Rakstu avotos kopš 1231. gada ir pieminēti nosaukumi Arowelle, Erwahlen, Arwalen, Arwal, Arevale, Arwallenn. Pēc 1253. gada kuršu zemju dalīšanas Ārlava kļuva par Kurzemes bīskapijas iecirkni (bīskapijā bija deviņi šādi iecirkņi). 16. gadsimtā atkārtoti pieminēta bīskapam piederošā Ārlavas pils. Pēc pēdējā Kurzemes bīskapa — Holšteinas hercoga Magnusa nāves 1583. gadā Ārlava nonāca Polijas-Lietuvas ūnijas valdījumā un bija viens no septiņiem Piltenes apgabala draudzes novadiem. Līdz 1644. gadam Ārlavas draudzē ietilpa arī zviedru zvejnieku apdzīvotā Roņu sala.

Tagadējā apdzīvotā vieta veidojusies pie kādreizējās Ārlavas muižas centra. Ārlavas muiža ar parku un Ārlavas luterāņu baznīca (2 km uz ziemeļrietumiem pie Popervāles) ir kultūrvēstures pieminekļi.

Cilvēki

• Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers (1784 — 1860) - Ārlavas mācītājs, dzejnieks un tulkotājs latviešu valodā, Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824) un tās vadītājs (1851-1854).

Skatīt arī

• Ārlavas mācītājmuiža