Mazais svilpis

Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) ir vidēja auguma žubīšu dzimtas (Fringillidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā. Izdala 5 pasugas.

Mazais svilpis Carpodacus erythrinus (Pallas, 1770)
Tēviņš
Mātīte
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Apakškārta	Dziedātājputni (Passeri)
Dzimta	Žubīšu dzimta (Fringillidae)
Apakšdzimta	Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
Ģints	Sarkanie svilpji (Carpodacus)
Suga	Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus)
Sinonīmi
Erythrina erythrina
Izplatība
Mazais svilpis Vikikrātuvē

Izplatība

Mazais svilpis ziemo Dienvidāzijā, attēlā mātīte

Latvijā mazais svilpis ir parasts un izplatīts ligzdotājs

Mazajam svilpim ir ļoti plašs izplatības areāls, kas aptver Eiropas austrumu daļu un turpinās tālāk pāri Sibīrijai līdz Čukotkai, Kamčatkai un Sahalīnas ziemeļiem. Eiropā uz rietumiem sasniedz Vācijas ziemeļus un Norvēģijas dienvidus.

Kazahstānas austrumdaļā areāls sazarojas: uz dienvidiem pāri Kirgizstānai un tālāk rietumu virzienā līdz Turcijai (ietverot Turkmenistānu, Irānas ziemeļus un Aizkaukāzu), bet dienvidvirzienā līdz Pakistānai; dienvidaustrumvirzienā areāls stiepjas pāri Himalajiem līdz Tibetai un Ķīnas dienvidiem.

Ziemo Indijā, Birmā, Taizemē, Indoķīnas ziemeļos un Ķīnas dienvidos.

Latvijā

Mazais svilpis Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs. Caurceļošana nav izteikta un migrāciju laikā neuzkrītošs, sevišķi rudenī, jo samērā agri aizceļo dienvidaustrumu virzienā. Latvijā sastopama nominālpasuga C. e. erythrinus.

Lai raksturotu lauksaimniecības platību vides kvalitāti, tiek izmantoti dažādu lauku putnu populāciju indeksi. Mazais svilpis, lai arī Eiropas indeksa veidošanā netiek izmantots, Latvijas indeksā ir iekļauts, jo ir Latvijas lauku ainavas tipiska suga.

Izskats

Mazā svilpja tēviņu var viegli atpazīt pēc tā sarkanās galvas

Mazais svilpis ir vidēji liels dziedātājputns ar masīvu, īsu knābi un pakāpveida asti. Ķermeņa garums 13—15 cm, spārnu plētums 24—28 cm, svars 19—33 g.

Raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņiem ir koši sarkana galva, kakls, krūtis un muguras lejas daļa. Muguras plecu daļa un spārni brūni, vēders gaišs (atkarībā no pasugas var būt balts vai gaiši sārts).

Mātītes brūnas vai pelēkbrūnas ar tumšāk brūnām svītrām, vēders gaiši brūns vai balts. Uz spārniem divas šauras, pelēkas svītras. Acis abiem dzimumiem mazas un tumši brūnas. Kājas un knābis brūni, spārnu apakšas gaiši pelēkas vai baltas.

Jaunie putni (līdz gada vecumam) līdzīgi mātītei, bet apspalvojums kopumā tumšāks un raibumotāks, pelēkās svītras uz spārniem pamanāmākas. Toties knābis un kājas gaišākas. Jaunajiem tēviņiem sarkanais tonis pilnībā attīstās trešajā dzīves gadā.

Līdzīgas sugas

Jaunajiem tēviņiem sarkanais tonis pilnībā attīstās trešajā dzīves gadā

Mazā svilpja olas

Carpodacus erythrinus

Carpodacus erythrinus

Mātītes un jaunos putnus var viegli sajaukt ar mājas zvirbuli vai lielo stērsti. Visvieglāk atšķirt pēc masīvākā knābja un pelēkajām svītrām uz spārniem.

Uzvedība

Mazais svilpis ir gājputns vai daļēji migrējošs. Mājo zemieņu un kalnu mitrajos mežos (līdz 2800 m virs jūras līmeņa), kalnu stepē un krūmājos (piemēram, kārklu, melnalkšņu, papeļu, tamarisku un bērzu), arī upju krastos, niedrājos, krūmainās pļavās, dārzos, parkos un lauksaimniecības tīrumu krūmainajās malās.

Migrācijas pārlidojumu veic nelielos baros, kuros ir 10—20 īpatņi (retumis 100—200). Mazā svilpja lidojums ir spēcīgs un taisns. Pa zemi pārvietojas ar nelieliem lēcieniem. Kokā, lai arī ir veikls un spēj lodāt pa biezu lapotni, ir samērā mazkustīgs, tādēļ pat dziedošu tēviņu ir grūti pamanīt.

Barība

Mazais svilpis galvenokārt barojas ar sēklām, pumpuriem, asniem, spurdzēm, lapām un ogām, arī ar nektāru, kukaiņiem un to kāpuriem, kā arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem.

Ligzdošana

Ligzdošanas sezona ilgst no maija līdz augustam. Mazie svilpji veido monogāmus pārus, kas ligzdo viens no otra apmēram 15—60 m attālumā. Ligzdu būvē tikai mātīte. Tā ir vaļīga, savstarpēji nesavītu žagariņu, zāļu stiebru, ziedu, augu pūku, sūnu, ķērpju un dzīvnieku vilnas kausveida krāvums. Atrodas zemākajos krūmu, kadiķu, egļu vai vītolu zaros, cieši pie stumbra (apmēram 0,5—4 m augstumā no zemes). Reizēm uz zemes.

Sezonā viens perējums. Dējumā 3—6 gaiši zilizaļas olas ar tumši brūniem, melniem un violetiem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 11—14 dienas, perē tikai mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj 10—17 dienu vecumā.

Sistemātika

Mazajam svilpim ir 5 pasugas:

• Carpodacus erythrinus erythrinus — nominālpasuga, ligzdo no Eiropas līdz Sibīrijas centrālajai daļai;
• Carpodacus erythrinus ferghanensis — ligzdo no Kazahstānas austrumiem līdz Ķīnas rietumiem, Himalaju rietumiem, Pakistānai un Afganistānai;
• Carpodacus erythrinus grebnitskii — ligzdo Sibīrijas austrumos, Mongolijas ziemeļos, Ķīnas ziemeļaustrumos un Korejā;
• Carpodacus erythrinus kubanensis — ligzdo Turcijā, Kaukāzā, Irānas ziemeļos un Turkmenistānā;
• Carpodacus erythrinus roseatus — ligzdo no Himalaju centrālās un austrumdaļas līdz Ķīnas dienvidiem.

Ārējās saites

• Latvijas Daba: Mazais svilpis
• Mazā svilpja Carpodacus erythrinus sastopamību noteicošie faktori un tās prognozēšana mozaīkveida ainavā Madonas novadā
• Xeno-Canto: Common Rosefinch Carpodacus erythrinus (Pallas, 1770)
• Dakota Birds: Common Rosefinch
• ARKive: Common rosefinch (Carpodacus erythrinus)
• Avibase: Common Rosefinch Erythrina erythrina (Pallas, 1770)
• Птица Чечевица Arhivēts 2020. gada 17. februārī, Wayback Machine vietnē.