Žubīšu dzimta
Žubīšu dzimta (Fringillidae) ir viena no zvirbuļveidīgo kārtas (Passeriformes) dziedātājputnu dzimtām. Apvieno 228 sugas, kas sistematizētas 50 ģintīs un 3 apakšdzimtās.[1] Dažādos avotos ir minēts atšķirīgs sugu skaits.[2][3]
| Žubīšu dzimta Fringillidae (Vigors, 1825) | |
|---|---|
 Žubīte (Fringilla coelebs) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Žubīšu dzimta Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuŽubīšu dzimtas putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Austrālāzija nav šo putnu dabīgais izplatības areāls, bet šīs dzimtas putni šajā reģionā ir introducēti.[3] Daudzas sugas mājo ziemeļu puslodē.[2] Žubīšu dzimtas putni ir sastopami dažādās ekosistēmās: skrajos jauktu koku mežos, ļoti biezos mežos, mežmalās, atklātās ainavās, krūmājos, lauksaimniecības tīrumos, dārzos un pilsētu parkos.[3]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Lielākajai daļai žubīšu dzimtas putnu ir spēcīgi, konusveidīgi knābji, kas tiek izmantoti, lai saspiestu sēklas. Dažām sugām ir nelieli knābji, bet citām — gari un līki, piemēram, sarkanajai medusložņai (Drepanis coccinea). To apspalvojums ir ļoti dažāds. Žubīšu dzimtas putniem visbiežāk ir košs un krāsains apspalvojums, bet dažām sugām tas ir neuzkrītošāks, mierīgāks. Izmēri ir ļoti dažādi — tie var būt gan vidēji lieli, gan mazi. Toties visām sugām astei ir 12 spalvas.[2]
Mazākais žubīšu dzimtā ir Andu ķivulis (Spinus spinescens), kura ķermeņa garums ir 9,5 cm, bet svars 8,4 g. Lielākais ir lielais dižknābis (Mycerobas affinis). Tā ķermeņa garums ir gandrīz 23 cm, bet svars 79 g.[5] Eiropā mazākais žubīšu dzimtas putns ir ģirlicis (Serinus serinus). Tas ir tikai nedaudz lielāks par Andu ķivuli (11 cm, svars 8,5 g).[6]
Lielākā daļa žubīšu dzimtas putnu labi dzied. Šīs dzimtas putniem ir raksturīgs lidojums pa viļņveida līkni augšup, lejup, kas atgādina bumbiņas atsišanos pret zemi. Šāds lidojuma raksturs veidojas tādēļ, ka žubīšu dzimtas putni lidojumā mēdz īsu mirkli planēt ar sakļautiem spārniem. Tad tie atkal paceļas augšup, aktīvi savicinot spārnus.[5]
Sistemātikas vēsture
labot šo sadaļuPagātnē žubīšu dzimtas sistemātika ir daudz diskutēta, vērtēta un mainīta. Žubītes un dadzīši ir bijuši apvienoti vienā apakšdzimtā, sistematizējot abas grupas kā ciltis. Havaju medusložņas bija izdalītas atsevišķā dzimtā. Eifonijas kādreiz tika sistematizētas kā tanagru dzimtai (Thraupidae) piederošas, līdz, attīstoties molekulārajai bioloģijai, tika iegūti ticami fakti iepriekšminēto putnu izcelsmei un radniecībai.[7] Fosiliju atradumi liecina, ka žubīšu dzimta dzīvoja jau miocēna vidū pirms 20—10 miljoniem gadu. Visplašākā un daudzveidīgākā no visām žubīšu dzimtas apakšdzimtām ir dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae).
Sistemātika
labot šo sadaļu
Žubīšu dzimta (Fringillidae)[1]
- Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
- Eifoniju apakšdzimta (Euphoniinae)
- Žubīšu apakšdzimta (Fringillinae)
Latvijā sastopamās žubīšu dzimtas sugas
labot šo sadaļuŽubīšu dzimta (Fringillidae)
- Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae)
- Dadzīši (Carduelis)
- Dadzītis (Carduelis carduelis)
- Dižknābji (Coccothraustes)
- Dižknābis (Coccothraustes coccothraustes)
- Ģirliči (Serinus)
- Ģirlicis (Serinus serinus)
- Kaņepīši (Linaria)
- Kalnu ķeģis (Linaria flavirostris)
- Kaņepītis (Linaria cannabina)
- Krustknābji (Loxia)
- Baltsvītru krustknābis (Loxia leucoptera)
- Egļu krustknābis (Loxia curvirostra)
- Priežu krustknābis (Loxia pytyopsittacus)
- Ķeģi (Acanthis)
- Gaišais ķeģis (Acanthis hornemanni)
- Ķeģis (Acanthis flammea)
- Mazais ķeģis (Acanthis cabaret)
- Ķivuļi (Spinus)
- Ķivulis (Spinus spinus)
- Sarkanie svilpji (Carpodacus)
- Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus)
- Svilpji (Pyrrhula)
- Svilpis (Pyrrhula pyrrhula)
- Zaļžubītes (Chloris)
- Zaļžubīte (Chloris chloris)
- Ziemeļu svilpji (Pinicola)
- Ziemeļu svilpis (Pinicola enucleator)
- Dadzīši (Carduelis)
- Žubīšu apakšdzimta (Fringillinae)
- Žubītes (Fringilla)
- Ziemas žubīte (Fringilla montifringilla)
- Žubīte (Fringilla coelebs)
- Žubītes (Fringilla)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Fringillidae - true finches, siskins, crossbills, Hawaiian honeycreepers
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Finches (Fringillidae)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. decembrī. Skatīts: 2012. gada 16. februārī.
- ↑ «Žubīšu dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 16. februārī.
- ↑ 5,0 5,1 The Illustrated Encyclopedia of European Birds: An Essential Guide To Birds[novecojusi saite]
- ↑ «European Serin (Serinus serinus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2012. gada 16. februārī.
- ↑ Clement, Peter; Harris, Alan & Davis, John (1993): Finches and Sparrows: an identification guide. Christopher Helm, London. ISBN 0-7136-8017-2
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Fringillidae page
- ADW: Fringillidae
- Family Fringillidae Arhivēts 2012. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē.