Sarkanie svilpji
Sarkanie svilpji, sarkano svilpju ģints (Carpodacus) ir žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas pieder dadzīšu apakšdzimtai (Carduelinae). Apvieno 27 neliela auguma sugas, kas izplatītas Eirāzijā.[1] Lielākā sugu dažādība sastopama Ķīnā un Himalaju reģionā, tādēļ uzskata, ka tieši šajā reģionā uzsākusies ģints sugu evolūcija.[2]
Sarkanie svilpji Carpodacus (Kaup, 1829) | |
---|---|
Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Putni (Aves) |
Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
Dzimta | Žubīšu dzimta (Fringillidae) |
Apakšdzimta | Dadzīšu apakšdzimta (Carduelinae) |
Ģints | Sarkanie svilpji (Carpodacus) |
Sarkanie svilpji Vikikrātuvē |
Zinātniskais nosaukums Carpodacus atvasināts no sengrieķu valodas un latviski nozīmē karpos — "auglis" un dakno — "kost".[3]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopama viena sarkano svilpju ģints suga — mazais svilpis (Carpodacus erythrinus), kas Latvijā ir parasts un izplatīts ligzdotājs.[4]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuSarkanie svilpji ir vidēja vai liela auguma dziedātājputni ar proporcionāli lielu, konisku knābi.
Mazākie ģintī ir sarkanvēdera svilpis (Carpodacus waltoni), skaistais svilpis (Carpodacus pulcherrimus), Ķīnas skaistais svilpis (Carpodacus davidianus) un sārtaču svilpis (Carpodacus rodochroa), kuru ķermeņa garums ir apmēram 12,5—15 cm, svars 16—21 g.[5][6][7] Lielākie ģintī ir sarkankrūšu svilpis (Carpodacus puniceus), sarkanaču svilpis (Carpodacus subhimachalus) un dižais svilpis (Carpodacus rubicilla), kuru ķermeņa garums ir apmēram 19—21 cm, svars 40—51 g.[8][9]
Apspalvojumam raksturīgs dzimumu dimorfisms. Visiem sarkano svilpju sugu tēviņiem apspalvojumā ir kaut kas sarkans. Tonis var būt gan gaišāks, gan piesātinātāks un košāks. Mātītes ir neuzkrītošākas — brūnas vai pelēkbrūnas.
Sistemātika
labot šo sadaļuSarkano svilpju ģints (Carpodacus)
- Baltaču svilpis (Carpodacus thura)
- Baltsvītru svilpis (Carpodacus trifasciatus)
- †Boninas dižknābis (Carpodacus ferreorostris)
- Brūnsprākles svilpis (Carpodacus edwardsii)
- Dižais svilpis (Carpodacus rubicilla)
- Dižsārtais svilpis (Carpodacus rubicilloides)
- Gaišais svilpis (Carpodacus stoliczkae)
- Garastes svilpis (Carpodacus sibiricus)
- Himalaju svilpis (Carpodacus grandis)
- Kardinālsvilpis (Carpodacus rhodochlamys)
- Ķīnas baltaču svilpis (Carpodacus dubius)
- Ķīnas skaistais svilpis (Carpodacus davidianus)
- Mazais svilpis (Carpodacus erythrinus)
- Raibspārnu svilpis (Carpodacus rodopeplus)
- Rudgalvas kalnu svilpis (Carpodacus sillemi)
- Sarkanaču svilpis (Carpodacus subhimachalus)
- Sarkanais svilpis (Carpodacus sipahi)
- Sarkankrūšu svilpis (Carpodacus puniceus)
- Sarkanvēdera svilpis (Carpodacus waltoni)
- Sārtaču svilpis (Carpodacus rodochroa)
- Sibīrijas svilpis (Carpodacus roseus)
- Sīnājas svilpis (Carpodacus synoicus)
- Skaistais svilpis (Carpodacus pulcherrimus)
- Šarpa svilpis (Carpodacus verreauxii)
- Taivānas svilpis (Carpodacus formosanus)
- Tibetas svilpis (Carpodacus roborowskii)
- Vīnsārtais svilpis (Carpodacus vinaceus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ World Bird List: Finches, euphonias, longspurs, Thrush-tanager, 2018
- ↑ Tietze, D.T.; Päckert, M.; Martens, J.; Lehmann, H.; Sun, Y.-H. (2013). "Complete phylogeny and historical biogeography of true rosefinches (Aves: Carpodacus)". Zoological Journal of the Linnean Society. 169: 215–234. doi:10.1111/zoj.12057
- ↑ Jobling, James A. (2010). The Helm Dictionary of Scientific Bird Names. London, United Kingdom: Christopher Helm. p. 92. ISBN 978-1-4081-2501-4.
- ↑ «Ornitofaunistika: Mazais svilpis Erythrina erythrina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 10. martā.
- ↑ Alive: Pink-rumped Rosefinch (Carpodacus waltoni)
- ↑ Alive: Beautiful Rosefinch (Carpodacus pulcherrimus)
- ↑ Alive: Pink-browed Rosefinch (Carpodacus rodochroa)
- ↑ Alive: Red-fronted Rosefinch (Carpodacus puniceus)
- ↑ Alive: Great Rosefinch (Carpodacus rubicilla)