Ludzas katoļu baznīca

Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu baznīcas Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca Baznīcas ielā 54 Ludzā.

Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Ludzas katoļu baznīca
Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Ludza
Koordinātas	56°32′52″N 27°43′47″E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1995
Baznīcas vai organizācijas statuss	Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss	baznīca
Vadība	prāvests Rodions Doļa vikārs Juris Skutels
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	baroks
Fasādes virziens	R
Celtniecības sākums	1939
Celtniecības beigas	1995
Specifikācija
Būvmateriāli	apmesti sarkani ķieģeļi

Vēsture

Vecā Ludzas katoļu baznīca (1742–1938).

Ludzas pirmā katoļu baznīca tika celta kopā ar Ludzas pili, kas bijusi pils sastāvdaļa, bet tā nodegusi Livonijas kara laikā. 1599. gadā Ludzā iepriekš nodegušā dievnama vietā atradusies stārasta Laurenča Skarbeka celta baznīciņa, kas ir bijusi luterāņu rīcībā. 1686. gadā Grodņas komisija piešķīra zemes gabalu katoļu draudzei, atdalot zemes gabalu no stārastes zemes un vienlaicīgi uzdodot toreizējam Ludzas stārastam Potockim baznīcas, plebānija, ērģelnieka mājas, skolas un slimnīcas būvniecību. Šo koka baznīcu uzcēla bijušo baznīcu vietā 1687. gadā. Baznīca pastāvēja nepilnus 50 gadus, kad 1736. gadā tā gāja bojā ugunsgrēkā.

1738. gadā kanoniķis Obrickis ar draudzes locekļu atbalstu uzcēla jaunu koka baznīcu, kuru 1742. gadā konsekrēja Livonijas bīskaps Puzina. Baznīca darbojās 200 gadu, tā bija baroka stila krustveida formas celtne, 34 metrus gara un 23 metrus plata. Baznīcā atradās pieci kokgriezumiem rotāti altāri un biktskrēsls baroka stilā, kurus bija izgatavojuši Itālijas mākslinieki. Lielajā altārī atradusies mākslinieka Korlovska gleznotā Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas glezna. Dievnams nodega 1938. gadā, lielajā Ludzas ugunsgrēkā. Vēlāk dievkalpojumus sāka noturēt pagaidu telpās — ēkā, kas atradās blakus baznīcai.

1939. gadā Ludzas dekāns Jānis Gabrāns uzsāka jaunas baznīcas būvi, ko pārtrauca Otrais pasaules karš, bet vēlāk padomju vara dievnama celšanas darbus aizliedza. Tāpēc dievkalpojumi turpināja noritēt iepriekš minētajās pagaidu telpās līdz 1958. gadam, kad šis nams nodega. Līdz 1963. gadam Mises svinēja 1738. gadā celtajā oktogoniskas formas koka celtnē, bijušajā Karņicku kapličā. Tā kā tā sākotnēji bija paredzēta kā Karņicku dzimtas kapu vieta, zem kapličas atradās velvēti mūra pagrabi, tā bija maza un nepiemērota draudzes dievkalpojumiem. Tāpēc 1959. gadā Ludzas dekāns P. Tumans uzsāka citas māla kleķu kapu kapličas, kas atradās aptuveni 300 metru no nodegušās baznīcas un Karņicku kapličas, paplašināšanu, nojaucot vienu sienu un no ķieģeļiem uzbūvējot divreiz lielāku telpu. No 1963. gada šeit noritēja draudzes dievkalpojumi, baznīcā bija divi sānu altāri, virs kuriem atradās Svētās Terēzijas un Vissvētākās Jēzus Sirds gleznas.

1989. gadā atļāva turpināt 1939. gadā iesākto baznīcas būvniecību, kas notika toreizējā dekāna Jāņa Buļa, vēlāk dekāna Oļģerta Aleksāna vadībā, palīdzot no Polijas uzaicinātam inženierim. Jaunās baznīcas konsekrācija noritēja 1995. gada 24. septembrī, ko veica toreizējais Rīgas arhibīskaps Jānis Pujats, koncelebrējot bīskapam Jānim Cakulam, pirms tam novadot pēdējo Svēto Misi tās pašas dienas rītā vecajā dievnamā un vēlāk procesijā dodoties uz jauno baznīcu.

• 
  Jaunās Ludzas baznīcas projekts (arhitekts Pavlovs, 1939)
• 
  Katoļu baznīca 2014. gada decembrī

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Kolns. Ludzas draudze veidojās jau 1399. gadā, ar Ludzas pilsbūves pabeigšanu, jo pie pils bija baznīca. Mārtiņa Lutera reformācijas laikā vietējie muižnieki bija pievērsušies luterānismam un Latgales cilvēkus, pārvēršot par dzimtļaudīm, pieskaitīja kā luterāņus. Vēlāk draudzes veidošanās saistīta ar 1621. gadu, kad Ludzā apmetās no Tērbatas, Cēsīm un Rīgas izraidītie jezuīti, kas šeit darbojās līdz 1694. gadam, kad šeit ieradās dominikāņi, kas izveidoja draudzes arī Šķaunē, Rundānos, Brodaižos, Raipolē, Pildā, Eversmuižā, Slobodziņcā, Briģos, Lielslodzē, Mazslodzē, Istrā un Kameņecpolē.

Draudzei ir 21 kapsēta — Ludzas kapsēta, Dzerkaļu kapsēta, Tutinu kapsēta, Ciļviču kapsēta, Bleivu kapsēta, Franapoles kapsēta, Mēru kapsēta, Zvirgzdenes kapsēta, Soidu kapsēta, Skrādeļu kapsēta, Danaburgas kapsēta, Eipļu kapsēta, Melešku kapsēta, Sondoru kapsēta, Zapanu kapsēta, Rudzeišu kapsēta, Lauču kapsēta, Selekovas kapsēta, Udičovas kapsēta, Vierņu kapsēta un Kaļvu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Triju Ķēniņu diena, Sveču diena, Kunga pasludināšanas diena, Svētā Jura diena, Svēta Antona diena, Kristus Miesas svētki, Svētā Aloiza diena, Jaunavas Marijas skapulāra svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki — 40 stundu atlaidas, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena, Svēta rožukroņa svētki, Svētās Terēzijas svētki, Svēto apustuļu Sīmaņa un Jūdas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ludzas katoļu baznīca.
• Baznīcas vēsture www.ludzasbiblio.lv
• Fotogrāfijas www.foto.eks.lv