Svētais Juris
Svētais Juris jeb Svētais Jurģis (grieķu: Άγιος Γεώργιος; dzimis pēc leģendām starp 270 un 281. gadu, miris pēc leģendām 303. gada 23. aprīlī) ir kristiešu svētais, sevišķi godāts pareizticīgajā tradīcijā. No zinātnes viedokļa nekādas pazīmes par Svētā Jura vēsturisko prototipu nav saglabājušās. Tradīcija vēsta, ka Svētais Juris bija viens no Romas impērijas imperatora Diokletiāna labākajiem karavīriem. Kad Diokletiāns pieprasīja, lai visi kristieši pielūdz pagānu dievus, Svētais Juris to darīt atteicās, kaut arī Diokletiāns vairākkārt to gan ar dāvanām, gan draudiem piedāvāja. Rezultātā imperators bija spiests sodīt Svēto Juri ar nāvi.
Svētais Juris | |
---|---|
![]() Sv. Juris bizantiešu ikonā | |
moceklis | |
Dzimis |
starp 275. un 281. gadu Lida, Romas impērija (tagad Loda, ![]() |
Miris |
303. gada 23. aprīlī Nikomēdija, Romas impērija (tagad Izmita, ![]() |
Godā | visā kristietībā |
Svētvieta |
Sv. Jura baznīca, Loda, ![]() |
Piemiņas diena | 23. aprīlis |
Simboli | bruņās ar šķēpu, nogalinot pūķi |
Svētais aizbildnis | cilvēki - ādas slimības, bruņniecība, gani, jātnieki, karavīri, kavalērija, krustneši, laukstrādnieki, leparas slimnieki, loka šāvēji, miesnieki, seglinieki, skauti, sifiliss, zemnieki; valstis un vietas - Anglija, Aragona, Beirūta, Bulgārija, Dženova, Etiopija, Ferāra, Freiburga, Grieķija, Gruzija, Kapadokija, Katalonija, Konstantinopole, Libāna, Lietuva, Malta, Maskava, Nīderlande, Palestīna, Portugāle, Serbija, Sicīlija, Vācija, Vācu ordenis |
Gadsimtu gaitā Svētā Jura leģenda papildinājās ar stāstu, kura izcelsme, visticamāk nāk no pirmskristiešu mitoloģijas. Tas ir stāsts par to, ka Svētais Juris, glābdams valdnieka meitu, nogalina pūķi, kā rezultātā daudzi cilvēki pievēršas kristietībai. Pirmie pieraksti par šo leģendu ir no XI gadsimta sākuma Kapadokijas. Īpašu popularitāti šis stāsts ieguva tāpēc, ka tika iekļauts viduslaikos populārajā, ap 1260. gadu publicētajā "Zelta leģendā".
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētais Juris |