Šis raksts ir par garīdznieku. Par citām jēdziena Dekāns nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Dekāns (latīņu: decanus, no decem — 'desmit') ir baznīcas administratīvajā sistēmā lietots amata apzīmējums.

Dekāns Jans Ubermans

Pirmo reizi dekāna amats tika ieviests 7. gadsimtā, Franku karalistē, ar mērķi attīstījušos bīskapiju darbības sekmīgākai organizācijai. Dekāni reizi gadā inspicēja viņiem uzticētās baznīcas un kapelas, apmeklējot arī priesterus, bet pēc tam atskaitījās savam bīskapam. Vēlākos gadsimtos dekāna funkcijas paplašinājās — dekāns sasauca dekanāta kongregāciju, par svarīgākajām problēmām informēja bīskapu un piedalījās galvenajās diecēzes sanāksmēs.

Iecelšana dekāna amatā

labot šo sadaļu

Baznīcā dekāna amatu piešķir attiecīgās diecēzes bīskaps — ordinārijs, pirms lēmuma pieņemšanas, uzklausot attiecīgā dekanātā kalpojošu garīdznieku viedokli par piemērotību amatam.Par dekānu var kļūt pieredzes bagāts, cienījams priesteris. Baznīcas administratīvajā sistēmā dekānu var arī saukt par apgabala vikāru (latīņu: vicarius foraneus) vai arhiprezbiteru. Dekāns veic administratīvas un pastorālas funkcijas, lai savā dekanātā — noteiktā teritorijā koordinētu diecēzes draudžu darbu.[1]

Pienākumi un tiesības

labot šo sadaļu

Dekāna pienākums un tiesības ir:

  • veicināt un koordinēt kopējo pastorālo darbību dekanātā;
  • gādāt par liturģijas cienīgu svinēšanu;
  • novērot viņa dekanātā kalpojošo garīdznieku stāvoklim un dzīvesveidam;
  • sekot apzinīgai pastorālo pienākumu izpildes gaitai;
  • būt informētam par baznīcu ēku un to īpašumu stāvokli dekanātā;
  • veikt vizitācijas viņam pakļautajās draudzēs;
  • morālas palīdzības sniegšana grūtībās nonākušiem dekanāta garīdzniekiem;
  • rūpējas par saslimušiem un nespējīgiem garīdzniekiem;
  • atskaišu sniegšana bīskapam par dekanātā notiekošo un savu pienākumu izpildi.

Dekāns ikdienā nēsā liturģisku apģērbu — sutanu.

Romas katoļu Rīgas Metropolijas klērā esošie dekanāti

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu