Atvērt galveno izvēlni
Karņicku dzimtas ģerbonis

Karņicki (poļu: Karnicki) ir sena poļu dzimta, kas 18. gadsimtā ieceļojusi Inflantijas vaivadijā.

VēstureLabot

Par dzimtas priekšteci uzskata 15. gadsimtā dzīvojušo Janu Karņicki. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts izveides Staņislavs Karņickis bija Polijas karaļa galminieks (1565). Pēc Polijas un Lietuvas pievienošanas Krievijas impērijai senators Jans Karņickis (miris 1878) vadīja Polijas caristes lietu komiteju. Karņicku dzimta bija ierakstīta Minskas un Vitebskas guberņas muižnieku dzimtas grāmatās.[1]

1738. gadā pie Ludzas katoļu baznīcas Karņicku dzimta uzcēla oktogoniskas formas kapliču, zem kuras atradās velvēti mūra pagrabi. 1820. gadā Eversmuižas muižnieks M. Karņickis aktīvi cīnījās pret dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē. Tā Latgales apriņķi nepievienojās dzimbūšanas atcelšanai Baltijas guberņās.[2]

CilvēkiLabot

AtsaucesLabot

  1. ЭСБЕ/Карницкие Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона: В 86 томах (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.
  2. Krāslavas Sv. Ludvika baznīcas 250 gadu vēstures notikumos ieskatoties Janīna Gekiša, novadpētniece (2017)