Kruīza kuģis

Kruīza kuģis ir pasažieru kuģis, kuru lieto izpriecu ceļojumiem, kad pats ceļojums, kuģa izklaides iespējas un dažkārt ceļojuma galamērķi (ostas, kurās kuģis ienāk) veido daļu no pasažieru piedzīvotā. Pārvadāšana nav vienīgais kruīza mērķis, īpaši tiem kruīziem, kuri atgriež pasažierus atstātajā ostā (zināmi kā "cilpas kruīzi"). "Kruīzos uz nekurieni" vai "reisos uz nekurieni", kruīza kuģi veic divu līdz trīs nakšu cilpveida reisus neienākot nevienā ostā.

Majesty of the Seas Naso ostā.

Speciāli pārvadāšanai būvēti laineri strādā kā "līnijkuģi" un parasti pārvadā pasažierus no viena punkta uz otru nevis cilpveida reisos. Parasti kuģniecības līnijas būvē lainerus okeānu reisiem atbilstoši stingrākām drošības prasībām nekā parastiem kruīza kuģiem, ietverot lielāku brīvsānu augstumu un izturīgāku korpusa apšuvumu, lai varētu izturēt vētrainas jūras un nelabvēlīgus laika apstākļus, kādi sastopami atklātā okeānā, piemēram, Ziemeļatlantijā. Okeāna laineriem salīdzinot ar speciāli būvētiem kruīza kuģiem parasti ir lielāki tanki degvielai, vairāk pārtikas un citu krājumu patērēšanai garos reisos. Tomēr tikai nedaudzi okeāna laineri turpina eksistēt - tie ir iekonservēti kuģi un Queen Mary 2, kurš veic regulārus reisus Ziemeļatlantijā.

Lai arī laineri bija grezni, tiem piemita īpašības, kuras padarīja tos nepiemērotus kruīziem, piemēram, liels degvielas patēriņš, liela iegrime, kas neļāva tiem ienākt seklās ostās, tropiskajam klimatam nepiemēroti noslēgti, ūdensdroši klāji un kajītes, kuras tika projektētas, lai izvietotu pēc iespējas lielāku pasažieru skaitu nevis komfortablu apstākļu nodrošināšanai (piemēram, liels skaits numuriņu bez logiem). Pakāpeniska pasažieru kuģu uzbūves evolūcija no līnijkuģiem uz kruīza kuģiem ir pārvietojusi pasažieru kajītes no korpusa iekšienes uz virsbūvi un apgādājusi tās ar privātām verandām. Modernie kruīza kuģi, lai arī ziedojuši kādu daļu to jūras spēju, ir radījuši ērtības ūdens tūristiem, un pēdējos kuģus dažkārt dēvē par "balkoniem klātām, peldošām daudzdzīvokļu ēkām".

Kruīza kuģi Tallinas pasažieru ostā, Tallinā, Igaunijā - populārā tūrisma galamērķī.

Atšķirības starp laineriem un kruīza kuģiem ir saplūdušas īpaši attiecībā uz to pielietojumu, lai arī turpina pastāvēt konstruktīvas atšķirības. Lielākie kruīza kuģi ir iesaistīti ilgākos reisos pāri okeāniem un var neatgriezties tajā pašā ostā mēnešiem ilgi (garie cilpveida reisi). Daži no bijušajiem laineriem strādā kā kruīza kuģi, piemēram, Marco Polo, lai arī to skaits samazinās. Vienīgais specializētais transatlantiskais laineris, kurš turpina kā tāds strādāt 2019. gada jūnijā, ir Cunard Line Queen Mary 2. Tomēr kuģim piemīt arī mūsdienu kruīza kuģu ērtības un tas tiek plaši izmantots kruīzu nodrošināšanai.

Kruīzi ir kļuvuši par tūrisma industrijas galveno sastāvdaļu ar novērtētajiem ienākumiem 2011. gadā 29,4 miljardu ASV dolāru apjomā un pāri par 19 miljoniem pārvadāto pasažieru 2011. gadā. Industrijas straujā augšana ir nodrošinājusi vismaz deviņu jaunbūvētu kuģu ienākšanu tirgū katru gadu sākot no 2001. gada, lai apkalpotu Ziemeļamerikas klientūru neskaitot tos, kas uzbūvēti, lai apkalpotu Eiropas klientus. Mazākus tirgus, piemēram, Āzijas Klusā okeāna piekrasti, parasti apkalpo vecāki kuģi. Šos kuģus no strauji augošiem reģioniem ir izspieduši jaunāki kuģi.

2019. gadā pasaulē lielākais kruīza kuģis bija Royal Caribbean International Symphony of the Seas. Kopā ar trijiem tā dvīņu kuģiem Harmony of the Seas, Allure of the Seas un Oasis of the Seas, šie kuģi veido četrus pasaulē lielākos kruīza kuģus.

Vēsture

Pirmssākumi

Izpriecu kruīzi aizsākās izveidojoties Peninsular & Oriental Steam Navigation Company 1822. gadā. Uzņēmums uzsāka darbu kā kuģniecības līnija starp Angliju un Pireneju pussalu ar nosaukumu Peninsular Steam Navigation Company, un tas parakstīja pirmo līgumu par pasta piegādi 1837. gadā. 1840. gadā uzņēmums sāka pasta piegādi uz Aleksandriju Ēģiptē caur Gibraltāru un Maltu. Tajā pašā gadā uzņēmums pārtapa par Peninsular and Oriental Steam Navigation Company un to reģistrēja ar karalisko hartu.

RMS Strathaird, P&O 20. gadsimta sākuma kruīza kuģis. Uzņēmums uzsāka piedāvāt luksusa kruīzus 1844. gadā.

P&O pirmo reizi ieviesa pasažieru kruīzus 1844. gadā reklamējot jūras ceļojumus uz tādiem galamērķiem kā Gibraltārs, Malta un Atēnas no Sauthemptonas. Šie reisi bija pirmie šāda veida ceļojumi un kā tādi bija moderno kruīza brīvdienu priekšgājēji. P&O Cruises ir atzīta kā pasaules vecākā kruīza līnija. Uzņēmums vēlāk ieviesa cilpas kruīzus uz tādiem galamērķiem kā Aleksandrija un Konstantinopole. 19. gadsimta otrajā pusē uzņēmums piedzīvoja strauju izplešanos ieviešot lielākus un greznākus kuģus, lai apkalpotu pastāvīgi augošo tirgu. Ievērojami šī laikmeta kuģi bija 1880. gadā būvētais SS Ravenna, kurš bija pirmais kuģis ar pilnībā no tērauda būvētu virsbūvi un 1889. gadā būvētais SS Valetta - pirmais kuģis, kurā izmantoja elektrisko apgaismojumu.

Daži avoti kā pirmo kruīza kuģi min Abu Sicīliju karalistes kuģi Francesco I. Kuģis tika uzbūvēts 1831. gadā un atstāja Neapoli 1833. gada jūnija pirmajā pusē pēc reklāmas kampaņas. Kruīza kuģis veda dižciltīgos, autoritātes un karaliskos prinčus no visas Eiropas. Tikai nedaudz vairāk kā trijos mēnešos kuģis apmeklēja Taorminu, Katāniju, Sirakūzas, Maltu, Kerkīru, Patru, Delfus, Zakintu, Atēnas, Izmiru un Konstantinopoli priecējot pasažierus ar ekskursijām gidu pavadībā, dejām, kāršu galdiem un ballēm uz kuģa. Tomēr pasažieri bija Eiropas aristokrātija un tas nebija komerciāls pasākums.

Prinzessin Victoria Luise bija pirmais ar nolūku būvētais kruīza kuģis.

Vācijas kuģa Augusta Victoria kruīzs Vidusjūrā un Tuvajos Austrumos no 1891. gada 22. janvāra līdz 22. martam ar 241 pasažieri, tajā skaitā Albertu Ballinu un viņa sievu, popularizēja kruīzus plašākai sabiedrībai. Kristiāns Vilhelms Allers par šo ceļojumu publicēja ilustrētu atskaiti Backschisch (Bakšiš).

Pirmais kuģis, kurš tika īpaši būvēts luksusa kruīziem bija Vācijas Prinzessin Victoria Luise, kuru projektēja Hamburg-America Line ģenerālmenedžeris Alberts Ballins. Kuģis tika pabeigts 1900. gadā.

Luksusa kruīzu prakse pamazām iespiedās vecākajā transatlantisko šķersojumu tirgū. Cīņā par pasažieriem laineri ieviesa tādas greznības kā restorānus, luksusa apkalpošanu un kajītes ar smalkāku iekārtojumu. Visslavenākais piemērs bija Titāniks. 19. gadsimta beigās Alberts Ballins, Hamburg-America Line direktors, bija pirmais, kurš nosūtīja savus transatlantiskos kuģus ilgstošos dienvidu kruīzos Ziemeļatlantijas ziemas sezonas skarbākajā laikā. Citi uzņēmumi drīz sekoja. Daži no tiem būvēja specializētus kuģus vieglai pārorientācijai no vasaras sezonas okeāna šķērsošanas uz ziemas kruīziem.

1897. gadā bija trīs luksusa laineri pārvadājumiem no Eiropas uz Ziemeļameriku. 1906. gadā to skaits bija pieaudzis līdz septiņiem. Britu Inman Line piederēja City of Paris, Cunard Line piederēja Compania un Lucania un White Star Line piederēja Majestic un Teutonic. Kuģi La Lorraine un La Savoie piederēja franču uzņēmumam Compagnie Générale Transatlantique.

No luksusa laineriem līdz "megaizmēra" kruīza kuģiem

Attīstoties lielām pasažieru reaktīvajām lidmašīnām 1960. gados, starpkontinentu ceļotāji deva priekšroku tām nevis kuģiem nolemjot laineru biznesu panīkumam. Vecākiem laineriem piemita atsevišķas īpašības, kuras padarīja tos nepiemērotus kruīziem, piemēram, liels degvielas patēriņš, liela iegrime, kas neļāva tiem ienākt seklās ostās un kajītes, kuras tika projektētas, lai izvietotu pēc iespējas lielāku pasažieru skaitu nevis komfortablu apstākļu nodrošināšanai (piemēram, bieži bez logiem).

Queen Elizabeth 2 uzsāka darbu kā luksusa laineris pēc plašas pasažieru lidmašīnu izmantošanas sākšanas.

Pasažieru pārvadāšanai paredzēto laineru pakalpojumi tika pārtraukti 1986. gadā ar vienu ievērojamu izņēmumu - transatlantiskos šķērsojumus turpināja nodrošināt britu kuģniecība Cunard Line, kura darbojās nišas tirgū piedāvājot ceļojumus tiem, kuri deva priekšroku pavadīt jūrā vairākas dienas. Mēģinājumā pārbīdīt tirgus fokusu no pasažieru ceļošanas uz kruīziem ar izklaides iespējām, Cunard Line uzsāka sniegt luksusa transatlantisko kruīzu pakalpojumus ar laineri Queen Elizabeth 2. Kabarē izrādēm tika noalgotas starptautiskas slavenības un okeāna šķērsošana tika reklamēta kā brīvdienas pašas par sevi.

Tāpat Queen Elizabeth 2 aizsāka "vienas klases kruīzus", kur visi pasažieri saņēma vienādas kvalitātes numuriņus un iespējas. Tas atdzīvināja tirgu, jo luksusa kruīzi sāka kļūt pievilcīgi abās Atlantijas okeāna pusēs. 1970. gadu televīzijas seriāls Love Boat palīdzēja popularizēt kruīzus kā romantisku iespēju pāriem. Cits kuģis, kurš piedzīvoja līdzīgas pārvērtības bija SS Norway (bijušais laineris SS France). Vēlāk šis kuģis tika pārvērsts pastāvīgai kruīzu veikšanai un kļuva par Karību reģiona pirmo "superkuģi".

Sovereign of the Seas bija pirmais "megaizmēru" kruīza kuģis (ekspluatācijā kopš 1988. gada).

Mūsdienu kruīza kuģi, kuri būvēti 1980. gadu beigās vai vēlāk, kā piemēram Sovereign klase, kura lauza izmēru rekordu, kurš dekādēm piederēja Norway, uzrāda stiprības un izmēru raksturlielumus, kādi iepriekš piemita tikai laineriem. Turklāt daži no šiem kuģiem ir piedalījušies regulāros transatlantiskajos šķērsojumos. Sovereign klases kuģi bija pirmie "megaizmēra" kuģi, kurus būvēja īpaši priekš masu kruīzu tirgus, tā bija arī pirmā kruīza kuģu sērija ar daudzstāvu ātriju, kurā atradās ar stiklu klāti lifti. Tāpat šiem kuģiem bija viens klājs, kurā kajīšu ar skatu uz okeānu vietā bija kajītes ar privātiem balkoniem. Citas kruīza līnijas drīz nolaida ūdenī kuģus ar līdzīgām pazīmēm sākot no Fantasy klases un beidzot ar Panamax izmēra Vista klasi, kura bija projektēta tā, lai divas trešdaļas no kajītēm ar skatu uz okeānu būtu apgādātas ar verandām. Tā kā numuriņi ar verandām kruīza līnijām bija īpaši ienesīgi, kaut kas tāds, kas nepiemita vecajiem laineriem, jaunākos kruīza kuģus projektē, lai palielinātu šāda veida ērtības un tos bieži dēvē par "balkoniem klātām, peldošām daudzdzīvokļu ēkām".

Oasis of the Seas (ekspluatācijā kopš 2009. gada).

Līdz 1975. - 1980. gadam, kruīzi piedāvāja šaflbordu, krēslus uz klāja, dzērienus zem saulessargiem un nedaudzas citas atpūtas iespējas dažiem simtiem pasažieru. Pēc 1980. gada tie sāka piedāvāt aizvien vairāk ērtību. 2010. gadā pilsētas izmēra kuģos ir desmitiem dažādu atpūtas iespēju.

Kopš 2001. gada katru gadu tirgū ir ienākuši deviņi vai vairāk jauni kruīza kuģi, tajā skaitā 11 Vista klases un citi, bet visi kuģi ir bijuši 100 000 BT lieli vai lielāki. Vienīgais salīdzināmais laineris, kurš ir ticis pabeigts pēdējos gados ir Cunard Line Queen Mary 2, kuru uzbūvēja 2004. gadā. Pēc tā priekšgājēja Queen Elizabeth 2 ekspluatācijas beigšanas 2008. gada novembrī, Queen Mary 2 ir vienīgais laineris, kurš veic Atlantijas okeāna šķērsojumus, lai arī tas tiek plaši izmantots kruīzu nodrošināšanai.

Šķeltā struktūra ar sešu klāju augsto "dēļu laipu" un pastaigu zonu lejā, kuģa vidusdaļā.

Kādu laiku Queen Mary 2 bija lielākais pasažieru kuģis līdz to 2006. gadā apsteidza Royal Caribbean International (RCI) Freedom klases kuģi. Freedom klases kuģus savukārt apsteidza RCI Oasis klases kuģi, kuru ekspluatāciju sāka 2009. un 2010. gadā. Raksturīga Oasis klases kuģu iezīme ir šķelta "āra ātrija" struktūra, kurš stiepjas uz leju kuģa vidusdaļā. Šāda ātrija struktūra kļuva iespējama pateicoties kuģa netipiski lielajam platumam. Tajā izvietots "Centrālais parks" un sešu klāju augstā "dēļu laipa". Tāpat uz visiem klājiem izvietotas verandas.

Divās īsās dekādēs (no 1988. līdz 2009. gadam) kruīza kuģu lielākās klases ir izaugušas par trešdaļu garākas (no 268 līdz 360 m), gandrīz dubultojušas savu platumu (no 32,2 līdz 60,5 m), dubultojušas kopējo pasažieru skaitu (no 2 744 līdz 5 400) un trīskāršojušas masu (no 73 000 BT līdz 225 000 BT). Tāpat "megaizmēra" kruīza kuģi ir izauguši no viena klāja ar verandām līdz visiem klājiem ar verandām. Ja laineru zelta laikmets ir pagājis, tad kruīza kuģu zelta laikmets iespējams bija pēdējās desmitgadēs, vai arī tas vēl nemaz nav pienācis.

Operatori un kruīza līnijas

Celebrity Solstice Portmelburnā, Austrālijā.

Kruīza kuģu operatorus sauc par kruīza līnijām un tie ir uzņēmumi, kuri, tajā skaitā, tirgo kruīzus sabiedrībai. Kruīza līnijām ir divējāds raksturs: tās daļēji piedalās transporta uzņēmējdarbībā un daļēji atpūtas un izklaides nozarē. Šis duālisms tiek novadīts arī līdz pašiem kuģiem, kuriem ir komanda, ko vada kuģa kapteinis un apkalpojošais personāls ar viesnīcas vadītāju. Starp kruīza līnijām dažas ir tiešas pēcteces tradicionālajām pasažieru kuģniecības līnijām (piemēram Cunard), bet citas tika dibinātas sākot ar 1960. gadiem īpaši kruīzu nodrošināšanai.

Vēsturiski kruīzu kuģu bizness ir bijis viegli ievainojams. Kuģi ir lieli kapitālie ieguldījumi ar augstām ekspluatācijas izmaksām. Pastāvīga rezervāciju samazināšanās var novest uzņēmumu finansiālās grūtībās. Kruīza līnijas ir pārdevušas, renovējušas vai mainījušas nosaukumu saviem kuģiem, lai sekotu ceļošanas tendencēm. Kruīza līnijas ekspluatē savus kuģus praktiski 24 stundas dienā, septiņas dienas nedēļā un 52 nedēļas gadā. Kuģis, kurš netiek ekspluatēts plānotas apkopes dēļ, nozīmē desmitiem miljonu ASV dolāru zaudējumus. Ja apkope ir neplānota, tā potenciāli var radīt tūkstošiem neapmierinātu klientu.

Virkne neveiksmju un konsolidāciju 1990. gados noveda pie tā, ka daudzas kruīza līnijas nopirka daudz lielāki holdinga uzņēmumi un tās turpināja darboties kā "zīmoli" vai holdinga meitas uzņēmumi. Zīmolus turpina uzturēt daļēji sagaidot lojālo klientu atgriešanos un arī, lai piedāvātu dažādus kvalitātes un apkalpošanas līmeņus. Piemēram, Carnival Corporation & plc pieder gan Carnival Cruise Line, kuras iepriekšējais imidžs bija kuģi ar "ballīšu kuģu" reputāciju jaunākiem ceļotājiem, kurš gan tagad ir mainījies uz lieliem, moderniem, bet vēl joprojām pelnošiem kuģiem, un Holland America Line, kuras kuģi uztur klasiskas elegances imidžu. 2004. gadā Carnival apvienoja Cunard birojus ar Princess Cruises birojiem Santa Klaritā, Kalifornijā, lai apvienotu administratīvos, finansiālos un tehnoloģiskos pakalpojumus, tādā veidā izbeidzot Cunard, kā atsevišķa uzņēmuma (struktūrvienības) pastāvēšanu, kāds tas iepriekš bija neatkarīgi no piederības. Tomēr Cunard daļēji atguva savu neatkarību 2009. gadā, kad tā birojus pārcēla uz Carnival ēku Sauthemptonā.

Izplatīta prakse kruīzu industrijā ir uzskaitīt kuģu īpašuma tiesību maiņas un kuģu pasūtīšanas gadījumus pēc mazākā darbojošā uzņēmuma, kurš ir pirkuma, īpašuma tiesību vai pasūtījumu saņemošā kruīza līnija, nevis lielākā holdinga kompānija. Citiem vārdiem, no šī, kopējās industrijas prakses skatu punkta, piemēram, Carnival Cruise Line un Holland America Line ir kruīza līnijas, kamēr, piemēram, Carnival Corporation & plc un Royal Caribbean Cruises Ltd. var tikt uzskatīti par kruīza līniju holdinga uzņēmumiem. Šī industrijas prakse, izmantot mazākos darbojošos uzņēmumus nevis lielos holdinga uzņēmumus, tiek izmantota arī sastādot kruīza līniju sarakstu un kruīza līniju klientu atsauksmēs.

Dažas kruīza līnijas ir specializējušās, piemēram, Saga Cruises uz saviem kuģiem apkalpo tikai pasažierus, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Star Clippers un agrāk arī Windjammer Barefoot Cruises un Windstar Cruises izmantoja tikai buru kuģus. Regent Seven Seas Cruises ekspluatē vidēja izmēra kuģus, mazākus par Carnival un Royal Caribbean "megaizmēra" kuģiem, būvētus tā, lai 90% numuriņu būtu balkoni. Dažas specializējušās līnijas piedāvā "ekspedīcijas kruīzus" vai arī ekspluatē mazus kuģus, kuri dodas uz tādiem noteiktiem galamērķiem kā Arktika un Antarktika vai Galapagu salas. John W. Brown, kurš iepriekš, otrā pasaules kara laikā, darbojās ASV tirdzniecības flotes sastāvā, pirms pārvēršanas par muzeja kuģi, vairākas reizes gadā attauvojās, lai veiktu sešu stundu "dzīvās vēstures kruīzus" cauri Baltimoras ostai, lejup pa Patapsko upi Čīspīkas līcī. Šis kuģis bija arī lielākais kruīza kuģis ASV austrumu krastā, kurš strādāja zem ASV karoga.

Šobrīd pieci pasaules lielākie kruīza līniju holdinga uzņēmumi un operatori ir Carnival Corporation & plc, Royal Caribbean Cruises Ltd., Star Cruises (kurai pieder 50% no Norwegian Cruise Line; NLC pati par sevi ir trešā lielākā līnija), MSC Cruises un Louis Cruise Lines. Louis Cruises lielā mērā ir izveidojis savu floti pērkot vecākus kuģus, kuriem iepriekš bijis viens vai divi īpašnieki, kamēr pārējie četri operatori pārsvarā paši ir būvējuši savus kuģus un tiem kopā pieder lielākā daļa no "megaizmēru" kuģiem.

Visu pasaules kruīza kuģu kopējais kajīšu skaits sastāda mazāk nekā 2% no pasaules viesnīcu numuriņu skaita.

Organizācija

Disney Magic.

AIDAdiva Izmirā.

Kruīza kuģi tiek organizēti līdzīgi peldošām viesnīcām ar pilnu apkalpojošo personālu un parasto kuģa komandu. Dažreiz, pašiem greznākajiem kuģiem, komandas un apkalpojošā personāla skaits ir lielāks nekā pasažieru skaits.

Ēdināšana

Island Princess Skagvejā, Aļaskā.

Vakariņas uz gandrīz visiem kruīza kuģiem ir iekļautas kruīza cenā.

Tradicionāli kuģa restorāni organizē divas vakariņas dienā: agrās vakariņas un vēlās vakariņas. Pasažieriem tiek noteikts viens vakariņu laiks visam kruīzam. Nesens jaunievedums ir ļaut pasažieriem vakariņot, kad vien tie vēlas. Divi vakariņu laiki ļauj kuģim iegūt pietiekami daudz laika un vietas, lai apkalpotu visus viesus. Divu dažādu vakariņu laiku esamība var izraisīt grūtības ar atsevišķu kuģa pasākumu (piemēram, šovu un uzstāšanos) nodrošināšanu tiem, kuri ierodas uz vēlajām vakariņām, tomēr šo problēmu parasti risina ieviešot īsāku pasākumu pirms vēlajām vakariņām. Cunard Line kuģi ir saglabājuši laineros izplatīto dažādo klašu tradīciju, kad dažādiem numuriņu tipiem ir atsevišķas ēdamtelpas, kamēr Celeberty Cruises un Princess Cruises kuģiem ir standarta ēdamtelpas un "uzlaboti" specializētie restorāni, kurus jārezervē un kuros par maltīti jāmaksā. Daudzi kruīzi ieplāno vienu vai vairākas "oficiālo vakariņu" naktis. Viesiem jāģērbjas "formāli", tomēr nepieciešamais ģērbšanās stils var atšķirties no kuģa uz kuģi. Bieži vīriešiem jānēsā uzvalki ar kakla saitēm vai pat smokingi, bet sievietēm elegantas kleitas. Ēdienkarte ir bagātāka nekā parasti.

Bez ēdamtelpas moderniem kruīza kuģiem ir viena vai vairākas ikdienišķas, bufetes veida ēdnīcas, kuras var būt atvērtas 24 stundas un, kuru ēdienkarte mainās dienas gaitā, lai nodrošinātu maltītes sākot ar brokastīm un beidzot ar uzkodām naktī. Pēdējos gados kruīza līnijas ir sākušas ieviest daudzveidīgus, etniski ievirzītus restorānus uz katra kuģa. Tāpat kuģos ir daudzi bāri un naktsklubi pasažieru izklaidēm. Lielākā daļa kruīza līniju neiekļauj alkoholiskos dzērienus kruīza maksā un tiek sagaidīts, ka pasažieri maksās par tik dzērieniem cik patērējuši. Tāpat lielākā daļa kruīza līniju aizliedz pasažieriem uznest uz kuģa un lietot savus dzērienus, tajā skaitā alkoholu. Alkohols, kas ir ticis nopirkts bezakcīzes veikalos, tiek aizzīmogots un atgriezts pasažieriem, kad tie nokāpj no kuģa.

Parasti ir viena centrālā kambīze, kura ir atbildīga par visu kuģa galveno restorānu apkalpošanu, lai arī specializētajiem restorāniem var būt atsevišķas kambīzes.

Tāpat kā jebkuram citam kuģim, pienācīga apgāde ar provīziju ir būtiska, bet tā ir īpaši svarīga kruīza kuģim, kurš pasniedz vairākus tūkstošus maltīšu katrā ēdienreizē. Piemēram, lai Royal Princess uzņemtu un nogādātu krastā 3 600 pasažierus un astoņas tonnas pārtikas katra kruīza sākumā un beigās, ir nepieciešama gandrīz "militāra operācija".

Citi piedāvājumi

Kruīza kuģa darbības nodrošināšanai ir nepieciešama elektroenerģija, kuru parasti nodrošina dīzeļģeneratori. Kad kuģi ir pietauvoti, lai nodrošinātu kuģa aprīkojuma darbību, tiem ir jādarbina savi ģeneratori nepārtraukti, ja vien kuģi ir spējīgi izmantot krasta barošanu un tāda ir pieejama. Piesārņojošās emisijas no dīzeļdzinējiem var tikt pielīdzinātas tām, kuras rada 700 kravas automašīnu dzinēji un tās ir kaitīgas, ja kuģi pietauvojas blīvi apdzīvotos rajonos. Daži kruīza kuģi jau atbalsta krasta barošanu, kamēr citi tiek pielāgoti tās izmantošanai.

Moderni kruīza kuģi parasti nodrošina dažus vai visus no zemāk minētajiem piedāvājumiem:

• Kazino - tiek atvērts tikai tad, kad kuģis iziet jūrā, lai nepārkāptu vietējos likumus;
• Veikali - tiek atvērti tikai tad, kad kuģis iziet jūrā, lai nepārkāptu vietējos likumus;
• Spa;
• Fitnesa klubs;
• Bibliotēka;
• Teātris ar Brodvejas stila izrādēm;
• Kinoteātris;
• Iekšējais un/vai āra peldbaseins ar ūdens slidkalniņiem;
• Karstās vannas;
• Bufete - restorāns;
• Atpūtas zāles;
• Sporta zāle;
• Klubi;
• Basketbola korti;
• Tenisa korti;
• Biljarda galdi;
• Galda tenisa galdi;
• Lazarete un morgs;
• Kāršu spēļu telpa;
• Skatu un novērošanas telpa;
• Videospēļu zāle;
• Dzīvokļa tipa numuriņi;
• Karaoke;
• Virtuālais simulators.

Uz dažiem kuģiem ir boulinga zāles, slidotavas, klinšu kāpšanas sienas, izpletņlēkšanas simulatori, miniatūri golfa laukumi, arkādes videospēļu zāles, nobraucieni pa trosi, sērfošanas simulatori, dažādu ķēžu restorāni un virvju šķēršļu joslas.

• 
  H2OZona uz Freedom of the Seas.
• 
  Promenāde uz Allure of the Seas.
• 
  Golfa laukums uz Brilliance of the Seas.
• 
  Molekulārais bārs uz Celeberty Equinox pirms Ziemassvētkiem.
• 
  Oficiālas vēlās brokastis uz Celeberty Equinox.
• 
  Sērfošanas simulators uz Oasis of the Seas.
• 
  Junior suite numuriņš uz Radiance of the Seas.
• 
  Luxury suite numuriņš uz Celeberty Equinox.

Komanda

Komanda parasti tiek noalgota no trīs līdz vienpadsmit mēnešiem ar iespēju līgumu pagarināt savstarpēji vienojoties, kas, savukārt, ir atkarīgs no pasažieru saņemto pakalpojumu vērtējuma un kruīza līniju operatoru cikliskā darba rakstura. Lielākā daļa darbinieku strādā 77 darba stundu nedēļu 10 mēnešus ilgi, kuriem seko 2 mēnešu atvaļinājums.

Apkalpojošajam personālam nav apmaksātu atvaļinājumu vai izdienas pensiju, bet tas ir atkarīgs no ieņemamā amata un līguma veida. Pārējai komandai un vadībai ir apmaksāti atvaļinājumi, medicīniskās un pensijas iespējas, kā arī viņi var saņemt darbinieku veselības apdrošināšanu.

Tiešā saņemtā alga ir zema priekš Ziemeļamerikas standartiem, lai arī restorānu darbiniekiem ir potenciāls būtiski nopelnīt no pasažieru dzeramnaudām. Komandas locekļiem uz kuģa nav jātērējas par pārtiku un dzīvesvietu. Medicīniskā aprūpe un transportēšana lielākajai daļai darbinieku ir par brīvu. Tas kopā dara karjeru uz kruīza kuģiem par finansiāli pietiekami pievilcīgu neskatoties uz citu priekšrocību trūkumu. Tomēr F. Oyogoa uzskata, ka "darbā iekārtošanas aģentūras bieži izmanto potenciālo darbinieku izmisumu."

Sadzīves apstākļi mainās no kruīza līnijas uz kruīza līniju, bet galvenokārt tos ietekmē ieņemamais amats. Parasti divi nodarbinātie dzīvo vienā kajītē ar dušu, kumodi un galdu ar televizoru, bet vecākajiem virsniekiem tiek piešķirtas vienvietīgas kajītes. Komandai ir pieejama virkne dažādu pakalpojumu, kuri ir šķirti no tiem, kurus saņem pasažieri. Šie pakalpojumi iekļauj ēdamtelpu, bārus, atpūtas telpas, lūgšanu telpas/mošejas un fitnesa centru. Uz dažiem lielākiem kuģiem ir komandas klājs ar peldbaseinu un karstajām vannām.

Lielākajiem kruīza kuģu operatoriem vairums no apkalpojošā personāla tiek komplektēts industriāli neattīstītās valstīs Āzijā, Austrumeiropā, Karību jūras reģionā un Centrālamerikā. Lai arī vairākas kruīza līnijas ir bāzētas ASV, to kuģi, tāpat kā lielākajai daļai starptautisko kuģniecību, tiek reģistrēti tādās valstīs kā Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Bahamu salas un Panama. Starptautiskās darba organizācijas 2006. gada konvencija par darbu jūrniecībā, kura ir pazīstama arī kā jūrnieku tiesību likums (Seafarers' Bill of Rights - angļu val.), nodrošina plašu jūrnieku tiesību uzskaitījumu un aizsardzību visiem komandas locekļiem. Starptautiskā darba organizācija (International Labour Organization (ILO) - angļu val.) ir izvirzījusi stingrus nosacījumus attiecībā uz darba un atpūtas stundām, veselību, drošību un sadzīves apstākļiem visiem komandas locekļiem un pieprasa valstu valdībām nodrošināt, ka to kuģi atbilst prasībām. Kruīzos ap Havajām operatoriem tiek prasīts reģistrēt savus kuģus Savienotajās Valstīs un komandai jābūt arodbiedrībā, tādēļ šie kruīzi ir daudz dārgāki nekā Karību jūras vai Vidusjūras kruīzi.

Biznesa modelis

Lielākā daļa kruīza līniju kopš 2000. gadiem maksu par kruīza ceļojumu kaut kādā mērā iekasē par pakalpojumiem no "izvēlnes", jo pasažieru tēriņi uz kuģa veido ievērojami lielākus ieņēmumus nekā biļešu pārdošana. Pasažieru biļete iekļauj numuriņu, apkalpošanu numuriņā, neierobežotas maltītes galvenajā ēdamtelpā (vai galvenajā restorānā) un bufetē, piekļuvi šoviem, peldbaseina un sporta zāles izmantošanu. Katru dienu tiek iekasēta arī maksa par numuriņa tīrīšanu un viesmīļu pakalpojumiem. Pastāv papildus maksa par alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, oficiālajiem kruīza foto, interneta un Wi-Fi pieeju, kā arī specializētajiem restorāniem. Ir ticis ziņots, ka kazino un oficiālie kruīza foto dod ievērojamu peļņu. Kruīza līnijas gūst būtisku peļņu arī pārdodot krasta ekskursijas (paturot vairāk kā 50 procentus no summas, ko pasažieri tērē par ekskursiju), kuras piedāvā vietējie apakšuzņēmēji. Papildus tam kruīza kuģi saņem ievērojamu komisijas maksu par pirkumiem krasta veikalos, kuri uz kuģa tiek reklamēti kā "ieteicami" (līdz pat 40 procentiem no bruto pārdošanas apjomiem). Šādu praksi veicina modernie kruīza termināļi, kuros ir bezakcīzes veikali, kuri pieejami tikai pasažieriem, bet nav pieejami vietējiem iedzīvotājiem. Ostas bieži orientē savu uzņēmējdarbību un pakalpojumus, lai apmierinātu ienākošo kruīza kuģu vajadzības. Vienā gadījumā Icy Strait Point Aļaskā ir galamērķis, kurš tika radīts īpaši un vienīgi apmeklētājiem no kruīza kuģiem.

Ceļošana uz un no atiešanas ostas ir pasažiera atbildība, bet nopērkot kruīza līnijā pārvadāšanas pakalpojumu no lidostas līdz kruīza terminālim, pasažieris iegūst garantiju, ka kuģis neattauvosies, kamēr viņš nebūs nokļuvis uz borta. Līdzīgi, ja pasažieris rezervē krasta ekskursiju ar kruīza līniju un ekskursija ievelkas, kuģis ir spiests palikt kamēr pasažieris atgriežas.

Tādas luksusa kruīza līnijas kā Regent Seven Seas Cruises un Crystal Cruises reklamē savus tarifus kā "visu iekļaujošus". Piemēram Regent Seven Seas kuģu pamata tarifs iekļauj lielāko daļu alkoholisko dzērienu uz kuģa un lielāko daļu krasta ekskursiju ostās, kā arī maksu, kura normāli tiktu maksāta kuģa apkalpojošajam personālam. Tāpat tarifs var iekļaut arī viesnīcas numuriņu naktī pirms uzkāpšanas uz kuģa un aviobiļetes uz un no kruīza sākuma un beigu ostām.

Kuģu nosaukumi

Vecākiem kruīza kuģiem ir bijuši vairāki īpašnieki. Parasti nododot kuģi jaunam īpašniekam notiek tā atjaunošana un nosaukuma maiņa. Dažiem kuģiem ir bijis ducis vai vairāk dažādu identitāšu.

Daudzām kruīza līnijām ir kopēja sistēma pēc kādas tās nosauc savus kuģus. Dažas līnijas izmanto savu nosaukumu kā kuģa nosaukuma priedēkli vai piedēkli (piemēram, tādi priedēkļi kā Carnival, AIDA vai Norwegian un piedēklis Princess). Citas līnijas lieto unikālu vārdu vai frāzi (piemēram, priedēkli Pacific uzņēmuma P&O Cruises Australia kuģiem vai piedēkļus of the Seas uzņēmuma Royal Caribbean International kuģiem vai -dam uzņēmuma Holland America Line kuģiem). Šādu priedēkļu un piedēkļu izmantošana ļauj vairākām kruīza līnijām izmantot vienus un tos pašus populāros kuģu nosaukumus, tajā pašā laikā saglabājot katram kuģim unikālu identifikatoru.

Kruīza kuģu izmantošana

Kruīza kuģi nekad nav tikuši izmantoti karavīru transportēšanai to zemākā ātruma un samazināto jūras spēju dēļ, kā arī tādēļ, ka tie lielā mērā tika ieviesti pēc vairākiem, lielākiem kariem. Tas ir pretēji laineriem, kurus bieži uzskatīja par valsts lepnumu un izmantoja, lai sacenstos ar citām valstīm. Šos kuģus rekvizēja abu pasaules karu un Folklendu kara laikā, lai pārvadātu karavīrus un izmantotu tos kā hospitāļa kuģus.

Kruīza kuģus un bijušos lainerus bieži izmanto citām vajadzībām nevis tām, kādām tie ir būvēti. Viesnīcu trūkuma dēļ 2004. gada vasaras olimpisko spēļu laikā, radās plāns pietauvot vairākus kruīza kuģus Atēnās, lai nodrošinātu dzīvesvietas tūristiem.

2005. gada 1. septembrī ASV federālā ārkārtas situāciju vadības aģentūra (Federal Emergency Management Agency (FEMA) – angļu val.) nofraktēja trīs Carnival Cruise Line kuģus (Carnival Fantasy, bijušo Carnival Holiday un Carnival Sensation), lai izvietotu viesuļvētras Katrīna dēļ evakuētos cilvēkus.

2010. gadā notika Islandes vulkāna Eijafjadlajegidla izvirdums, kura rezultātā tika slēgta Apvienotās Karalistes gaisa telpa. Tikko pabeigtais Celebrity Eclipse tika izmantots, lai izglābtu 2 000 britu tūristu, kuri bija iesprostoti Spānijā. Tas bija īpašnieku labas gribas žests. Kuģis attauvojās no Sauthemptonas, lai dotos uz Bilbao 21. aprīlī un atgriezās 23. aprīlī.

2017. gadā kruīza kuģus izmantoja, lai palīdzētu pārvadāt dažu viesuļvētras Irma iznīcinātu Karību salu iedzīvotājus, kā arī Puertoriko iedzīvotājus, kurus pārvietoja viesuļvētras Marija dēļ.

Reģionālās industrijas

Četri kuģi kruīza kuģu terminālā Naso, Bahamās.

Kruīza kuģi Ušvajā, Argentīnā.

Lielākā daļa kruīza kuģu strādā Karību reģionā vai Vidusjūrā. Citi darbojas tādās vietās kā Aļaska, dienvidu Klusais okeāns, Baltijas jūra un Jaunanglija. Kruīza kuģis, kurš pārvietojas starp šiem reģioniem, parasti veic pārvietošanas kruīzu. Ekspedīcijas kruīza līnijas, kuras parasti izmanto nelielus kuģus, apmeklē tādus īpašus galamērķus kā Arktika un Antarktika vai Galapagu salas.

Tika lēsts, ka 2005. gadā pasaulē bija 14 miljoni kruīza tūristu. Galvenais kruīzu reģions bija Ziemeļamerika (70% no kruīziem), kur Karību salas bija populārākais galamērķis.

Otrais populārākais reģions bija kontinentālā Eiropa (13%), kur straujāk augošais kruīza segments ir Baltijas jūras kruīzi. Apmeklētākās Baltijas jūras ostas ir Kopenhāgena, Sanktpēterburga, Tallina, Stokholma un Helsinki. Sanktpēterburgu, nozīmīgāko Baltijas jūras kruīza ostu, 2009. gada kruīza sezonā apmeklēja 426 500 pasažieri.

Vidusjūras kruīzu tirgū ir notikušas ātras un pamatīgas izmaiņas; Itālija ieguva Eiropas un Vidusjūras baseina kruīzu galamērķu pirmo vietu. Visbiežāk apmeklētās ostas Vidusjūrā ir Barselona (Spānija), Čivitavečia (Itālija), Palma (Spānija) un Venēcija (Itālija).

2013. gadā kruīza tirgū ienāca pirmais Ķīnas uzņēmums. Ķīnas pirmais luksusa kruīza kuģis Henna veica savu pirmo reisu 2013. gada janvāra otrajā pusē no Fēniksa salas starptautiskās ostas Saņjā.

Karību kruīzu industrija

Gandrīz 9 000 pasažieru no trijiem Carnival kuģiem apmeklē Sentomasu ASV Virdžīnās; no priekšplāna uz aizmuguri: Carnival Liberty, Carnival Triumph un Carnival Glory.

Karību kruīzu industrija ir viena no lielākajām pasaulē un tā ir atbildīga par vairāk nekā divu miljardu ASV dolāru ienākumiem Karību reģionā 2011. - 2012. kruīzu gadā. Vairāk nekā 45 000 cilvēku no Karību reģiona ir tieši nodarbināti kruīzu industrijā. 2011. - 2012. kruīzu gadā (no 2011. gada maija līdz 2012. gada aprīlim) salas apmeklēja apmēram 17 457 600 kruīzu pasažieru. Karību reģionā strādā sekojošas kruīza līnijas: Royal Caribbean International, Princess Cruises, Carnival Cruise Line, Celebrity Cruises, Disney Cruise Line, Holland America, P&O, Cunard, Crystal Cruises, Pullmantur Cruises un Norwegian Cruise Line.

Daudzas amerikāņu kruīza līnijas, kuras dodas uz Karību reģionu atstāj Maiami ostu, bet pēdējos gados gandrīz trešdaļa kruīzu atstāj Maiami. Citi kruīza kuģi atstāj Evergleidas ostu (Fortloderdeilā), Kanaveralas ostu (apmēram 72 km uz austrumiem no Orlando), Ņujorku, Tampu, Galvestonu, Ņūorleānu, Brīvības zemesragu (Cape Liberty - angļu val.), Baltimoru, Džeksonvilu, Čārlstonu, Norfolku, Mobilu un Sanhuanu Puertoriko. Dažas Apvienotās Karalistes kruīza līnijas Karību sezonas laikā bāzē savus kuģus Barbadosā un izmanto tiešos čārterlidojumus no Apvienotās Karalistes.

Kruīza kuģu 2013. gadā apmeklētākās Karību reģiona ostas uzskaitītas zemāk.

Vieta	Galamērķis	Ieradušies pasažieri (2013)
1	Bahamu Salas	4 709 236
2	Kozumela Meksikā	2 751 178
3	ASV Virdžīnas	1 998 579
4	Sintmārtena	1 779 384
5	Kaimanu Salas	1 375 872
6	Jamaika	1 288 184
7	Puertoriko	1 176 343
8	Tērksas un Kaikosas	778 920
9	Aruba	688 568
10	Beliza	677 350
11	Haiti	643 634
12	Sentkitsa un Nevisa	629 000
13	Kirasao	610 186
14	Sentlūsija	594 118
15	Barbadosa	570 263
16	Antigva un Barbuda	533 993
17	Dominikāna	423 910
18	Britu Virdžīnas	367 362
19	Bermudu salas	320 090
20	Dominika	230 588
21	Grenāda	197 311
22	Martinika	103 770
23	Bonaire	96 818
24	Sentvinsenta un Grenadīnas	82 974

Aļaskas kruīzu industrija

Kruīza Līniju Starptautiskās Asociācijas (Cruise Lines International Association (CLIA) – angļu val.) jaunākais pasūtītais pētījums par kruīza industrijas iespaidu uz ASV ekonomiku tika veikts par 2016. gadu un tajā uzmanība tika pievērsta arī Aļaskai. 2016. gadā Aļaskas kruīzi radīja gandrīz 5 miljonus pasažieru un komandas locekļu apmeklējumu, kas sastādīja 20,3% no visiem pasažieru un komandas locekļu apmeklējumiem ASV.

Aļaskas kruīzu statistika

	Kopā	Daļa no visām ASV (%)
Uz kuģiem uzkāpušie pasažieri	157 000	1,3
Pasažieri, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji	9 000	0,1
Kopējie pasažieru un komandas apmeklējumi	4 897 000	20,3
Tiešie izdevumi	$1 065 milj.	4,9
Kopā radītās darba vietas	19 842	5,1
Kopējais algu iespaids	$991 milj.	4,8

Apmeklētāju skaita kopējais apjoms pieaug un tam ir stabila augšupejoša tendence. Apmeklētāji parasti ceļojuma laikā tērē naudu un to mēra divos atsevišķos virzienos: kruīza uzņēmumu un pašu apmeklētāju tēriņos. Nav pieejami dati par konkrēta kruīza pasažieru tēriņiem krastā, bet var novērtēt kopējos apmeklētāju tēriņus. Starp 2016. gada oktobri un 2017. gada septembri ekskursijām tika tērēti 394 milj. $ (18%), dāvanām un suvenīriem 427 milj. $ (20%), pārtikai 428 milj. $ (20%), transportam 258 milj. $ (12%), naktsmītnēm 454 milj. $ (21%) un citiem izdevumiem 217 milj. $ (10%). Otrs ekonomiskās izaugsmes virziens ir kruīza uzņēmumu un to komandu tēriņi. Kruīza līnijas iztērē ap 297 milj. $ par dažādām pārdoto ceļojumu sastāvdaļām gan uz kuģa, gan krastā, kas ietver grupu ekskursijas vai tādas lietas kā izbraukumus ar ratiem vai mazākiem kuģiem pa ostām, kurās kuģis ienācis. Šos līdzekļus kruīza līnija vēlāk pārskaita pakalpojumu sniedzējiem. Ienākumu avots ir arī kruīza kuģa komanda. Tikai 2017. gadā vien Aļasku apmeklēja 27 000 komandas locekļu iztērējot apmēram 22 milj. $. Tāpat 2017. gads bija lielisks darba vietu radīšanā Aļaskā. Tika izveidotas 43 300 darba vietas, kuras radīja 1,5 miljardu $ ienākumus darba algu veidā, bet kopējais ekonomikas pieaugums sasniedza 4,5 miljardus $. Šīs darba vietas tika izveidotas dažādos Aļaskas reģionos. Dienvidaustrumu Aļaskā tika izveidotas 11 925 darba vietas (455 miljonu $ ienākumi no darba algām), Dienvidrietumu Aļaskā 1 800 darba vietas (50 miljonu $ ienākumi no darba algām), Dienvidu Centrālajā Aļaskā 20 700 darba vietas (761 miljonu $ ienākumi no darba algām), Iekšējā Aļaskā 8 500 darba vietas (276 miljonu $ ienākumi no darba algām) un Aļaskas Ziemeļu Nogāzē 375 darba vietas (13 miljonu $ ienākumi no darba algām). Ienākumi no algām, kas sadalīti pēc nozarēm doti zemāk esošajā tabulā.

	Nodarbinātie	Darba spēka ienākumi
Pārtika un dzērieni	6 900	173 milj. $
Dzīvesvietas	6 200	163 milj. $
Mazumtirdzniecība	5 300	108 milj. $
Ekskursijas un aktivitātes	5 000	173 milj. $
Transports	4 100	173 milj. $
Citi	2 800	79 milj. $
Darba vietas / Ienākumi no apmeklētāju tēriņiem	30 300	869 milj. $
Darba vietas / Ienākumi no industrijas izdevumiem	4 100	133 milj. $
Netiešie / Netieši radītu darba vietu ienākumi	8 800	536 milj. $
Kopējās ar apmeklētāju industriju saistītās darba vietas / Ienākumi	43 200	1,54 miljardi $

Kuģu būvētavas

Kruīza kuģu būves tirgū dominē divi Eiropas un viens Āzijas uzņēmums:

• Japānas Mitsubishi Heavy Industries;
• Vācijas Meyer Werft ar divām kuģu būvētavām:
  • Vācijas Meyer Werft;
  • Meyer Turku Perno kuģu būvētavā Turku Somijā.
• Itālijas Fincantieri.

Liels skaits kruīza kuģu ir tikuši uzbūvēti arī citās kuģu būvētavās, bet neviena cita rūpnīca nav sasniegusi tik lielu uzbūvēto kuģu skaitu, kā augstāk minētās četras rūpnīcas.

Drošība un aizsardzība

Pirātisms

Tā kā vairums kruīzu pasažieru ir turīgi ar ievērojamu izpirkuma maksas samaksāšanas potenciālu, kā arī uz borta ir ievērojams skaidras naudas apjoms un juvelierizstrādājumi (kazino un veikali), ir bijuši vairāki plašu ažiotāžu izpelnījušies pirātu uzbrukumi kruīzu kuģiem, piemēram, uzbrukumi Seabourn Spirit un MSC Melody.

Tā rezultātā kruīza kuģi ir ieviesuši virkni drošības pasākumu. Lai arī vairums tirdzniecības kuģu uzņēmumu ir izvairījušies no komandas un apsargu apbruņošanas dēļ drošības, atbildības un atbilstības to valstu, kuru ostās kuģis ienāk, likumiem, uz kruīza kuģiem ir individuālie šaujamieroči (parasti pusautomātiskās pistoles), kuri tiek uzglabāti seifā, kurš pieejams tikai kapteinim, kurš tos izdala īpaši nozīmētam personālam, piemēram, apsargiem vai kaptenarmusam (master-at-arms - angļu val.). Kuģa augsta spiediena ugunsdzēsības šļūtenes var tikt izmantotas, lai turētu uzbrucējus distancē un neļautu tiem veikt abordāžu un bieži pats kuģis var tikt manevrēts, lai sadragātu pirātu peldlīdzekli. Viens no pēdējiem tehnoloģiskajiem jaunievedumiem, lai atturētu pirātus ir tāla darbības rādiusa akustiskā iekārta (Long Range Acoustic Device (LRAD) - angļu val.) jeb skaņas lielgabals, kurš tika sekmīgi izmantots aizsargājot Seabourn Spirit.

Saistīts risks ir terorisms. Ievērojamākais incidents bija, kad 1985. gadā tika nolaupīts Achille Lauro - Itālijas kruīza kuģis.

Noziedzība

Pasažieri, kuri uzkāpj uz kruīza kuģa, tiek pārbaudīti ar metālmeklētāju. Lai novērstu ieroču, narkotiku un citu kontrabandas preču nokļūšanu uz kuģa, tiek lietotas sprāgstvielu atklāšanas mašīnas, kuras ietver rentgena aparātus un sprāgstvielu pēdu atklāšanas vārtu mašīnas (Explosives trace-detection portal machines - angļu val.) (zināmas arī kā "izgarojumu mašīnas"). Drošība ir būtiski uzlabota pēc 2001. gada 11. septembra līdz tādam apjomam, ka drošības pārbaudes ir līdzīgas pārbaudēm lidostās.

Papildus drošības pārbaužu vietām, pasažieriem bieži izdod konkrētā kuģa personas apliecību (ID karti), kuru jāuzrāda, lai uzkāptu vai nokāptu no kuģa. Tas novērš nepiederošu personu uzkāpšanu uz kuģa un ļauj kuģa komandai zināt, kurš ir uz kuģa un kurš nav. Kruīza kuģa ID karte tiek izmantota arī kā pasažiera numuriņa atslēga. Kuģos bieži ir izvietotas videonovērošanas kameras.

Pēc vairākkārtējiem seksuālās vardarbības, pasažieru pazušanas, fizisku uzbrukumu un citu nopietnu noziegumu gadījumiem, ASV Kongress 2010. gadā pieņēma kruīza kuģu aizsardzības un drošības aktu (Cruise Vessel Security and Safety Act - angļu val.). Kongress atzīmēja:

Kruīza kuģu pasažieriem okeāna reisā ir neadekvāta izpratne par viņu iespēju kļūt par nozieguma upuri, un tiem, kuri var kļūt par upuri, trūkst informācijas par viņu juridiskajām tiesībām vai ar ko sazināties un lūgt palīdzību tūlīt pēc nozieguma izdarīšanas.

Tāpat Kongress atzīmēja, ka noziegumus ir pastrādājuši gan pasažieri, gan komanda. Un tas teica, ka trūkst datu par šo problēmu, jo kruīza līnijas par šādiem gadījumiem neziņo publiski, izmeklējot incidentus starptautiskajos ūdeņos bija iesaistītas vairākas valstis un nozieguma vietas policija nav spējusi norobežot pietiekoši ātri. Kongress rekomendēja kruīza kuģu īpašniekiem:

• Izveidot actiņas pasažieru numuriņu durvīs;
• Izvietot vairāk novērošanas kameru;
• Ierobežot piekļuvi pasažieru numuriņiem nozīmētam apkalpojošajam personālam un tikai noteiktos laikos;
• Uzstādīt tāla darbības rādiusa akustiskās paziņošanas un brīdinājuma iekārtas.

Pēc Diānas Brimblas (Dianne Brimble - angļu val.) nāves 2002. gadā izmeklēšanas, Austrālijas izmeklētājs rekomendēja, ka:

• uz kuģiem ir jābūt Austrālijas federālās policijas amatpersonai, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz noziegumu;
• Austrālijas ostās pasažieri un komanda jāpārbauda ar skaneriem un narkotiku atklāšanas suņiem;
• jāpārtrauc jurisdikcijas pārklāšanās un
• kuģa karoga valsts tiesības nebūtu jāņem vērā, ja šī valsts nav spējīga izmeklēt incidentus rūpīgi un kompetenti.

Starptautiskā kruīzu upuru asociācija (International Cruise Victims Association - angļu val.) ir lobija grupa no Arizonas, kura mudina pieņemt vairāk kruīzu industriju regulējošus normatīvos aktus, un atbalsta uz kruīza kuģiem pastrādāto noziegumu upurus.

Pārkrišana pāri bortam

Dažreiz pasažieri un komandas locekļi noslīkst pēc pārkrišanas pāri bortam. Industrijā šādas situācijas sauc par cilvēks aiz borta (Man-overboard (MOB) – angļu val.) gadījumiem. Kopš 2000. gada no kruīza kuģiem un lieliem prāmjiem ir nokrituši vairāk nekā 300 cilvēki, kas vidēji veido 1,5 cilvēkus katru mēnesi. No tiem tikai 17 līdz 25 procenti tika izglābti. Industrijas kritiķi daudzu pasažieru nāvē vaino alkohola lietošanas atbalstīšanu un komandas locekļu pašnāvībās sliktos darba apstākļus. Tāpat viņi atzīmē zemās investīcijas jaunākajos MOB sensoros, normatīvo aktu trūkumu, vājo patērētāju tiesību aizsardzību un psihologa konsultāciju trūkumu kuģa komandai. Industrija vaino pasažieru neatbildīgu uzvedību un norāda, ka pārkrišanas pāri bortam sensori ir neuzticami un izraisa viltus trauksmes.

Jūrlietu jurists Džims Vokers (Jim Walker - angļu val.) vērtē, ka apmēram pusei no visām pazušanām jūrā ir krimināla daba un, ka policijas jurisdikcijas trūkums starptautiskajos ūdeņos ļauj seksuālajiem noziedzniekiem izvairīties no soda.

Noturība

Moderni kruīza kuģi ir augsti, bet paliek stabili to relatīvi zemā masas centra dēļ. Tas tā ir dēļ lielajām, atklātajām telpām, plašā alumīnija, leģēto tēraudu un citu vieglo materiālu izmantojuma augšējās daļās un fakta, ka smagākās sastāvdaļas - dzinēji, dzenskrūves, degvielas tanki un citi - ir izvietotas korpusa apakšdaļā. Tādējādi pat neskatoties uz to, ka modernie kruīza kuģi šķiet augsti, pareizs svara izvietojums nodrošina to, ka to smaguma centrs neatrodas augstāk par metacentru. Vēljovairāk lieli kruīza kuģi tiecas būt ļoti plati, kas ievērojami palielina to sākotnējo noturību paaugstinot metacentrisko augstumu.

Lai arī lielākā daļa pasažieru kuģu izmanto aktīvās sānu stūres, lai samazinātu zvalstīšanos vētras apstākļos, tās tiek lietotas tikai komandas un pasažieru labsajūtai un neuzlabo kopējo kuģa sākotnējo noturību. Kuģiem jāizpilda visas noturības prasības pat ar ievilktām aktīvajām sānu stūrēm.

Laikraksts Washington Post ir ziņojis par ekonomikas konsultanta G.P. Vailda (G.P. Wild - angļu val.) neseno pētījumu - kruīzu industrijas asociācijas finansētu un publicētu 2019. gada martā - kurš saka, ka kruīzi laika gaitā kļūst drošāki. Pētījums apgalvo, ka, lai arī no 2009. līdz 2018. gadam pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 55 procentiem, kopējais "darba incidentu" skaits ir samazinājies par 37 procentiem un cilvēku pārkrišanas pāri bortam gadījumu skaits samazinājies par 35 procentiem.

Slimības

Norovīruss

Norovīruss ir vīruss, kurš bieži izraisa gastroenterītu attīstītajās valstīs, ir arī gastroenterīta iemesls uz kruīza kuģiem. Slimību izplata saslimis cilvēks. Simptomi parasti ir novērojami no vienas līdz trijām dienām un izbeidzās bez ārstēšanas un ilgtermiņa sekām. Vīrusa inkubācijas periods ir no 12 līdz 48 stundām.

Norovīrusa uzliesmojumi bieži tiek uztverti saistībā ar kruīza kuģiem. Atbilstoši ASV Slimību kontroles un novēršanas centru (Centers for Disease Control and Prevention (CDC) - angļu val.) informācijai faktori, kuri saista norovīrusu ar kruīza kuģiem, ietver rūpīgāku sekošanu un ātrāku ziņošanu par slimībām uz kruīza kuģiem atšķirībā no slimībām uz sauszemes, tuvāk izvietotas dzīvojamās telpas, kas palielina kontakta iespējamību starp personām, kā arī pasažieru apgrozījums, kas var nogādāt vīrusus uz kuģa borta.

Tomēr novērtētā iespējamība saslimt ar jebkāda izraisītāja gastroenterītu vidējā 3 līdz 21 dienu kruīzā ir 27,2 līdz 22,3 gadījumi uz katrām 100 000 ceļojuma dienām. 2009. gadā, kurā kruīzus veica 13 miljoni cilvēku, tika ziņoti deviņi norovīrusa uzliesmojumi uz kruīza kuģiem. ASV Slimību kontroles un novēršanas centru (CDC) veiktās uzliesmojumu izmeklēšanas ir parādījušas, ka slimības izplatīšanās starp kruīza kuģa pasažieriem pārsvarā ir notikusi no personas uz personu; dzeramā ūdens piegādes nav tikušas iesaistītas. Pētījumā, kurš publicēts žurnālā Journal of the American Medical Association, CDC ziņoja, ka "pieņēmumiem, par kruīza kuģiem kā luksusa barotnēm akūtu gastroenterītu uzliesmojumiem, nav pamata. Nesens CDC ziņojums parādīja, ka no 2008. līdz 2014. gadam tikai 0,18% no vairāk nekā 73 miljoniem kruīzu pasažieriem un 0,15% no apmēram 28 miljoniem komandas locekļu sūdzējās par slimības simptomiem."

Kuģi, kuri pietauvoti ostā, ir pakļauti neplānotām veselības pārbaudēm. 2009. gadā kuģi, uz kuriem tika veiktas CDC neplānotās pārbaudes, saņēma vidējo CDC kuģu sanitārijas programmas (Vessel Sanitation Program - angļu val.) rezultātu tuvu 97 punktiem no 100 iespējamiem. Minimālais rezultāts, lai inspekciju izietu ir 86 punkti. Tiek uzskatīts, ka sadarbība ar CDC kuģu sanitārijas programmu un uzliesmoju novēršanas un reaģēšanas plānu uzlabošana, ir samazinājusi norovīrusa uzliesmojumu biežumu uz kuģiem.

Leģionāru slimība

Citi patogēni, kuri var augt baseinos un spa, tajā skaitā uz kruīza kuģiem, ietver ''Legionella'' - baktēriju, kura izraisa Leģionāru slimību. Legionella un it īpaši tās pats virulentākais celms Legionella pneumophila 1. serogrupa var izraisīt inficēšanos to ieelpojot aerosola veidā vai aspirācijas rezultātā. Indivīdi ar novājinātu imūnsistēmu un tādi, kuriem ir hroniskas plaušu un sirds slimības, ir paši uzņēmīgākie. Retos gadījumos Leģionāru slimību saista ar kruīza kuģiem. Kruīzu industrijas kuģu sanitārijas programmai ir īpašas sabiedriskās veselības prasības, lai kontrolētu un novērstu Legionella infekcijas.

Enterotoksigēnu Escherichia Coli (ETEC)

Enterotoksigēnu ''Escherichia Coli'' ir zarnu nūjiņas veids, kurš ir izplatītākais baktēriju izraisītas caurejas iemesls gan attīstības valstīs, gan arī tūristiem, kuri ceļo uz šīm teritorijām. Kopš 2008. gada uz kruīza kuģiem katru gadu ir bijis vismaz viens ar zarnu nūjiņu saistīts incidents par kuru ziņots Slimību kontroles centru kuģu sanitārijas programmai, lai arī 2015. un 2017. gadā šādu gadījumu nebija. Infekciju ar zarnu nūjiņu iemesli ietver piesārņotas pārtikas patērēšanu un ūdens norīšanu peldbaseinos, kuros ūdens piesārņots ar cilvēku atkritumiem.

Iespaids uz vidi

Dīzeļdzinēju izplūdes gāzes no kruīza kuģiem virs Džūno Aļaskā.

Kruīza kuģi rada vairākas atkritumu plūsmas, kuras var nokļūt apkārtējā vidē. Šīs plūsmas ietver notekūdeņus, pelēkos ūdeņus, bīstamos atkritumus, ar naftas produktiem piesārņotos sateču ūdeņus, balasta ūdeņus un cietos atkritumus. Tāpat kuģi gaisā un ūdenī izplata gaisa piesārņojumu. Šie atkritumi, ja ar tiem rīkojas neuzmanīgi un no tiem neatbrīvojas pienācīgā veidā, var būt nopietns patogēnu, barības un toksisko vielu avots ar potenciālu apdraudēt cilvēku veselību un ievainot dzīvo dabu ūdenī. Kruīza kuģi pārstāv mazu, lai arī visai pamanāmu, kopējā starptautiskā ūdens transporta daļu un šeit aprakstītās atkritumu plūsmas nav unikālas tikai kruīza kuģiem. Atsevišķi atkritumu veidi kā notekūdeņi, pelēkie ūdeņi un cietie atkritumi kruīza kuģiem var radīt lielākas bažas nekā citiem jūras kuģiem, jo uz tiem ir liels pasažieru un komandas skaits un lielāki atkritumu apjomi, kurus tie rada. Tā kā kruīza kuģiem ir tendence koncentrēt savas aktivitātes noteiktos piekrastes rajonos un apmeklēt vienas un tās pašas ostas atkārtoti (īpaši Floridu, Kaliforniju, Ņujorku, Galvestonu, Sietlu un Aļaskas ūdeņus), to kopējais vietējā mēroga iespaids var būt ievērojams un salīdzināms ar iespaidu, kādu atstāj individuālas, liela apjoma noplūdes (veiktas gan ar nolūku, gan bez tā).

Lielākā daļa kruīza kuģu kā primāro degvielu izmanto kuģu mazutu (Heavy fuel oil (HFO) - angļu val.), kurš, augstā sēra satura dēļ, izraisa sēra dioksīda emisijas, kuras ir lielākas par ekvivalenta apjoma ceļu transporta emisijām. MARPOL konvencijas VI pielikuma "Noteikumi par kuģu izraisītā gaisa piesārņojuma novēršanu" 3. nodaļas "Prasības kuģu emisiju kontrolei" 14. noteikums "Sēra oksīdi (SOx)" nosaka sēra emisijas kontroles zonas, kurās degvielas sēra saturam jābūt mazākam par 0,1% atšķirībā no kuģu mazuta. Kruīza kuģi var izmantot 60% degvielas enerģijas gaitas nodrošināšanai, bet pārējos 40% viesnīcas funkciju nodrošināšanai, tomēr noslodze un enerģijas sadale lielā mērā ir atkarīga no konkrētiem apstākļiem.

Dažas kruīza līnijas, piemēram, Cunard pieņem mērus, lai samazinātu iespaidu uz vidi, atturoties no atkritumu izvadīšanas (RMS Queen Mary 2 seko nulles nopludināšanas politikai) un samazinot savus CO₂ izmešus katru gadu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kruīza kuģis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ar kruīziem saistīti resursi (angliski)
• 10 lielākie kruīza kuģi, stāvoklis 2012. gadā (vāciski)