Galapagu salas
- Šis raksts ir par salu grupu. Par Ekvadoras administratīvo vienību skatīt rakstu Galapagu Salu province.
Galapagu salas (spāņu: Islas Galápagos jeb Archipiélago de Colón) ir Klusā okeāna salu arhipelāgs, kas sastāv no 13 vulkāniskas izcelsmes salām, 6 mazākām salām un ap 100 klintīm un nelielām saliņām. Pirmā sala varētu būt izveidojusies pirms aptuveni 5—10 miljoniem gadu.[nepieciešama atsauce] Lielākā sala ir Isabela, to ziemeļu pusē šķērso ekvators. Daudzas salas vulkāniskās aktivitātes dēļ joprojām veidojas. Galapagu salu platība ir 8010 km². 2020. gadā Galapagu salās dzīvoja 33,0 tūkstoši iedzīvotāju. Administratīvi Galapagu salas pieder Ekvadorai — salas atrodas apmēram 960 kilometrus uz rietumiem no Dienvidamerikas krastiem un veido Galapagu Salu provinci. 1978. gadā Galapagu salas tika iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
| Galapagu salas | |
|---|---|
.jpg) Bartolomes sala | |
  Galapagu salas | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 0°32′0″S 90°31′0″W / 0.53333°S 90.51667°WKoordinātas: 0°32′0″S 90°31′0″W / 0.53333°S 90.51667°W |
| Salu skaits | 41 |
| Platība | 8010 km² |
| Garums | 440 km |
| Platums | 220 km |
| Augstākais kalns |
Vulfa vulkāns 1707 m |
| Administrācija | |
 Ekvadora | |
| Lielākā pilsēta | Puertobakeriso Moreno |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 33 042 (2020. gadā) |
| Blīvums | 4,13/km² |
 Galapagu salas Vikikrātuvē | |
1535. gadā Panamas bīskaps Tomass de Berlanga bija pirmais eiropietis, kas atklāja Galapagu salas. Pēc tam ilgu laiku Galapagu salas bija pirātu un vaļu mednieku bāze. 1832. gadā Galapagu salas tika iekļautas Ekvadoras sastāvā. Galapagu salas ir mājvieta daudziem dzīvniekiem un augiem, kas nav sastopami nekur citur pasaulē. 1835. gadā salu apmeklējuma laikā redzētais ietekmēja angļu dabas pētnieku Čārlzu Darvinu un evolūcijas teorijas attīstību.
Ģeogrāfija
labot šo sadaļu.png){kind=spacer}
Galapagu salās ietilpst 13 salas, kuru platība pārsniedz 10 kvadrātkilometrus, un 19 salas, kuru platība pārsniedz vienu kvadrātkilometru, kā arī daudzas mazākas saliņas un rifi. Pavisam ir 234 salas. Lielākā no salām ir Isabela, tās platība ir 4588 kvadrātkilometri. Piecas lielākās salas ir Isabela, Santakrusa, Fernandina, Santjago un Sankristobala, kuras kopā aizņem 93,2% no visa arhipelāga platības. Isabelas salā atrodas salu augstākais punkts — Vulfa vulkāns (1707 m vjl.)
Galapagu salas atrodas tālu no kontinenta. No Dienvidamerikas krastiem šķir 960 km. Tāpēc Galapagu salas tiek sauktas arī par “pasaules malu”.[1]
Galapagu salas atrodas ekvatoriālajā klimata joslā. Tomēr gar salām plūst aukstā Humbolta straume, kas klimatu salās dzesē.
Dzīvā daba
labot šo sadaļu_-_Santa_Cruz_Island.jpeg)
Galapagu salām raksturīgs augsts endēmisma līmenis, aptuveni 30–40% no sugām ir endēmiskas.[2] Viens no Galapagu salu zināmākajiem dzīvniekiem ir Galapagu bruņurupucis. Spāņu konkistadori, ierodoties šajās salās un sastopoties ar šiem milzīgajiem bruņurupučiem, nosauca tās par “Bruņurupuču salām” (spāņu: galápago — ‘bruņurupucis’).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Galápagos Islands» (angļu). Britannica Kids. Skatīts: 2020. gada 5. jūnijā.
- ↑ «Галапагос острова» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. janvārī. Skatīts: 2020. gada 5. jūnijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Galapagu salas.- «Galapagos Islands» (angļu). Encyclopedia Britannica.
- «Galapagos Islands» (angļu). ecuadors.org.
- «Галапагос острова» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 31. janvārī. Skatīts: 2020. gada 5. jūnijā.