Krievijas Federācijas federālie apgabali
Krievijas Federācijas federālie apgabali (krievu: федеральные округа Российской Федерации) ir Krievijas Federācijas teritoriāli-administratīvās vienības tiešas prezidenta pārvaldes nodrošināšanai, kuras izveidoja neilgi pēc Vladimira Putina iecelšanas par Krievijas prezidentu 2000. gada 13. maijā saskaņā ar dekrētu "Par Krievijas Federācijas Prezidenta pilnvaroto pārstāvi federālajā apgabalā".[1]
Federālos apgabalus pārvalda Krievijas prezidenta iecelti pilnvarotie pārstāvji. Katrā federālajā apgabalā ietilpst Krievijas Federāciju izveidojušo teritoriālo vienību (republiku, novadu, apgabalu) grupas.
Vēsture
labot šo sadaļuSakotnēji tika izveidoti septiņi federālie apgabali, bet 2010. gada 19. janvārī prezidents Dmitrijs Medvedevs pēc Otrā Čečenijas kara oficiāla noslēguma izveidoja astoto federālo apgabalu - Ziemeļkaukāza federālo apgabalu. 2011. gadā prezidents Medvedevs ierosināja izveidot atsevišķu Galvaspilsētas federālo apgabalu Maskavas apkārtnē, kas tomēr netika īstenots. 2014. gadā pēc Krimas aneksijas prezidents Putins izveidoja devīto federālo apgabalu - Krimas federālo apgabalu, bet 2016. gada 28. jūlijā ar prezidenta Putina lēmumu Krimas federālo apgabalu likvidēja un pievienoja Dienvidu federālajam apgabalam. Starptautiski Krimas aneksija netiek atzīta. 2018. gadā Burjatijas republiku un Aizbaikāla novadu pievienoja Tālo Austrumu federālajam apgabalam.
Federālie apgabali (2018)
labot šo sadaļu.svg)
| Federālā apgabala nosaukums | Izveides gads |
Platība (km²) |
Iedzīvotāju skaits (pēc 2010. gada tautskaites) |
Federācijas subjektu skaits |
Adminstratīvais centrs |
Galvenās etniskās grupas (%) | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Centrālais federālais apgabals | 2000 | 652 800 | 38 438 600 | 18 | Maskava | krievi (91%), ukraiņi (2%) | |
| Dienvidu federālais apgabals (neieskaitot anektēto Krimas Republiku) | 2000 | 418 500 | 13 856 700 | 6 | Rostova pie Donas | krievi (84%), armēņi (3%) | |
| Ziemeļrietumu federālais apgabals | 2000 | 1 677 900 | 13 583 800 | 11 | Sanktpēterburga | krievi (86%), ukraiņi (3%) | |
| Tālo Austrumu federālais apgabals | 2000 | 6 952 600 | 8 371 257 | 11 | Vladivostoka | krievi (79%), jakuti (7%) | |
| Sibīrijas federālais apgabals | 2000 | 4 361 800 | 17 178 298 | 10 | Novosibirska | krievi (86%), burjati (2%) | |
| Urālu federālais apgabals | 2000 | 1 788 900 | 12 082 700 | 6 | Jekaterinburga | krievi (83%), tatāri (5%) | |
| Volgas federālais apgabals | 2000 | 1 038 000 | 29 900 400 | 14 | Ņižņijnovgoroda | krievi (68%), tatāri (13%) | |
| Ziemeļkaukāza federālais apgabals | 2010 | 170 700 | 9 496 800 | 7 | Pjatigorska | krievi (30%), čečeni (14%) | |
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «УКАЗ Президента РФ от 13.05.2000 N 849 "О ПОЛНОМОЧНОМ ПРЕДСТАВИТЕЛЕ ПРЕЗИДЕНТА РОССИЙСКОЙ ФЕДЕРАЦИИ В ФЕДЕРАЛЬНОМ ОКРУГЕ"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 01.08.2013. Skatīts: 05.05.2012.