Otrais Čečenijas karš

Šis raksts ir par Otro Čečenijas karu. Par citām jēdziena Čečenijas kari nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Otrais Čečenijas karš (krievu: Вторая чеченская война, čečenu: ШолгIа оьрсийн-нохчийн тIом) bija militārs konflikts starp Krievijas Federāciju un čečenu kaujiniekiem no 1999. gada augusta līdz 2000. gada aprīlim, kura laikā Krievijas bruņotie spēki pakļāva Ičkērijas Čečenu republiku.

Otrais Čečenijas karš
Daļa no Čečenijas kariem
Datums 1999. gada 7. augusts—2000. gada 30. aprīlis (partizānu karš līdz 2009. gada 15. aprīlim) Vieta Čečenija, Krievijas Federācija Iznākums Krievijas bruņoto spēku uzvara
Karotāji
Krievijas Federācija Krievijas Bruņotie spēki Krievijas Iekšlietu ministrijas Iekšzemes karaspēks Čečenijas Pagaidu padome (līdz 2000) Čečenijas Republika (kopš 2000) Dagestāna (1999)	Ičkērijas Čečenu Republika (1999—2007) Kaukāza Fronte (2005—2007) Kaukāza emirāts (2007—2009) Čečenijas Bruņotie spēki Arābu modžahedi Turku "Pelēkie Vilki"
Komandieri un līderi
Boriss Jeļcins/Vladimirs Putins Viktors Kazancevs Genādijs Troševs Vladimirs Šamanovs Ahmats Kadirovs (nogalināts 2004) Ramzans Kadirovs	Aslans Mashadovs (nogalināts 2005) Zelimhans Jandarbijevs (nogalināts 2004) Šamils Basajevs (nogalināts 2006) Ruslans Gelajevs (nogalināts 2004) Salmans Radujevs (nogalināts 2002)
Zaudējumi
Militārie zaudējumi: 7217—7425 nogalināti, no viņiem 3536—3635 KFBS karavīri, 2364—2572 iekšlietu karaspēka karavīri, 106 FSB un GRU darbinieki, 1072 Čečenijas un Dagestānas lojālisti	Militārie zaudējumi: 16 299 nogalināti, no viņiem 14 113 (1999—2002) un 2186 (2003—2009)

Priekšvēsture

1991. gada nogalē jaunievēlētais Čečenijas prezidents Džohars Dudajevs pasludināja Ičkērijas Čečenu Republikas neatkarību no Krievijas. 1992. gada martā opozīcija izdarīja neveiksmīgu apvērsuma mēģinājumu. 1994. gada novembrī opozīcijas spēki ar Krievijas atbalstu mēģināja iebrukt Groznijā un gāzt prezidentu Dudajevu. Kad tas neizdevās, 11. decembrī krievi sāka Pirmo Čečenijas karu, tomēr cieta sakāvi un 1996. gada 31. augustā parakstīja Hasavjurtas vienošanos par pamieru.

Norise

1999. gada augustā Šamils Basajevs ar saviem kaujiniekiem iebruka Dagestānā, kas kalpoja par iemeslu pamiera laušanai un Krievijas Federācijas bruņoto spēku (KFBS) iebrukumam Čečenijā. 30. septembrī Krievijas karaspēks ieņēma Čečenijas līdzenuma ziemeļu daļu un 18. oktobrī šķērsoja Terekas upi. 17. decembrī KFBS Gaisa desanta operācijā Kaukāza kalnos nobloķēja Čečenijas robežu ar Gruziju.

26. decembrī ar masīviem artilērijas un gaisa spēku triecieniem sākās uzbrukums Groznijai. Pēc tam, kad 2000. gada 30. janvārī kaujinieki izlauzās no aplenkuma, 6. februārī Grozniju ieņēma Krievijas karaspēks. No 22. līdz 29. februārim notika kaujas Šatojā. 7. martā Komsomolskoje ciemā aplenca čečenu lauka komandiera Ruslana Gelajeva vienību, kurai izdevās izlauzties un aizbēgt uz Gruziju. 2000. gada marta beigās karadarbības aktīvā fāze beidzās, un kaujinieki pārgāja uz partizānu kara taktiku. 2009. gada 15. aprīlī pretterorisma operāciju pasludināja par pabeigtu.