Katrīna II Lielā

(Pāradresēts no Katrīna Lielā)

Katrīna II[1] (krievu: Екатерина II Великая; dzimusi 1729. gada 2. maijā Štetīnē, mirusi 1796. gada 17. novembrī Sanktpēterburgā) bija Krievijas Impērijas ķeizariene. Viņas valdīšanas laiks ilga 34 gadus (no 1762. gada 28. jūnija līdz pat nāves dienai).

Katrīna II
Екатерина II
Katrīna II 1780. gados (J.-B. Lampi glezna)
Krievijas Impērijas ķeizariene
1762. gada 2. maijs — 1796. gada 17. novembris
Kronēšana 1762. gada 22. septembrī
Priekštecis Pēteris III
Pēctecis Pāvils I
Dzimusi 1729. gada 2. maijs
Štetīne, Prūsijas Karaliste
(tagad Ščecina, Karogs: Polija Polija)
Mirusi 1796. gada 17. novembrī (67 gadu vecumā)
Ziemas pils, Sanktpēterburga, Krievijas Impērija
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Apglabāta Pētera un Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga
Dzīvesbiedrs Pēteris III
Bērni 4, to skaitā Pāvils I, starp tiem 3 ārlaulību bērni
Dinastija Askānijas dinastija (līdz laulībām)
Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastija (pēc laulībām)
Tēvs Anhaltes-Cerbstas firsts Kristiāns Augusts
Māte Šlēzvigas-Holšteinas-Gotorfas Johanna Elizabete
Reliģija luterticība (līdz laulībām), pareizticība (pēc laulībām)
Paraksts

Katrīnas II valdīšanas laikā Krievijas Impērijas robežas ievērojami mainījās uz rietumiem (Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas) un uz dienvidiem (Jaunkrievijas, Krimas un daļēji Kaukāza aneksija). Valdīšanas beigās Krieviju piemeklēja smaga ekonomiskā krīze ar pilnīgu finanšu sistēmas sabrukumu, valsts parādu kopsumma sasniedza 205 miljonus rubļu. Katrīnas II ārzemju aizdevumi un par tiem uzkrātie procenti tika pilnībā atmaksāti tikai 1891. gadā.

Katrīnai II bija vairāki desmiti mīlētāju, no kuriem dažiem bija liela ietekme uz iekšpolitiku un ārpolitiku. Ķeizarienes izvirtība bija atklāti provokatīva un veicināja muižniecības morāles pagrimumu.

 
Princese Sofija pēc ierašanās Krievijā 1745. gadā

Dzimusi kā Sofija Frīderike Auguste (Sophie Friederike Auguste von Anhalt-Zerbst) 1729. gadā Štetinā Anhaltes-Cerbstas firsta jaunākā brāļa ģimenē. Viņa bija guvusi labu izglītību, pateicoties franču guvernantēm un mājskolotājiem.

Princese Sofija 1745. gadā kļuva par lielkņaza Pētera Romanova, vēlāk Krievijas ķeizara Pētera III sievu, pārejot no luterticības pareizticībā un pieņemot vārdu Katrīna (Екатерина). Pēc kāzām pāris 16 gadus pavadīja dzīvojot Oranienbaumā, netālu no Sanktpēterburgas.

Pēc Krievijas Impērijas ķeizarienes Elizabetes (Елизавета Петровна) nāves 1762. gadā, par ķeizaru kļuva Katrīnas vīrs Pēteris III, kurš tronī pabija vien sešus mēnešus. 1762. gada 29. jūnijā valsts apvērsumā Katrīna gāza no troņa savu vīru (kuru 7. jūlijā viņas favorīti nogalināja) un kronējās kā ķeizariene Katrīna II.

1764. gadā Katrīna II bija vizītē Baltijas provincēs. Šai laikā viņa nedēļu uzturējās Rīgā un, izceļojot ārpus savas valsts, apmeklēja arī Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētu Jelgavu, kur apciemoja hercogu Ernestu Johanu Bīronu, lai tādējādi stiprinātu viņa nedrošās pozīcijas Kurzemes hercoga tronī.

Gandrīz visā Katrīnas II valdīšanas laikā notika Krievijas Impērijas teritoriālā ekspansija, pievienojot arvien jaunas zemes, galvenokārt, dienvidos un rietumos, iegūstot izeju uz Melno jūru, tai skaitā iekļaujot impērijas sastāvā arī Krimas pussalu (sk. Krimas hanistes aneksija).

Viens no pirmajiem lielākajiem konfliktiem Katrīnas II valdīšanas sākumā bija pirmais Krievu—turku karš (1768—1774), kurš izcēlās, saskaroties abu valstu interesēm pie Melnās jūras. Šajā karā krievu karavadonis Aleksandrs Suvorovs sakāva poļu Bāras konfederācijas (Konfederacja barska), pēc tam arī turku spēkus.

Arī otrais Krievu—turku karš (1787—1792) izrādījās Krievijai veiksmīgs un tā nostiprināja savu kontroli pār Krimas pussalu, kā arī ieguva vairākas Melnās jūras ostas.

Iekšpolitika

labot šo sadaļu

Krievijas Impērija krievu—turku karos ievērojami paplašinājās, taču tā nekļuva ne stabilāka, ne bagātāka. Daudzās provincēs valdīja nabadzība un bads. Samilzušo ekonomisko un sociālo pretrunu rezultātā 1773. gadā notika Pugačova sacelšanās. Tā tika apspiesta, bet tās vadītājs Jemeļjans Pugačovs sodīts ar nāvi. Iekšpolitiskie notikumi rosināja Katrīnu II uzsākt plašākas valsts un sabiedrības reformas. Krievijas Impērija tika sadalīta administratīvi teritoriālās vienībās - vietniecībās, tajās tika organizēta vietējā pārvaldība. Katrīna II izmainīja arī Pētera I ieviesto kārtību, ka augstmaņiem bija tieši jāpakļaujas un jākalpo ķeizaram. Tā vietā daudziem no viņiem tika uzticēta provinču pārvaldība. Gan provincēs, gan arī galvaspilsētā uzsāka profesionālas administrācijas veidošanu, tādējādi būtiski pilnveidojot valsts pārvaldību.

Neatslābstošu uzmanību Katrīna II veltīja arī kultūras un izglītības uzplaukumam, cenšoties Eiropas apgaismības idejas ieviest Krievijā. Taču, laikam ejot izrādījās, ka tās skārušas visai šauru krievu sabiedrības daļu. Lielākā impērijas iedzīvotāju masa joprojām bija neizglītota un nabadzīga. Vairāk nekā pusgadsimts bija nepieciešams vēl pēc Katrīnas II nāves, lai Krievijā tiktu atcelta dzimtbūšana, - laikā, kad Rietumeiropa jau dzīvoja rūpnieciskās revolūcijas laikmetā. Lai gan Pētera I un Katrīnas II reformas bija padarījušas Krieviju par vienu no ietekmīgākajām pasaules varām politiskā un militārā ziņā, ekonomiskā un iedzīvotāju dzīves līmeņa ziņā tā joprojām bija viena no atpalikušākajām Eiropas valstīm. Gan Katrīnas II valdīšanas laikā, gan arī visā turpmākās vēstures gaitā, viņas radītā milzīgā valsts tā arī nespēja integrēt daudzās tautas un etniskās grupas vienotā sabiedrībā ar kopīgu kultūru, vērtībām un tradīcijām, atstājot šīs neatrisinātās problēmas daudzām nākamajām paaudzēm, līdz ar pastāvīgiem iekšpolitisko satricinājumu draudiem.

Krievijas ķeizariene Katrīna II 1762. gadā tika kronēta arī kā "Igaunijas un Livonijas kņaziene" (Княгиня Эстляндская, Лифляндская), kas Rietumu izpratnē atbilda šo pakļauto zemju hercogienes titulam:

"Ar Dieva veicinošo žēlastību, Mēs, Katrīna II, Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperatore un patvaldniece, Kazaņas cariene, Astrahaņas cariene, Sibīrijas cariene, Pleskavas valdniece un Smoļenskas lielkņaziene, Igaunijas, Livonijas, Karēlijas, Tveras, Jugoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņaziene, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udorskas, Obdorskas, Kondijas lielkņaziene un visas ziemeļu zemes valdniece, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu u.c. mantotā pavēlniece un īpašniece."

(Божiею поспђшествующею милостiю Мы, Екатерина II, Императрица и Самодержица Всероссiйская, Московская, Кiевская, Владимiрская, Новгородцкая, Царица Казанская, Царица Астраханская, Царица Сибирская, Государыня Псковская, и Великая Княгиня Смоленская, Княгиня Эстляндская, Лифляндская, Корельская, Тверская, Югорская, Пермская, Вятская, Болгарская и иныхъ Государыня, и Великая Княгиня Новагорода, Низовскiя земли, Черниговская, Рязанская, Ростовская, Ярославская, Бђлоозерская, Удорская, Обдорская, Кондiйская и всея Сђверныя страны Повелительница и Государыня Иверскiя земли, Карталинскихъ и Грузинскихъ Царей и Кабардинскiя земли, Черкасскихъ и Горскихъ Князей, и иныхъ наслђдная Государыня и Обладательница.)

Pēc Krimas iekarošanas un Trešās Polijas dalīšanas Katrīna II 1795. gada decembrī savam titulam pievienoja ne tikai Taurijas Hersonesas carienes, Lietuvas, Volīnijas un Podolijas lielkņazienes, Vitebskas, Mstislavas lielkņazienes, Žemaitijas, Polockas kņazienes, bet arī Kurzemes un Zemgales kņazienes (княгиня курляндская и семигальская) nosaukumus:

"Ar Dieva veicinošo žēlastību, mēs, Katrīna Otrā, Viskrievijas, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas imperatore un patvaldniece, Kazaņas cariene, Astrahaņas cariene, Sibīrijas cariene, Taurijas Hersonesas cariene, Pleskavas valdniece un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas un Podolijas lielkņaziene, Igaunijas, Livonijas, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Karēlijas, Tveras, Jugoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņaziene, Novagorodas lejaszemes, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdoras, Kondijas, Vitebskas, Mstislavas lielkņaziene un visas ziemeļu zemes valdniece, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu u.c. mantotā pavēlniece un īpašniece."

(Божьей поспешествующей милостью мы, Екатерина Вторая, императрица и самодержица всероссийская, московская, киевская, владимирская, новгородская, царица казанская, царица астраханская, царица сибирская, царица Херсонеса-Таврического, государыня псковская и великая княгиня смоленская, литовская, волынская и подольская, княгиня эстляндская, лифляндская, курляндская и семигальская, самогицкая, корельская, тверская, югорская, пермская, вятская, болгарская и иных; государыня и великая княгиня Новагорода Низовские земли, черниговская, рязанская, полоцкая, ростовская, ярославская, белоозерская, удорская, обдорская, кондийская, витебская, мстиславская и всея северные страны повелительница и государыня ивсреких земель, карталинских и грузинских царей и кабардинских земель, черкасских и горских князей и иных наследная государыня и обладательница.)[2]

Personīgā dzīve

labot šo sadaļu

No laikabiedru atmiņām zināmo Katrīnas mīļāko skaits sasniedza 23, bet 10 no viņiem ieņēma amatus galmā ar īpašām privilēģijām un pienākumiem.[3] Vispazīstamākie no viņas favorītiem bija Grigorijs Orlovs, Grigorijs Potjomkins un Platons Zubovs. Kad 1757. gadā lielkņazienei Katrīnai piedzima meita Anna, par īsto tēvu uzskatīja poļu diplomātu Staņislavu Poņatovski, kurš vēlāk ar Katrīnas palīdzību kļuva par pēdējo Polijas karali.

Jau pēc Pētera III kļūšanas par ķeizaru viņa sievai Katrīnai 1762. gada aprīlī piedzima ārlaulības dēls Aleksejs Bobrinskis, par kura tēvu uzskatīja galminieku Grigoriju Orlovu. 1775. gadā viņai piedzima meita Elizabete Tjomkina, par kuras tēvu uzskatīja galminieku Grigoriju Potjomkinu, ar kuru viņa slepeni apprecējās tajā pašā gadā. Pēdējais Katrīnas mīļākais bija galminieks Platons Zubovs, kuram viņa pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas piešķīra hercoga Rundāles pili.

Katrīnas II zināmo favorītu saraksts

labot šo sadaļu
  • 1752. gadā: Sergejs Saltikovs (1726—1765)
  • 1756. gadā: Staņislavs Poņatovskis (1732—1798)
  • 1759./1760. gadā: Grigorijs Orlovs (1734—1783)
  • 1772. gadā: Aleksandrs Vasiļčikovs (1746—1813)
  • 1774. gadā: Grigorijs Potjomkins (1739—1791)
  • 1776. gadā: Pēteris Zavadovskis (1739—1812)
  • 1778. gadā: Semjons Zoričs (1743/1745—1799)
  • 1778. gadā: Ivans Rimskis-Korsakovs (1754—1831)
  • 1780. gadā: Aleksandrs Lanskojs (1758—1784)
  • 1785. gadā: Aleksandrs Jermolovs (1754—1834)
  • 1786. gadā: Aleksandrs Dmitrijevs-Mamonovs (1758—1803)
  • 1786. gadā: Platons Zubovs (1767—1822)
  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. VIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 16 213. sleja.
  2. http://eurulers.angelfire.com/russia.html Arhivēts 2014. gada 5. februārī, Wayback Machine vietnē. Krievijas imperatoru tituli
  3. Г. фон Гельбиг. Русские избранники Мaskava: 1999.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastijas valdnieks  
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pēteris III
Krievijas Impērijas ķeizariene
1762.—1796.
Pēctecis:
Pāvils I