Ārpolitika
Ārpolitika ir valsts mērķi un darbības saistībā ar tās attiecībām ar citām valstīm, savienībām un citām politiskām struktūrām, neatkarīgi no tā, vai tās ir divpusējas vai daudzpusējas. Encyclopædia Britannica norāda, ka valsts ārpolitiku var ietekmēt iekšējie apsvērumi, citu valstu politika, vai plāni.[1]
Mērķi
labot šo sadaļuĀrpolitika var būt vērsta uz aizsardzību un drošību, ekonomisku ieguvumu vai palīdzības sniegšanu valstīm, kurām tā ir nepieciešama. Visi ārpolitikas mērķi ir savstarpēji saistīti un veido vienotu, visaptverošu katras valsts ārpolitiku. Atšķirībā no iekšpolitikas ārpolitikas jautājumi parasti rodas pēkšņi, reaģējot uz notikumiem ārvalstīs.
Aizsardzība
labot šo sadaļuĀrpolitika bieži tiek īstenota, lai nodrošinātu valsts drošību. Valstu valdības veido militāras alianses ar citām valstīm, lai novērstu uzbrukumu.
21. gadsimtā aizsardzības ārpolitika ir paplašinājusies, lai risinātu globālā terorisma draudus.
Ekonomika
labot šo sadaļuEkonomiskās ārpolitikas jautājumi var ietvert tirdzniecības nolīgumu slēgšanu, kā arī importa un eksporta pārvaldību.
Internacionālie mērķi
labot šo sadaļuDaudzas valstis ir izstrādājušas humanitārās programmas saskaņā ar "atbildība aizsargāt" koncepciju. Liberālā internacionālisma piekritēji uzskata, ka spēcīgāku un bagātāku valstu pienākums ir palīdzēt un atbalstīt mazāk spēcīgas valstis.
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Foreign policy | Definition, Objectives, & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-04-12.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ārpolitika.