Ārpolitika
Ārpolitika ir valsts mērķi un darbības saistībā ar tās attiecībām ar citām valstīm, savienībām un citām politiskām struktūrām, neatkarīgi no tā, vai tās ir divpusējas vai daudzpusējas. Encyclopædia Britannica norāda, ka valsts ārpolitiku var ietekmēt iekšējie apsvērumi, citu valstu politika, vai plāni.[1]
Mērķi labot šo sadaļu
Ārpolitika var būt vērsta uz aizsardzību un drošību, ekonomisku ieguvumu vai palīdzības sniegšanu valstīm, kurām tā ir nepieciešama. Visi ārpolitikas mērķi ir savstarpēji saistīti un veido vienotu, visaptverošu katras valsts ārpolitiku. Atšķirībā no iekšpolitikas ārpolitikas jautājumi parasti rodas pēkšņi, reaģējot uz notikumiem ārvalstīs.
Aizsardzība labot šo sadaļu
Ārpolitika bieži tiek īstenota, lai nodrošinātu valsts drošību. Valstu valdības veido militāras alianses ar citām valstīm, lai novērstu uzbrukumu.
21. gadsimtā aizsardzības ārpolitika ir paplašinājusies, lai risinātu globālā terorisma draudus.
Ekonomika labot šo sadaļu
Ekonomiskās ārpolitikas jautājumi var ietvert tirdzniecības nolīgumu slēgšanu, kā arī importa un eksporta pārvaldību.
Internacionālie mērķi labot šo sadaļu
Daudzas valstis ir izstrādājušas humanitārās programmas saskaņā ar "atbildība aizsargāt" koncepciju. Liberālā internacionālisma piekritēji uzskata, ka spēcīgāku un bagātāku valstu pienākums ir palīdzēt un atbalstīt mazāk spēcīgas valstis.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Foreign policy | Definition, Objectives, & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2023-04-12.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ārpolitika.
